Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pu.

Atrasts vārdos (352):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3813):

karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
grēda (Puķu) dobe.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Pracapole Apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
Dandzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Puzenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Speltes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Vornaiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā.
Ancova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Arkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Burduški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Čipoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Degini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Eniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Induļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Justinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ķivļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Krikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Lociši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Nīkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Peļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Pivkaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ruliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rutkuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sauliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sroļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Starinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Strumpe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Tribuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Viruļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Vitkupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Železnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Avīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Ļahi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā.
Inčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā.
Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Akmenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dītlovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Gulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kirkiliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kristceļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Lazareva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Liuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Ostrovīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Parma Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Peirāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Šauriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Siugaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Svātova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Virbuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Vocīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žagari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žierkļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
Nīcciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Raibkrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Rūmciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Trēbējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Kivdolova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs.
Auzeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
Stikli Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Batari Apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko.
lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.).
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve.
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts.
Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji.
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji.
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji.
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
cilvēka blusa blusu suga ("Pulez irritans").
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā.
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji.
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds.
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13 gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji.
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji.
poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji.
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji.
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. "Purva Ghat"), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
Altiplano Depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (spāņu valodā "Altiplano"), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā.
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu.
Dižezers Dižiere, ezers Puzes pagastā.
Pils ezers Dižiere, ezers Puzes pagastā.
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji.
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Puzes un Ugāles pagastā.
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Dzilene Dziļene, ezers Puzes pagastā.
Dziļņezers Dziļene, ezers Puzes pagastā.
Dziliņa ezers Dziļene, ezers Puzes pagastā.
Dziliņu ezers Dziļene, ezers Puzes pagastā.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits.
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers.
Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers.
Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers.
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Pukaki Ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru.
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers.
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers.
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers.
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers.
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers.
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers.
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs.
Pluķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
Lices ezers ezers Pušmucovas pagastā, platība - 1,8 ha.
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers.
Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers.
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers.
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers.
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers.
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha.
Purišs Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers.
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers.
Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha; Ošara ezers; Ošuru ezers.
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha.
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers.
Pūla Ezers Somijā ("Puula"), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu.
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers.
Purvezers Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers.
Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
Dūņezers Ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers.
Ķīšezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
Līdaku ezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
Mežezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
Krāčezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers.
Ieriņezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers.
Seklene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers.
Dižiere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers.
Dziļene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers.
Velnezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m.
Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds.
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
Jeriņezers Ieriņezers Puzes pagastā.
Ceriņu ezers Ieriņezers Puzes pagastā.
Ieriņu ezers Ieriņezers, ezers Puzes pagastā.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants.
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā.
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera.
melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā.
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Ižaru ezers Ižors, ezers Pušas pagastā.
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers.
Ižors Ižoru ezers Pušas pagastā.
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants.
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji.
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji.
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants.
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti.
pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji.
Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
Lielais Kivdalovas ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā.
Pracepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā.
Procepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā.
Lielais Kivdalu ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā.
Kivdulova Kivdulova ezers - Kivdolovas ezers Pureņu pagastā.
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori.
Kokenu Kokenu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Kokini Kokinu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
Krāču ezers Krāčezers, ezers Puzes pagastā.
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski.
pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji.
punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji.
Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants.
Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants.
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā.
Ķizbele Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Putniņi" otrs nosaukums.
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru.
pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
pulkārnieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
pulkārtnieši Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama.
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia").
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura").
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra").
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata").
Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
pulmans Liels, ērts pasažieru guļamvagons; Pulmana vagons.
puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji.
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants.
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji.
puksieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Pukšas" iedzīvotāji.
puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji.
Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants.
Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums.
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants.
Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
purenieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pureņu ciems" iedzīvotāji.
Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski.
Pušmicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants.
Pušnicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants.
Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji.
Punišče Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Puņišče" nosaukuma variants.
pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji.
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants.
puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski.
Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants.
Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski.
auzinieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auziņi" (arī "Auzēni") iedzīvotāji.
burduškieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Burduški" iedzīvotāji.
čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji.
čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji.
Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants.
Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski.
Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski.
Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants.
Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants.
Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants.
Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski.
Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski.
Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski.
Piukaiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Pivkaiņi" nosaukuma variants.
Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji.
Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji.
Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants.
tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji.
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji.
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants.
žeļezņacieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Žeļezņaki" iedzīvotāji.
Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants.
Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski.
Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski.
pušmucovieši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Pušmucava" iedzīvotāji.
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants.
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi.
Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms.
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms.
Pirts ezers Maziere, ezers Puzes pagastā.
Mazais ezers Maziere, ezers Puzes pagastā.
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.).
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā.
Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network").
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Ošara ezers Ošura ezers Pušas pagastā.
Ošuru ezers Ošura ezers Pušas pagastā.
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu.
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju.
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova.
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu.
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja.
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja.
Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja.
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja.
Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
parastais granāts parastais granātkoks ("Punica granatum").
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Agvadilja pašvaldība Puertoriko ziemeļaustrumu piekrastē, \~60950 iedzīvotāju (2010. g.).
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Umaņu ezers Pušas pagastā.
Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
Pazlauka Pazlauga, Puncuļovas pieteka.
Ventaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni.
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts.
pygosteus Pygosteus pungitius - deviņadatu stagara "Pungitius pungitius" nosaukuma sinonīms.
Pueblovesta Pilsēta ASV ("Pueblo West"), Kolorādo štatā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
Pueblo Pilsēta ASV ("Pueblo"), Kolorādo štatā, 108400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pulmena Pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Puntagorda Pilsēta ASV ("Punta Gorda"), Floridas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Atnanga-Puhaime Pilsēta Austrijā ("Attnang-Puchheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pulkava Pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.).
Purbaha Pilsēta Austrijā ("Purbach am Neusiedler See"), Burgenlandes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Purkersdorfa Pilsēta Austrijā ("Purkersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Punakha Pilsēta Butānā ("Punakha"), Himalajos >1575 m vjl., bijusī karaļa ziemas rezidence.
Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
Puertomonta Pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.).
Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
Pusana Pilsēta Dienvidkorejā ("Pusan"), Korejas jūras šauruma krastā, Dienvidkorejas lielākā osta, 3700000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čhunčhona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šatelero Pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
Larošela Pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.).
Niora Pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.).
Puatjē Pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.).
Pito Pilsēta Francijā ("Puteaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 44700 iedzīvotāju (2010. g.).
Rošfora Pilsēta Francijā ("Rochefort"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senta Pilsēta Francijā ("Saintes"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
Angulēma Pilsēta Francijas rietumu daļā ("Angouleme"), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.).
Puertobarrjosa Pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.).
Puertokortesa Pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.).
Pula Pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.).
Pudučerri Pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.).
Pimpri-Činčvada Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Punes piepilsēta, 1006400 iedzīvotāju (2001. g.).
Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pulzāno Pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Putinjāno Pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Puntarenasa Pilsēta Kostarikā ("Puntarenas"), provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2010. g.).
Baranka Pilsēta Kostarikā, Puntarenasas piepilsēta, 31400 iedzīvotāju (2000. g.).
Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā.
Puebla Pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Pumerenda Pilsēta Nīderlandē ("Purmerend"), Ziemeļholandes provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
Putene Pilsēta Nīderlandē ("Putten"), Gelderlandes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Putershūka Pilsēta Nīderlandē ("Puttershoek"), Dienvidholandes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilvi Pilsēta Nikaragvā (miskitu val. "Bilwi", spāņu val. "Puerto Cabezas"), Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 39400 iedzīvotāju (2005. g.).
Puno Pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.).
Huljaka Pilsēta Peru, Puno reģionā, 216700 iedzīvotāju (2007. g.).
Agvadilja Pilsēta Puertoriko austrumu piekrastes ziemeļu daļā, pašvaldības administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2000. g.).
Kagvasa Pilsēta Puertoriko salā, 142800 iedzīvotāju (2006. g.).
Bajamona Pilsēta Puertoriko salā, 221500 iedzīvotāju (2006. g.).
Ponse Pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 181300 iedzīvotāju (2006. g.).
Jauko Pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 19600 iedzīvotāju (2000. g.).
Majagvesa Pilsēta Puertoriko salas rietumu piekrastē, osta Atlantijas okeāna krastā, 78600 iedzīvotāju (2000. g.).
Karolīna Pilsēta Puertoriko salas ziemeļaustrumu daļā, 187600 iedzīvotāju (2006. g.).
Sanhuana Pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aresibo Pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.).
Garove Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.).
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pilī Pilsēta Šveicē ("Pully"), Vo kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pursaklara Pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pustasabolča Pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Putnoka Pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Puhheima Pilsēta Vācijā ("Puchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pitlingene Pilsēta Vācijā ("Puettlingen"), Zāras federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Pulheima Pilsēta Vācijā ("Pulheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pulsnica Pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Putbusa Pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
Putlica Pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.).
Puertoajakučo Pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.).
Puertokabeljo Pilsēta Venecuēlā ("Puerto Cabello"), Karabobo štatā, 170000 iedzīvotāju (2000. g.).
Puertolakrusa Pilsēta Venecuēlā ("Puerto la Cruz"), Ansoategi štatā, Barselonas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 94800 iedzīvotāju (2015. g.).
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu.
salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis").
vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis").
Podņicas ezers Podņicas ezers - Pūdnīku ezers Pureņu pagastā.
Puzaniškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants.
Puzaniški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants.
Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski.
punculieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Zeimuļu Puzāki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukuma variants.
puzacieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļu Puzaki" iedzīvotāji.
Lielie Pupoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Pupāji" nosaukuma variants.
pupājieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupāji" iedzīvotāji.
Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski.
punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.).
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
puensetija Puansetija.
baletkurpes Puantes.
P Puazs (dinamiskās viskozitātes mērvienība).
pamāte Pubertātes iniciācijā īstā māte, kurai jārīkojas kā pamātei (1), izraidot bērnu no savas paspārnes, aizgādniecības.
efeboģenēze Pubertātes pazīmju attīstīšanās.
plc Public limited company.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
ievietot Publicēt (kādā izdevumā).
publicēties Publicēt savu darbu.
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
likt Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
dalīties Publicēt, pārpublicēt (ko) sociālo tīklu vietnēs, saziņas platformās.
nopublicēt Publicēt.
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi, vēstures bibliogrāfija.
drukāties Publicēties.
komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs).
pablisiti Publicitāte.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
PAS Publiskā akciju sabiedrība.
blamierēšana Publiska apkaunošana.
apostāze Publiska atteikšanās no savas ticības vai pāriešana citā ticībā.
abjurācija Publiska atteikšanās no savas ticības vai pārliecības.
SIMAP Publiskā iepirkuma informācijas sistēma ("Information system for public procurement").
pircējs Publiskā iepirkuma pasūtītājs.
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
latrīne Publiska pagaidu ateja.
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
adspektprostitūcija Publiska seksuālu darbību demonstrēšana, ieskaitot dzimumaktu.
madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus.
palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
saukšana Publiska ziņošana (parasti baznīcā no kanceles).
PSTN Publiskais komutējamais telefonu tīkls (angļu "Public Switched Telephone Network").
priekamāja Publiskais nams - prostitūcijas uzņēmums.
priekanams Publiskais nams - prostitūcijas uzņēmums.
lustūzis Publiskais nams.
slustūzis Publiskais nams.
orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
publiskais līnijkatalogs publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); katalogs _OPAC_.
katalogs OPAC publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); publiskais līnijkatalogs.
dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
nojundēt Publiski paziņot; norāt.
izastāties Publiski runāt, dziedāt.
noģundēt Publiski sodīt.
sportula Publiski tiesiskas nodevas, ko pēc noteiktas takses ierēdņi senā Romā saņēma no pilsoņiem par dienesta pienākumu izpildīšanu.
oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
pārskats Publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.
priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā).
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
afronts Publisks apvainojums.
prāteris Publisks dārzs, var būt ar atrakcijām.
iezvantīkls Publisks komutējams telefonu tīkls, ko vada tīkla operatori.
dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
saukums Publisks paziņojums, parasti baznīcā no kanceles par laulības pieteikumu.
promesse Publisks prēmijas apsolījums.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
public Publisks, atklāts, oficiāls.
atklāts Publisks.
publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
pumpacis Pubulis (dzijā, audumā).
pumpatiņa Pubulis (dzijā, drānā).
pumpatiņš Pubulis (dzijā, drānā).
pumpucis Pubulis (dzijā, drānā).
pabulis Pubulis.
pabuļains Pubuļains.
pubulains Pubuļains.
pubuļājs Pubuļains.
pubuļāts Pubuļains.
pubulens Pubuļains.
pubulojs Pubuļains.
pubulots Pubuļains.
pubuļots Pubuļains.
pumpačains Pubuļains.
pumpatains Pubuļains.
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Mētras strauts Pubuļupe.
prišīties Pucēties.
puciņu Puciņu koks - pīlādzis.
pučists Puča dalībnieks; arī sazvērnieks.
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
kreimpudele Pudele ar krējumu.
kaštans Pudele ar spirtu.
polša Pudele degvīna.
aliņš Pudelē vai skārdenē pildīts alus.
degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai).
banka Pudele.
blankte Pudele.
blante Pudele.
blašķe Pudele.
budele Pudele.
butala Pudele.
butele Pudele.
butelka Pudele.
butilka Pudele.
butiļka Pudele.
butuliņa Pudele.
funfirjs Pudele.
pudule Pudele.
pudža Pudele.
puļa Pudele.
putele Pudele.
puzirjs Pudele.
stiklene Pudele.
trīna Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
trīne Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
butelīte Pudelīte.
lagenārija Pudeļķirbis.
lagenaria Pudeļķirbji.
bairišals Pudeļu alus.
bairīšalus Pudeļu alus.
pudeļvāciņš Pudeļu vāciņš.
kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele.
Puderu ezers Puderovas ezers Audriņu pagastā.
Pūderovas ezers Puderovas ezers Audriņu pagastā.
karameļpudiņš Pudiņš, ko gatavo ar sagrauzdētu cukuru.
pudiņģš Pudiņš.
gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
pudelkrāsns Pudlingkrāsns.
pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla.
pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
Pudinku ezers Pūdnīku ezers Pureņu pagastā.
Pudņicas ezers Pūdnīku ezers Pureņu pagastā.
Podnieku ezers Pūdnīku ezers Pureņu pagastā.
pudrets Pudrete.
pudu Pudu pudumis - skrandām plīvojot.
pudenīca Pudu smagā (piemēram, līdaka).
Pondišeri Pudučerri, pilsēta Indijā.
Putučeri Pudučerri, pilsēta Indijā.
Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis.
Spridzenu ezers Puduļu ezers Mārcienas pagastā.
Spridzēnu ezers Puduļu ezers Mārcienas pagastā.
mežbogs Puduris, atsevišķu koku grupa.
pudre Puduris, bars, bariņš.
pudrs Puduris, bars.
skupšķis Puduris, krūms.
skurmis Puduris, krūms.
klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums.
apuris Puduris.
cebri Puduris.
padukšlis Puduris.
pudurksnis Puduris.
cers Pudurs.
pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot.
Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”).
Puevla Puebla, pavalsts Meksikā.
Puevla Puebla, pilsēta Meksikā.
kačini Pueblo, hopu un zunji (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - senču dvēseles, auglības veicinātāji.
Puebla Pueblo, pilsēta ASV.
puebļi Pueblo.
pueblos Pueblo.
Puertobarjosa Puertobarrjosa, pilsēta Gvatemalā.
Puertokaveļa Puertokabeljo, pilsēta Venecuēlā.
Puertoļana Puertoljano, pilsēta Spānijā.
Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
Portoriko Puertoriko, sala Lielo Antiļu salu grupā.
PR Puertoriko, teritorijas divburtu kods.
PRI Puertoriko, teritorijas trīsburtu kods.
Puertoriko Sadraudzība Puertoriko, valsts pilnais nosaukums.
Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
puerils Puicisks, bērnišķīgs.
puiķelība Puiciskums.
zūnis Puika, dēls.
berītis Puika, jaunāks par 10.–12. g.
klepuča Puika; klepucis.
zolītis Puika; pusaudzis.
zoloks Puika; pusaudzis.
zolonka Puika; pusaudzis.
zoļuks Puika; pusaudzis.
puiķis Puika.
puiškīns Puika.
stencis Puika.
puikamreize Puikas reize (ko darīt).
puikasskuķi Puikas un skuķi.
puikgājums Puikas, zēni.
Puikeln Puikule.
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā.
pudzis Puisēns, dēliņš.
puišķēns Puisēns, jauneklis.
puiģelis Puisēns, mazs zēns.
puišelis Puisēns, mazs zēns.
klepucis Puisēns, puika.
pudžis Puisēns.
puikēns Puisēns.
puiķēns Puisēns.
puišķins Puisēns.
čalītis Puisis (bieži uzrunas funkcijā).
zokseris Puisis (parasti pusaudzis).
zoksteris Puisis (parasti pusaudzis).
brūtenieki Puisis un meita, kas brūtējas.
čalis Puisis, jauns vīrietis.
zellis Puisis, jauns vīrietis.
cerenieks Puisis, kas cerē uz kādu meitu.
ciempuisis Puisis, kas dzīvo ciemā; puisis no kaimiņu ciema.
kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
džubaks Puisis, vīrietis.
džubriks Puisis, vīrietis.
jāņonkulis Puisis, vīrietis.
kadrs Puisis, vīrietis.
kentaurs Puisis, vīrietis.
ķerlis Puisis, vīrietis.
tipiņš Puisis, vīrietis.
vērsis Puisis, vīrietis.
vecais Puisis, zēns, draugs.
čomaks Puisis, zēns.
kadrs Puisis; draugs vai draudzene.
fraiers Puisis; draugs, mīļākais.
frajers Puisis; draugs, mīļākais.
freieris Puisis; draugs, mīļākais.
kents Puisis; draugs.
džigits Puisis; vīrietis.
breks Puisis.
čaļuks Puisis.
džoriks Puisis.
džubars Puisis.
keks Puisis.
kekss Puisis.
poisis Puisis.
poišus Puisis.
puisene Puisis.
puišis Puisis.
puišus Puisis.
vanderzellis Puisis.
žmeks Puisis.
puisene Puiša (kalpa) sieva.
puišcilaks Puišcilvēks.
klopčs Puišelis; klopčiks.
zeļļuks Puišelis; puika.
deņčuks Puišelis; pusaudzis.
klopčiks Puišelis.
kvencis Puišelis.
puišimeitas Puiši un meitas; jaunieši.
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši.
Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
jungot Puišot, kalpot.
jātaļa Puišu pavedēja; arī meitu pavedējs.
puijāt Pujāt - tīrīties, posties.
Pujata ezers Pujatu ezers Nautrēnu pagastā.
Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru.
puccinellia Pukcinellijas.
matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama.
attālā pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia distans").
milzu pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia gigantea"), Latvijā adventīva.
jūrmalas pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia maritima").
pucciniastrum Pukciniastras.
pucciniastraceae Pukciniastru dzimta.
hyalopsora Pukciniastru dzimtas ģints.
melampsorella Pukciniastru dzimtas ģints.
melampsoridium Pukciniastru dzimtas ģints.
thekospora Pukciniastru dzimtas ģints.
uredinopsis Pukciniastru dzimtas ģints.
puccinia Pukcīnijas.
pucciniaceae Pukcīniju dzimta.
cumminsiella Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
gymnoconia Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
trachyspora Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
gymnosporangium Pukcīniju dzimtas ģints.
triphragmium Pukcīniju dzimtas ģints.
Puccinia coronifera pukcīniju sugas "Puccinia coronata" nosaukuma sinonīms.
Puccinia recondita pukcīniju sugas "Puccinia dispersa" nosaukuma sinonīms.
Puccinia glumarum pukcīniju sugas "Puccinia striiformis" nosaukuma sinonīms.
gražoties Pukoties, dusmoties.
peķoties Pukoties, tiepties, būt untumainam.
pukāties Pukoties, žēloties.
slānīties Pukoties; šķendēties.
pūcīties Pukoties.
klukstēt Pukstēt (par sirdi).
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
tukšēt Pukstēt, pulsēt.
tukstēt Pukstēt, pulsēt.
pukstējiens Pukstiens.
pukstiens Puksts (1).
tuksts Puksts.
aizpokšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem).
aizpukšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem).
aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
špukšēt Pukšķēt.
aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu).
atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt.
atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt.
iepokšināt Pukšķinot iebraukt.
izpokšināt Pukšķinot izbraukt.
piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt.
nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
mirene Puķaina vilnas galvas drānele.
mirma Puķaina vilnas galvas drānele.
mirmine Puķaina vilnas galvas drānele.
prūsene Puķains sieviešu galvas lakats.
prūsine Puķains sieviešu galvas lakats.
floskuls Puķains, tukšs izteiciens; frāze.
puķaiņš Puķains.
pundaga Puķe ar dzeltenām pogaļām.
kātaine Puķe ar garu kātu.
sīkziedīte Puķe ar maziem ziediem.
zvanpuķe Puķe ar zvanveida ziediem.
pameija Puķe vai neliela meija.
āraspuķe Puķe, kas aug dārzā (pretstatā istabas puķēm).
pulkstīns Puķe, kuras zieda forma atgādina zvanu.
flauvers Puķe, zieds.
floksis Puķe, zieds.
atrase Puķe.
grieta Puķe.
laksts Puķe.
smiltlapīte Puķe.
žibuļi Puķes ar ziliem ziediem.
rāvpuķes Puķes, kas aug purvainās vietās.
vienvasarītes Puķes, kas aug vienu vasaru.
salāti Puķes, ziedi.
bujenīte Puķīte.
puķenieks Puķkopis.
puķudārzs Puķu dārzs.
parterrs Puķu dobe dārzā.
meldri Puķu meldri - čemurainais puķumeldrs ("Butomus umbellatus").
kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
vazaunieks Puķu pods.
vezaunieks Puķu pods.
bukets Puķu pušķis.
kvepe Puķu smarža.
tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata").
salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme.
apvija Puķu vītne, vija, vītne.
girlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija.
ģirlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija.
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
butomus Puķumeldri.
gulbene Puķumeldrs ("Butomus").
butomaceae Puķumeldru dzimta.
puķuzirņi Puķuzirnīši.
puķuzirnis Puķuzirnītis.
BWP Pula; Bostvānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tebe.
Pulogs Pulags, augstākā virsotne Lusonas salā.
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
pulcis Pulcenis.
mašna Pulcēšanās vieta.
pulce Pulcēšanās, sapulce.
appulcināt Pulcēt apkārt.
lasīties Pulcēties (baros) - par dzīvniekiem.
grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
drūzmēties Pulcēties drūzmā, burzmā.
čupāt Pulcēties kopā.
čupot Pulcēties kopā.
lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
trupoties Pulcēties, sanākt.
viešāties Pulcēties, sapulcēties.
čupoties Pulcēties.
pulcīties Pulcēties.
talcēties Pulcēties.
tulcēties Pulcēties.
tulpīties Pulcēties.
lasīt Pulcināt (ļaudis).
vākt Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
punchinella Pulcinella.
bariņš Pulciņš, grupa.
cercle Pulciņš, izmeklēta sabiedrība.
kotērija Pulciņš, saliedēta personu grupa, kurai ir šauri, savtīgi mērķi.
pūlītis Pulciņš.
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
pulieris Pulējums.
vibropulēšana Pulēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
polēšana Pulēšana.
pulierēšana Pulēšana.
uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet.
pulierēt Pulēt; spodrināt.
polēt Pulēt.
pulierēts Pulēts.
Pulgosna ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Pulgosnas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Akenu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Spulgas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Āķēnu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Spulgosnis Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
puliers Pulieris 1.
komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
tamburmažors Pulka galvenais bundzinieks franču armijā 17.-19. gs. un krievu armijā 19. gs.
Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē.
cīku Pulkiem, bariem.
reģimente Pulks (bruņotajos spēkos).
cīmis Pulks, bars, dzīmis.
brāža Pulks, bars.
nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību).
lūžņums Pulks, daudzums, masa.
jāvals Pulks, daudzums.
murza Pulks, daudzums.
trapa Pulks, purnu bars.
reģimente Pulks; bars.
stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas).
modinātājpulkstenis Pulkstenis ar ierīci (parasti zvanu), kas noteiktā laikā signalizē.
krabis Pulkstenis ar metāla aproci.
Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā.
pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte.
bimbari Pulkstenis.
bimbori Pulkstenis.
bimbs Pulkstenis.
boka Pulkstenis.
časers Pulkstenis.
časiki Pulkstenis.
časiks Pulkstenis.
časis Pulkstenis.
čass Pulkstenis.
čāzeris Pulkstenis.
čāzers Pulkstenis.
čāzis Pulkstenis.
ceijers Pulkstenis.
čerepaha Pulkstenis.
ciferblate Pulkstenis.
ciferblats Pulkstenis.
cigārs Pulkstenis.
dullais Pulkstenis.
hoģiki Pulkstenis.
kloks Pulkstenis.
kotli Pulkstenis.
laikrādis Pulkstenis.
mēmais Pulkstenis.
modenis Pulkstenis.
puki Pulkstenis.
pulkstinis Pulkstenis.
pulkstins Pulkstenis.
pulkstīns Pulkstenis.
pulstins Pulkstenis.
štifti Pulkstenis.
tikšķinātājs Pulkstenis.
veķeris Pulkstenis.
veķers Pulkstenis.
zegers Pulkstenis.
ziegaris Pulkstenis.
ziegars Pulkstenis.
campanulaceae Pulkstenīšu dzimta.
kodonopsis Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Codonopsis"), dekoratīvi dārza augi ar zvanveida ziediem.
norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
campanulales Pulkstenīšu rinda.
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
pulkstenītes Pulkstenīte ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenīte (2).
kampanulāceja Pulkstenīte.
pūcīte Pulkstenīte.
cepurīte Pulkstenītes ("Campanula").
cepurītes Pulkstenītes ("Campanula").
kampanulas Pulkstenītes ("Campanula").
kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula").
kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstene Pulkstenītes ("Campanula").
pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula").
zvanenes Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula").
adenoforas Pulkstenītes, zvaniņi.
campanula Pulkstenītes.
pēterāji Pulkstenītes.
pēterpuķes Pulkstenītes.
pupucītes Pulkstenītes.
cīpurbleķis Pulksteņa ciparnīca.
pulksteņķēde Pulksteņa ķēde.
pulkstīnķete Pulksteņa ķēde.
pauķina Pulksteņa ķēdīte.
pauķinka Pulksteņa ķēdīte.
viempadsmit Pulksteņa laika moments - stunda pirms pusnakts vai pusdienas.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: astoņi trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts.
astaīņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem.
astaņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts: divdesmit.
puspieci Pulksteņa laika moments: četri trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: desmit trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laika moments: deviņi trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes.
pustrīsi Pulksteņa laika moments: divarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts; divdesmit divi.
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes.
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laika moments: divi trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusdiena Pulksteņa laika moments: divpadsmit.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija.
pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem; septiņpadsmit.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts.
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
pusseši Pulksteņa laika moments: pieci trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
pusastuņi Pulksteņa laika moments: septiņarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts.
pusastoņi Pulksteņa laika moments: septiņi trīsdesmit minūtes.
pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem; astoņpadsmit.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts.
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: seši trīsdesmit minūtes.
puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīsi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts.
deveņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem vai trīs stundas pirms divdesmit četriem.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts; divdesmit viens.
pusčetri Pulksteņa laika moments: trīs trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
stunda Pulksteņa laika vienība.
čass Pulksteņa laiks.
balansieris Pulksteņa mehānisma detaļa (gredzens ar šķērsi), kas kalpo gaitas regulēšanai.
pulksteņmehānisms Pulksteņa mehānisms.
žvindzulis Pulksteņa pendelis.
ceijeris Pulksteņa rādītājs.
ceijers Pulksteņa rādītājs.
ceiris Pulksteņa rādītājs.
cejers Pulksteņa rādītājs.
pulksteņrādītājs Pulksteņa rādītājs.
pulksteņsprādze Pulksteņa sprādze.
stundenis Pulksteņa stundu rādītājs.
staigulis Pulksteņa svārsteklis.
enkurs Pulksteņa svārstību mehānisma daļa, kas to saista ar dzinēja sprūdu.
vēceklis Pulksteņa svārsts.
žvingulis Pulksteņa zvana skaņa.
Pelksteņa ezers Pulksteņezers, ezers Ādažu pagastā.
Pulksteņu ezers Pulksteņezers, ezers Carnikavas pagastā.
Pulksteņa ezers Pulksteņezers, ezers Carnikavas pagastā.
baki Pulksteņi.
bočata Pulksteņi.
mērpulkstenis Pulksteņindikators.
ummākars Pulksteņlabotājs; pulksteņmeistars.
pulksteņtaisītājs Pulksteņmeistars.
pulkstīnmeistars Pulksteņmeistars.
ūmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars; ūrmākers.
ūrmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars.
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
pulksteņveidīgs Pulksteņveida.
pulcinieks Pulkvedis, pulka vadītājs, komandieris.
colonel Pulkvedis.
palkavnieks Pulkvedis.
polkans Pulkvedis.
pulkavnieks Pulkvedis.
pulkvedis-leitnants Pulkvežleitnants.
Pullānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullanu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullana ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pulānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā.
pneimonoloģija Pulmonoloģija - medicīnas nozare, kas pēta plaušu uzbūvi, funkcionēšanu un slimības, to izcelšanos, profilaksi un ārstēšanu.
pulmonologs Pulmonoloģijas speciālists.
pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
puloveris Pulovers.
pulpīts Pulpas (1) iekaisums.
sfigmoskopija Pulsa izmeklēšana.
bradisfigmija Pulsa palēnināšanās; nenormāli rets pulss.
akrotisms Pulsa trūkums vai nesataustāmība.
eiritmija Pulsa vienmērība.
anakrota Pulsa viļņa augšupejošā daļa.
arteriogrāfija Pulsa viļņa grafiska attēlošana.
mirīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam piemīt gandrīz regulāras spožuma maiņas ar lielu amplitūdu un garu periodu.
cefeīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa.
sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole.
pulsot Pulsēt.
pulsometris Pulsometrs (1).
lēkas Pulss.
pulkstenītis Pulss.
pulkstiķišas Pulss.
pūpulīte Pulstenīte.
operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml.
displejpults Pults, kas satur vismaz vienu displeju un, iespējams, vienu vai vairākas citas ievadierīces.
pulpitum Pults.
pulte Pults.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā).
izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot.
galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās.
smekta Pulveris suspensijas sagatavošanai, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās.
dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts.
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
pulvēģis Pulveris.
pulverģis Pulveris.
pulvēris Pulveris.
pulvers Pulveris.
pulvērs Pulveris.
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
macēdijs Pulverveida masa, kas rodas no sporām, apotēcijos sabrūkot ķērpju askiem.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot graudus, sēklas.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
granulēšana Pulverveida masas pārveidošana sīkās piciņās (granulās).
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
plastisoli Pulverveida polimēru dispersija organiskos šķīdinātājos.
pulverziepes Pulverveida ziepes.
pulverveidīgs Pulverveida.
pulverveidā Pulverveidīgi.
puļļa Puļa^2^.
aizdurs Puļķis durvju aizduršanai, lai tās netaisītos vaļā.
kluģītis Puļķis tītavām.
šprika Puļķis, tapa.
dulbe Puļķis.
pluģis Puļķis.
spuļķis Puļķis.
Putkupe Puļķupe, Kārklupes satekupe.
sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā.
kuguārs Puma.
pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
bimsakmens Pumeks.
bimsšteins Pumeks.
bimšteins Pumeks.
pucakmens Pumeks.
pumiks Pumeks.
pumpulis Pumpa (1).
pumpulis Pumpa (2).
kuzms Pumpa uz muguras vai krūtīm.
izauga Pumpa, augonis.
būlīte Pumpa, bumbulis, pampums.
būzīte Pumpa, tulzna.
punka Pumpa, uzpampums.
punga Pumpa; paugurs.
ponga Pumpa.
pumpis Pumpa.
šiškulis Pumpa.
ķēkuri Pumpaini, slikti augi.
pumpuļains Pumpains (1).
pumpuļains Pumpains (2).
krumains Pumpains, mezglains.
bungains Pumpains.
ķurkstulains Pumpains.
pupučains Pumpains.
repes Pumpas (kokam).
pumpot Pumpāt.
pumpermiķelis Pumperniķelis.
kumpēt Pumpēt.
pumpāt Pumpēt.
kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu).
pumpe Pumpis 1.
kumpis Pumpis.
pumpacains Pumpučains.
pumpucains Pumpučains.
pumpučots Pumpučains.
pumpalains Pumpulains.
pumpuļots Pumpulains.
pimpala Pumpulis.
dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī.
pumpuraiņš Pumpurains.
pumpurots Pumpurains.
pupurains Pumpurains.
Daugavieši Pumpuri - apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
turioni Pumpuri un dzinumi, kas attīstās uz dažu augu pazemes stublājiem.
kukurni Pumpuri.
pipuri Pumpuri.
gemula Pumpuriņš.
phascum Pumpurītes.
sports Pumpurmutācija - auga augšanas punkta meristēmas šūnu mutācija.
pululācija Pumpurošanās, dzīvnieku un augu organismu bezdzimuma vairošanās.
gemmācija Pumpurošanās, šūnu pumpurošanās, kad no vienas lielākas mātes šūnas noriešas viena vai vairākas mazākas meitu šūnas.
pupurs Pumpurs (1).
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
poguļa Pumpurs, mezgls liniem u. c. augiem.
brods Pumpurs.
iepumpurojums Pumpurs.
pipars Pumpurs.
pumpuris Pumpurs.
jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum").
melica Pumpursmilgas.
pumpurgrauzis Pumpuru smecernieks; lapu smecernieks.
pumpurošanās Pumpuru veidošanās, riešanās.
bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs.
cephalozia Pumpurzarenes.
cephaloziaceae Pumpurzareņu dzimta.
buntains Punains (par koku).
gumains Punains, verveļains.
Punaka Punakha, pilsēta Butānā.
punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
puņģis Puncis^1^.
Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka.
Puncuļeva Puncuļova, skrajciems Baltinavas novada.
Puncuļevas ezers Puncuļovas ezers Baltinavas novadā.
Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā.
Obeļevas pilskalns Puncuļovas pilskalns Baltinavas pagastā.
puncaklis Punčaklis.
punčaklāt Punčāt (1).
punčot Punčāt (1).
Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
punduris Pundurauguma cilvēks.
nanosomija Punduraugums.
pabērze Pundurbērzs ("Betula nana").
pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana").
pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana").
tragulus Pundurbrieži.
tragulidae Pundurbriežu dzimta.
sphaerium Pundurgliemenes.
sphaeriidae Pundurgliemeņu dzimta.
chamaepericlymenum Pundurgrimoņi.
pundurisms Pundurība (1).
krūpītis Punduris, kverplis.
homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
gnomiks Punduris.
pundurs Punduris.
pundurvīriņš Punduris.
stebs Punduris.
stebus Punduris.
steps Punduris.
ukris Punduris.
umpiņš Punduris.
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints.
krūpis Pundurītis, rūķītis.
kogia Pundurkašaloti.
bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai.
kodīte Pundurkode.
nepticulidae Pundurkožu dzimta.
stigmella Pundurkožu dzimtas ģints.
mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta.
hymenolepididae Pundurlenteņu dzimta.
cloacotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints.
drepanidotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints.
fimbriaria Pundurlenteņu dzimtas ģints.
hymenolepis Pundurlenteņu dzimtas ģints.
sabolevicanthus Pundurlenteņu dzimtas ģints.
hydroptilidae Pundurmaksteņu dzimta.
hydroptila Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
ithytrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
orthotrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
oxyethira Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
crypturgus Pundurmizgrauži.
chamaerops Pundurpalmas.
amstariņš Pundurpele, kāmis.
callithrix Pundurpērtiķi.
callithricidae Pundurpērtiķu dzimta.
nolidae Pundurpūcīšu dzimta.
nola Pundurpūcīšu dzimtas ģints.
pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums.
krūpiņš Pundurs.
kūķītis Pundurs.
susurēns Pundurs.
cybocephalidae Pundurspīduļu dzimta.
scydmaenidae Pundurvaboļu dzimta.
cephennium Pundurvaboļu dzimtas ģints.
nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši.
cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa.
bantāmas Pundurvistu suga.
pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
pundurgailītis Pundurvistu tēviņš.
micryphantidae Pundurzirnekļu dzimta.
ceratinella Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
diplocentria Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
diplocephalus Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
erigone Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
erigonidium Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
maso Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
minyriolus Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
tapinocyba Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
punduris Pundurzvaigzne.
Pūna Pune, pilsēta Indijā.
prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai.
punktēts Punktains (1).
punktāts Punktains (par audumu).
lesinis Punktains raksts gar apšūto malu.
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina.
puantieris Punktētājs, punktu zīmētājs.
puntato Punktēts.
ački Punkti (sporta spēlē, piem., basketbolā).
dpi Punkti collā (angļu "dots per inch") - strūklprinteru, lāzerprinteru, skeneru un dažu citu ierīču izšķirtspējas mērvienība.
rhizomnium Punktlapes.
puslaunaga Punkts debesīs, kur saule atrodas agrā pēcpusdienā.
bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
viduspunkts Punkts, kas atrodas (kā) vidū.
Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas.
krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
funkte Punkts.
punkte Punkts.
punte Punkts.
točka Punkts.
marķēšana Punktu atzīmēšana dabā ar markām.
aeronivelēšana Punktu augstumu noteikšana ar radioaugstummēru un statoskopu aerofotografēšanas procesā.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
sphaeriidae Punktvaboļu dzimta.
sphaerius Punktvaboļu dzimtas ģints.
punktsaskare Punktveida kontaktu saskare.
punktkontakts Punktveida kontaktu saskares virsma.
punktmasa Punktveida masa.
punktveidīgs Punktveida.
petehija Punktveidīgs asinsizplūdums ādā.
bumburs Puns, bumbulis.
kudzums Puns, izaugums.
tūcis Puns, tulzna.
trumbs Puns, uzpampums.
pūme Puns, uztūkums.
šiška Puns, uztūkums.
šiškulis Puns, uztūkums.
puna Puns.
pune Puns.
punis Puns.
punna Puns.
punte Puns.
tuntulis Puns.
punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
punšis Punšs.
Magellanaesa Puntaarenasa, pilsēta Čīles dienvidos, tās nosaukums 1927.-1938. g.
ponte Punte, puns.
Punta ezers Puntes ezers Barkavas pagastā.
Puntas ezers Puntes ezers Barkavas pagastā.
Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka.
Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka.
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
māzerpuns Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam); māzers 1.
māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
punveidīgs Punveida.
greņa Puņķains spļāviens.
purdulains Puņķains, nopuņķojies, smurguļains.
purduļains Puņķains, nopuņķojies, smurguļains.
šņargalains Puņķains.
standalains Puņķains.
standalaiņš Puņķains.
puņķot Puņķēt.
purduļāt Puņķēt.
purduļot Puņķēt.
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt.
šnorgāties Puņķēties.
sapuļi Puņķi, deguna gļotas.
šņargļi Puņķi, gļotas.
snerdze Puņķi, smurguļi.
snerglas Puņķi, smurguļi.
šnugalas Puņķi, smurguļi.
šnūgali Puņķi, smurguļi.
puņķis Puņķi.
purdeļi Puņķi.
pūrduls Puņķi.
smurgulas Puņķi.
šņardakas Puņķi.
šņargalas Puņķi.
šņargaļi Puņķi.
šņargatas Puņķi.
šņarkatas Puņķi.
šņaukatas Puņķi.
šņergas Puņķi.
šņergatas Puņķi.
šnerglas Puņķi.
šnerglis Puņķi.
šnurgulas Puņķi.
šņurgulas Puņķi.
spuņas Puņķi.
tapuči Puņķi.
purpuls Puņķis (degungalā).
šņurgulis Puņķis.
šnargaļāt Puņķoties, kļūt puņķainam.
šnargļāt Puņķoties, kļūt puņķainam.
šņurkt Puņķoties; ar nāsīm pūst.
šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt.
šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt.
šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt.
purduļāties Puņķoties.
purduļoties Puņķoties.
šņerglēties Puņķoties.
šņergļoties Puņķoties.
šņurgt Puņķoties.
ieloksnis Pupa, iepuvums nepārnadžu priekšzobos.
buba Pupa.
haricot Pupa.
pākša Pupa.
papa Pupa.
pupetīte Pupacīte.
pupāja Pupaine - nopļautu pupu lauks.
pupaite Pupājs; tīrums, kurā novāktas pupas.
pupukūlis Pupāju kūlis.
cūcene Pupas ("Faba bona").
cūkpupa Pupas ("Faba bona").
cūkpupas Pupas ("Faba bona").
pupaszirņi Pupas un zirņi.
cici Pupi.
pupila Pupilla.
pupile Pupilla.
pupiņas Pupiņa ("Phaseolus").
pupa Pupiņa.
fasoļi Pupiņas ("Phaseolus").
kāršpupa Pupiņas ("Phaseolus").
pupa Pupiņas ("Phaseolus").
šabeļpupas Pupiņas ("Phaseolus").
turkpupa Pupiņas ("Phaseolus").
phaseolus Pupiņas.
turkpupas Pupiņas.
cickelis Pupiņš.
puplakši Puplaksis ("Menyanthes").
kuplači Puplaksis.
kuplašķi Puplaksis.
pupacis Puplaksis.
pupājs Puplaksis.
pupulājs Puplaksis.
pupurlakšķis Puplaksis.
trifolijs Puplakši, medicīnā lietots augs, aug ūdenī.
griemenes Puplakši.
menyanthes Puplakši.
papalakšķi Puplakši.
pupāri Puplakši.
pupulaksti Puplakši.
pupulekšķi Puplakši.
pupulēšķi Puplakši.
trijlapas Puplakši.
menyanthaceae Puplakšu dzimta.
cicis Pups (dzīvniekam).
kale Pups.
paps Pups.
pupa Pups.
pupis Pups.
pupājs Pupu lakstu kopums.
pupājs Pupu lauks.
masts Pupu maikste.
pumpaiši Pupu stublāji.
pupāji Pupu stublāji.
pupulājs Pupu stublāji.
svempis Pupu un kaņepju pītes.
pupa Pupu zupa.
pupzupa Pupu zupa.
badadzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
pupucis Pupuķis, arī pupiķis, puputis u. tml.
pupudze Pupuķis, bada dzeguze.
ķikukaza Pupuķis.
papucis Pupuķis.
pupenīca Pupuķis.
pupiķis Pupuķis.
pupuce Pupuķis.
upupidae Pupuķu dzimta.
upupa Pupuķu ģints.
cēbers Pupumētra.
cēbrene Pupumētra.
cebriņš Pupumētra.
cēbrīte Pupumētra.
pupveidīgs Pupveida.
purācis Purāsis.
purālis Purāsis.
purāss Purāsis.
purāzis Purāsis.
purēlis Purāsis.
špuravi Puravi.
porejs Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum").
puravi Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum").
Purblanku dzelve Purblaņķu dzelve Raiskuma pagastā.
purduļi Purdulis.
purenes Purene ("Caltha").
puriņi Purenes ("Caltha").
pureņzieds Purenes zieds.
bambaliņi Purenes.
caltha Purenes.
purnavas Purenes.
spurenes Purenes.
Pura ezers Purezers, ezers Brīvzemnieku pagastā.
Ķaka Purgaile, Sedas pieteka.
Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka.
priekšelle Purgatorijs, šķīstīšanas vieta.
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
nukleīnbāzes Purīna (adenīns, guanīns) vai pirimidīna (citozīns, uracils, timīns) rindas heterocikliskās bāzes, kas ietilpst nukleozīdu, nukleolīdu, kā arī biopolimēru dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes sastāvā.
purīnķermeņi Purīna atvasinājumi, kas rodas atvietojot ūdeņraža atomus ar amino-, hidroksil- un metīlgrupām.
metilpurīns Purīna atvasinājums ar vienu vai vairākām metilgrupām.
hipoksantīns Purīna bāžu noārdīšanās produkts.
oksopurīns Purīna skābekļatvasinājums; hipoksantīns ir monoksopurīns, ksantīns - dioksopurīns un urīnskābe - trioksopurīns.
purēt Purināt (galvu).
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
graudāt Purināt nost.
skalderēt Purināt šķidrumu traukā, skalināt.
plauskāt Purināt, dauzot tīrīt.
karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
murnīt Purināt, kratīt; saspiest.
koldarēt Purināt, kratīt.
paisīt Purināt, kratīt.
sašķurināt Purināt, kratīt.
sitelēt Purināt, kratīt.
skrēderāt Purināt, kratīt.
skrēderēt Purināt, kratīt.
šļenderēt Purināt, kratīt.
tirāt Purināt, kratīt.
trepalēt Purināt, kratīt.
žvacināt Purināt, kratīt.
žvakāt Purināt, kratīt.
zvecināt Purināt, kratīt.
plederēt Purināt, plivināt (rokas, spārnus); purināties, plivināties.
pluzgināt Purināt, plivināt.
šķurināt Purināt, šķirstīt.
šķelvināt Purināt, šļakstināt trauku ar šķidrumu; skalināt.
kārcināt Purināt.
plaunīt Purināt.
purtināt Purināt.
skudināt Purināt.
spurdzināt Purināt.
stugurēt Purināt.
zvocināt Purināt.
koldarēties Purināties, kratīties.
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties.
perināties Purināties.
pirināties Purināties.
adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā.
epiguanīns Purīnbāze, kas dažreiz atrodama urīnā, sevišķi leikēmijas gadījumos.
sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs.
purinēmija Purīnbāzes asinīs.
aloksūrja Purīnbāzes urīnā.
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
aizpurināt Purinot aizbirdināt (aiz kā).
appurināt Purinot apbērt.
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
iepurināt Purinot ievirzīt (kur iekšā).
izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega); purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
aptramdīt Purinot pārmeklēt.
papurināt Purinot patīrīt.
uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); arī uzkaisīt.
birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi.
apkrēst Purinot, kratot piekaisīt.
uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
aminopurīns Purīns nukleīnskābēs un nukleotīdos, piem., adenīns, guanīns.
Puroša ezers Purišs Pušas pagastā.
Puraša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Puriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Pūriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Pūrīšu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Purša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Puršu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai.
puritānis Puritānisma (1) piekritējs.
puritānieši Puritāņi - novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji.
puršķēt Purkšķēt.
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā.
purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem).
sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā.
purns Purngals (1, 2).
pirkstgals Purngals (apavam).
šmaule Purns (1), galva.
purnis Purns (dzīvniekam).
mūla Purns (liellopa).
mūle Purns, deguns.
ļerzas Purns, mute (lopu).
narbas Purns, mute.
ņarbas Purns, mute.
ņūņas Purns, mute.
pļorras Purns, mute.
ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja.
spurslas Purns, purslas.
šmeceris Purns; deguns; ģīmis.
ļacka Purns.
ļapa Purns.
ļorcka Purns.
ņumma Purns.
nuņņas Purns.
ņurmas Purns.
pauna Purns.
purna Purns.
smaule Purns.
smaulis Purns.
smecele Purns.
snerglas Purns.
šņūte Purns.
sprauslas Purns.
ukris Purns.
purpučot Purpināt; raudot runāt.
pupināt Purpināt.
purpass Purpinātājs (parasti bērns).
purpis Purpinātājs; īgns cilvēks.
nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt.
porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs.
clavus Purpura apšuve tunikas malā.
rhodospirillales Purpurbaktērijas.
rhodomicrobium Purpurbaktēriju ģints.
rhodopseudomonas Purpurbaktēriju ģints.
rhodospirillum Purpurbaktēriju ģints.
sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars.
bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
ectothiorhodospiraceae Purpursērbaktēriju dzimta, kas sēru izdala ārpus šūnām.
chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints.
lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints.
thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints.
thiocystis Purpursērbaktēriju ģints.
thiopedia Purpursērbaktēriju ģints.
thioploca Purpursērbaktēriju ģints.
thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints.
chromatiaceae Purpusērbaktēriju dzimta, kas sēru uzkrāj savās šūnās.
mūļas Purslas, mute.
puršīgs Purslīgs.
puršķis Purslis.
Frangula purschiana Purša krūklis.
Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
Puršena Puršēnupe, Salacas pieteka.
Puršenupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
Sabalsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Sabaļu ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Sabaļsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā.
purvarājs Purva arājs - kāds, kas apstrādā zemi purvainā vietā.
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
atāla Purva atālene ("Parnassia palustris").
atālzāle Purva atālene ("Parnassia palustris").
rudenspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris").
rudinspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris").
sirdszāles Purva atālene ("Parnassia palustris").
sirdszālīte Purva atālene ("Parnassia palustris").
sirsenīte Purva atālene ("Parnassia palustris").
vienlapa Purva atālene ("Parnassia palustris").
vienlape Purva atālene ("Parnassia palustris").
vīveļzālīte Purva atālene ("Parnassia palustris").
sokle Purvā audzis skuju koks.
soklis Purvā audzis skuju koks.
kovārži Purva augi.
purvenāji Purva augi.
kaķvilna Purva augs, spilve.
grebēze Purva beka ("Boletus bovinus").
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens").
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
purenis Purva bērzs.
purens Purva bērzs.
purvenis Purva bērzs.
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris").
briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris").
stragna Purva dūksts; stragana.
stragana Purva dūksts.
strāgans Purva dūksts.
stragņa Purva dūksts.
stragnums Purva dūksts.
Purezers Purva ezers Smārdes pagastā.
Purvezers Purva ezers Smārdes pagastā.
karbinieks Purva iztīrītājs.
purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja.
purvkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla.
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle.
cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
maucikli Purva kosa ("Equisetum palustre").
maucikļi Purva kosa ("Equisetum palustre").
papurve Purva mala.
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
pļepene Purva oga.
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
čikste Purva pļava.
tīreklis Purva pļava.
balbuki Purva purene ("Caltha palustris").
bulbuki Purva purene ("Caltha palustris").
bulenes Purva purene ("Caltha palustris").
bullenes Purva purene ("Caltha palustris").
bumbuļi Purva purene ("Caltha palustris").
bumbulis Purva purene ("Caltha palustris").
burbule Purva purene ("Caltha palustris").
cūkausis Purva purene ("Caltha palustris").
govpurenes Purva purene ("Caltha palustris").
govpurne Purva purene ("Caltha palustris").
govpurni Purva purene ("Caltha palustris").
govpurniņi Purva purene ("Caltha palustris").
govspurne Purva purene ("Caltha palustris").
govspurņi Purva purene ("Caltha palustris").
konnspurnis Purva purene ("Caltha palustris").
konspurnis Purva purene ("Caltha palustris").
plūmene Purva purene ("Caltha palustris").
plunčene Purva purene ("Caltha palustris").
pluncenes Purva purene ("Caltha palustris").
plunčenes Purva purene ("Caltha palustris").
plunčeņi Purva purene ("Caltha palustris").
pogane Purva purene ("Caltha palustris").
porenes Purva purene ("Caltha palustris").
porens Purva purene ("Caltha palustris").
pormītes Purva purene ("Caltha palustris").
porms Purva purene ("Caltha palustris").
porniņ Purva purene ("Caltha palustris").
porniņa Purva purene ("Caltha palustris").
porniņas Purva purene ("Caltha palustris").
porns Purva purene ("Caltha palustris").
porpurens Purva purene ("Caltha palustris").
pura Purva purene ("Caltha palustris").
purainīte Purva purene ("Caltha palustris").
purans Purva purene ("Caltha palustris").
pureni Purva purene ("Caltha palustris").
pureņi Purva purene ("Caltha palustris").
purenis Purva purene ("Caltha palustris").
purenītes Purva purene ("Caltha palustris").
purens Purva purene ("Caltha palustris").
pūri Purva purene ("Caltha palustris").
purines Purva purene ("Caltha palustris").
purini Purva purene ("Caltha palustris").
puriņi Purva purene ("Caltha palustris").
pūriņi Purva purene ("Caltha palustris").
purins Purva purene ("Caltha palustris").
purmi Purva purene ("Caltha palustris").
purms Purva purene ("Caltha palustris").
purna Purva purene ("Caltha palustris").
pūrna Purva purene ("Caltha palustris").
purnas Purva purene ("Caltha palustris").
pūrnas Purva purene ("Caltha palustris").
purnava Purva purene ("Caltha palustris").
purne Purva purene ("Caltha palustris").
purnene Purva purene ("Caltha palustris").
purnes Purva purene ("Caltha palustris").
purņi Purva purene ("Caltha palustris").
purnīni Purva purene ("Caltha palustris").
purniņš Purva purene ("Caltha palustris").
purnis Purva purene ("Caltha palustris").
purnīši Purva purene ("Caltha palustris").
purnpuķe Purva purene ("Caltha palustris").
purns Purva purene ("Caltha palustris").
purvainīte Purva purene ("Caltha palustris").
purvene Purva purene ("Caltha palustris").
spurksna Purva purene ("Caltha palustris").
spurna Purva purene ("Caltha palustris").
spurnas Purva purene ("Caltha palustris").
spurne Purva purene ("Caltha palustris").
spurņi Purva purene ("Caltha palustris").
spurnis Purva purene ("Caltha palustris").
spurnīši Purva purene ("Caltha palustris").
spurns Purva purene ("Caltha palustris").
traukšīns Purva purene ("Caltha palustris").
ūdeņpurenes Purva purene ("Caltha palustris").
sermulis Purva sermulis - ūdele.
purājs Purva siens.
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
umurga Purva strauts.
purvsūna Purva sūna, sfagns.
knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte.
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
purvmale Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
ūdrs Purva ūdrs - ūdele.
ledolkampars Purva vaivariņa drogas ēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa; terpēns ledols.
vaivērņi Purva vaivariņi ("Ledum palustre").
vāvurāji Purva vaivariņi ("Ledum palustre").
dzaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
dzaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
dzaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
dzeiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kakauži Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukuči Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukudži Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukuži Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukuzis Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukužīte Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukužni Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
kukužņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
puraši Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
purašķi Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
putoši Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivarājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivarenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivariņas Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivars Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaiverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaiveres Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivers Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivierņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāvarans Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāveraji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāvere Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverēji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverenāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverene Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverines Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāveriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāveriņš Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverīši Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāverītes Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāvernaji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāvernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vāvernājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
veiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
veivēriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
veivērņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vīgrieži Purva vaivariņš ("Ledum palustre").
vaivernis Purva vaivariņš.
vāverājs Purva vaivariņu audze.
asiņpuķe Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
dzērkājis Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
dzērvkāja Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
dzērvukājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vārnaga Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vārnkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
varžkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vilkakauls Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vilkkaule Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vilkkaules Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vistenaji Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vistenes Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
vistkāji Purva vārnkāja ("Comarum palustre").
mēmeris Purva velns.
purvleja Purvaina ieleja.
lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
urga Purvaina peļķe.
žūklis Purvaina pļava pie upes.
pīsāji Purvaina pļava, tīrums.
pīsums Purvaina pļava, tīrums.
lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas.
dūkaļa Purvaina pļava.
dumbra Purvaina pļava.
dupenis Purvaina pļava.
lekminis Purvaina pļava.
šļanka Purvaina pļava.
stramene Purvaina pļava.
virga Purvaina pļava.
soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu.
soklājs Purvaina pļavmala gar mežu.
stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja.
tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja.
teice Purvaina vai pļavām bagāta vieta.
odzīte Purvaina vieta mežā.
lepējums Purvaina vieta pļavā.
dimbeģis Purvaina vieta, dūksts.
lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā.
lēze Purvaina vieta, kas līgojas; lēza.
lēza Purvaina vieta, kas līgojas.
akačājs Purvaina vieta, kur ir daudz ar ūdeni piepildījušos bedru.
staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus.
brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg.
brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg.
līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala.
ļava Purvaina vieta, kuras virsma šūpojas, daļēji aizaudzis ezers.
purvājs Purvaina vieta, teritorija; arī purvs.
purājs Purvaina vieta; purvājs.
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1.
damurga Purvaina vieta.
dumblājs Purvaina vieta.
jelga Purvaina vieta.
lēvenis Purvaina vieta.
līksne Purvaina vieta.
līsma Purvaina vieta.
purekslis Purvaina vieta.
sūkste Purvaina vieta.
žebieksne Purvaina, ar bieziem krūmiem apaugusi vieta mežā.
derglājs Purvaina, ar zāli un krūmiem pieaugusi vieta.
ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs.
līkstavas Purvaina, liela pļava.
lēvens Purvaina, līgana vieta, arī izskalots krasts.
līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
irkne Purvaina, mukla staigna vieta.
ļevens Purvaina, nestabila vieta.
ļevers Purvaina, nestabila vieta.
ļavans Purvaina, nestabils.
aluksna Purvaina, staigna vieta.
budūksnis Purvaina, staigna vieta.
driegnis Purvaina, staigna vieta.
džūkste Purvaina, staigna vieta.
lekņa Purvaina, staigna vieta.
mukla Purvaina, staigna vieta.
mūklis Purvaina, staigna vieta.
čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
purenietis Purvainas vietas apdzīvotājs.
atpīle Purvainas vietas, kas ziemu neaizsalst.
swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā.
palēne Purvains ezera krasts.
palēpne Purvains ezera krasts.
palēsts Purvains ezera krasts.
lānāja Purvains gabals.
tīrēlis Purvains jauktu koku mežs.
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku.
sutājs Purvains mežiņš.
sūnākslis Purvains mežs.
sūneklis Purvains mežs.
vads Purvains un biezs mežs.
alūksnējs Purvains, dūksnains.
purvīgsnējs Purvains, dūksnains.
rāvokšņains Purvains, dūkstains.
līvans Purvains, ļodzīgs.
tūksnains Purvains, muklains.
irkns Purvains, mukls.
stiglains Purvains, purvājs.
stigna Purvains, purvājs.
stigžņa Purvains, purvājs.
stigains Purvains, staigns.
lēnains Purvains, tāds, kur šūpojas.
dupens Purvains, zems.
dudžains Purvains.
dūknains Purvains.
duksnējs Purvains.
dūksnējs Purvains.
ļūnējs Purvains.
popains Purvains.
purvots Purvains.
stragņains Purvains.
straignots Purvains.
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu.
bala Purvājs, dumbrājs.
dūkstijs Purvājs.
lugava Purvājs.
puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
purveglīte Purvāju pļaveglīte.
purveidīgs Purvam līdzīgs.
purvveidīgs Purvam līdzīgs.
emydidae Purvbruņurupuči - bruņurupuču kārtas dzimta.
emys Purvbruņurupuču dzimtas ģints.
purčiks Purvciems (Rīgā).
purvčiks Purvciems (Rīgas pilsētas mikrorajons).
taxodium Purvcipreses.
taxodiaceae Purvciprešu dzimta.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem.
taksodija Purvciprešu dzimtas skuju koks, tā dzimtene - Amerika; dažviet dienvidu rajonos to kultivē kā dekoratīvu koku ar nosaukumu purva ciprese.
Purva ezers Purvezers, ezers Tumes pagastā.
poriens Purviens.
sīkle Purviņš mežā, arī mežiņš; sīklis.
sīklis Purviņš mežā, arī mežiņš.
puramala Purvmala.
purmala Purvmala.
purmale Purvmala.
purmalis Purvmala.
purmālis Purvmala.
purvamala Purvmala.
purmalietis Purvmalietis.
purmalnieks Purvmalnieks.
myriaceae Purvmiršu dzimta.
myrica Purvmirtes.
sphareoceridae Purvmušu dzimta.
thelypteris Purvpapardes.
thelypteridaceae Purvpaparžu dzimta.
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
clossiana Purvraibeņi.
staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet.
palas Purvs ezera krastā.
Gainis Purvs Līvānu un Krustpols novadā, \~10 km uz ziemeļiem no Līvāniem, platība - 1431 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m.
mežpurvs Purvs mežā.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs.
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs.
bauga Purvs upmalā, slepenas akatas, stāvs celiņš.
strugums Purvs, dūksne; struga.
struga Purvs, dūksne.
dubra Purvs, dumbrājs.
prauliens Purvs, dumbrājs.
praulnīca Purvs, dumbrājs.
brīvpurs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā.
brīvpurvs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā.
mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze.
govainis Purvs, kur lopus gana.
mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam.
dambrava Purvs, muklājs, staigna vieta.
dūkstulis Purvs, muklājs.
jūns Purvs, muklājs.
ķirba Purvs, muklājs.
lāma Purvs, muklājs.
maiņa Purvs, muklājs.
makņa Purvs, muklājs.
plaisks Purvs, muklājs.
sutraine Purvs, muklājs.
balga Purvs, purvaina vieta.
līvis Purvs, purvaina, līgana vieta.
slīksna Purvs, staigna vieta.
stragtne Purvs, staigna vieta.
strakne Purvs, staigna vieta.
mārks Purvs, zema vieta.
purviens Purvs; kāda neliela purva daļa.
danska Purvs.
džuksnis Purvs.
džūkstiens Purvs.
kaisla Purvs.
kaisls Purvs.
puriens Purvs.
purs Purvs.
purviene Purvs.
sampis Purvs.
staiga Purvs.
stigns Purvs.
teice Purvs.
zampis Purvs.
purvājsaknis Purvsaknis.
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
helodium Purvspalves.
purvuspāre Purvspāre.
leucorrhinia Purvspāres.
nutria Purvu bebra āda.
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
flamingo Purvu putns ļoti garām kājām un skaistām spalvām; flamings.
purvzinātnieks Purvzinātnes speciālists.
puslaicīgs Pus laicīgs, pus garīgs.
puš- Pus-.
pusa Pusa hispida - pogainā roņa "Phoca hispida" nosaukuma sinonīms.
pusairu Pusairu īrējs - puskoka lēcējs.
pusgardinīši Pusaizkariņi.
pusaizsalējis Pusaizsalis.
grūtredzīgs Pusakls.
puslīdzība Pusalga, pusaprēķins.
puslons Pusalga.
pāze Pusapaļa baļķu grope.
atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam".
pusapals Pusapaļš.
pusapģērbts Pusapģērbies.
pusģērbies Pusapģērbies.
apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piemēram, slidojot).
apvārsme Pusapļa formas kaudze laukā, kas tapusi, vētījot labību.
apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai.
pusjucis Pusārprātīgs.
pustraks Pusārprātīgs.
half-blood Pusasiņu.
pusasinis Pusasiņu.
pusastota Pusastoņi (par laiku), setiņi ar pusi.
pusastaņi Pusastoņi.
sivēnaste Pusaudze; pusaudzis.
pušaudze Pusaudze.
skuķgadi Pusaudzes, jaunietes vecuma posms; pusaudzes, jaunietes gadi.
sonnelis Pusaudzis auns.
knoblaka Pusaudzis bērns (parasti zēns).
tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīneidžers.
tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīnis.
stebis Pusaudzis, drukns zēns.
pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus; junga.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus.
šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris.
šepčuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks.
šepuris Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1).
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks.
audzis Pusaudzis.
gončis Pusaudzis.
pastruņķis Pusaudzis.
pušaudzēks Pusaudzis.
pušaudzis Pusaudzis.
pusauģis Pusaudzis.
pusaugulis Pusaudzis.
puscūcis Pusaudzis.
sasis Pusaudzis.
sass Pusaudzis.
vasarauģis Pusaudzis.
modi Pusaudži motociklisti, kas gk. pievērsa uzmanību savai ārienei (Anglijā, 20. gs. 60. gados).
špana Pusaudži, jaunieši (parasti ar kriminālām nosliecēm).
pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību".
plēška Pusauga meitene, kas kļūst pieaugusi.
pudiks Pusauga puisis.
pusaugos Pusaugā.
puszems Pusaugsts (piemēram, apavu papēži).
zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis.
depšus Pusaugu bērns.
bullenis Pusaugu bullis.
pussiķis Pusaugu cūka.
mērģele Pusaugu meitene, meita, jaunava.
gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos.
zontris Pusaugu puisis.
pačābulis Pusaugu vista.
jemperis Pusaugu zēns, pusaudzis.
žurķis Pusaugu žurka.
parpināt Pusbalsī ķildoties.
duļļāt Pusbalsī raudāt.
sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi.
pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot.
pusbalsā Pusbalsī.
pusbāriņš Pusbārenis.
pussietals Pusbarota cūka.
pušbībele Pusbībele.
brālēns Pusbrālis - tā paša tēva, bet citas mātes dēls.
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs.
semipermeabilitāte Puscaurlaidība.
pusrats Pusceļā, puslīdz.
puskārteniski Pusceļā.
puskārtiņ Pusceļā.
pusceļ Pusceļš.
pusel Pusceļš.
puscepis Puscepts.
mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
dranīca Puscollu biezs dēlis.
pusika Puscūka.
pusiķis Puscūka.
puscukrabiets Puscukurbiete.
puscukurniece Puscukurbiete.
pusdalderis Pusdālderis.
žūra Pusdarīts alus.
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus.
poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
semideponents Pusdeponents.
diensvidus Pusdiena, dienas vidus.
pušdiena Pusdienas (ēdiens).
pušdienes Pusdienas (ēdiens).
siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
pievidus Pusdienas laiks.
pušdiensvidus Pusdienas laiks.
viddienlaiks Pusdienas laiks.
aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
akrode Pusdienas ziedu dzimtas augs Dienvidāfrikā, ziedi ap 4 cm diametrā, sārti, retāk balti; audzē arī kā krāšņumaugus telpās.
mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos.
dienešķis Pusdienas, pusdienu maltīte.
dienišķas Pusdienas, pusdienu maltīte.
dīneškas Pusdienas, pusdienu maltīte.
dieneškas Pusdienas.
dienešķas Pusdienas.
diners Pusdienas.
dinners Pusdienas.
pusģiki Pusdienas.
dieneškāt Pusdienot.
dieniškāt Pusdienot.
dienišķot Pusdienot.
pušdieņot Pusdienot.
pusdiengalds Pusdienu ēdienreizei servēts galds.
aizoaceae Pusdienziežu dzimta.
mesembryanthemaceae Pusdienziežu dzimtas "Aizoaceae" nosaukuma sinonīms.
konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā.
fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria").
fritija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Frithia").
litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi.
dorotheanthus Pusdienziežu dzimtas ģints.
mesembryanthemum Pusdienziežu dzimtas ģints.
sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas.
pusdulns Pusdulls.
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
pusklārs Pusdzidrs.
pusbeidzies Pusdzīvs.
pusbeigts Pusdzīvs.
pus Puse (1).
krajs Puse (3).
puskāts Puse (auga) kāta.
pusporcija Puse (kā) porcijas.
pusriciņa Puse (maizes) rieciena.
pusriecenis Puse (maizes) rieciena.
pusrieciens Puse (maizes) rieciena.
pusrieciņa Puse (maizes) rieciena.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
pusrats Pusē (par Mēness fāzi).
pusaršina Puse aršinas.
pusase Puse ass.
pusbirkavs Puse birkava (apmēram 80 kg).
puscalis Puse collas.
pusdiena Puse dienas, aptuveni sešas stundas.
pussutkas Puse diennakts.
puspebrālis Puse februāra; februāra vidus.
pusgrāds Puse grāda.
pusgabana Puse gubas.
pusguba Puse gubas.
pusgulta Puse gultas.
pushektārs Puse hektāra.
pusmīte Puse īres maksas.
pusustaba Puse istabas.
puskāja Puse kājas garuma (skaitot no pēdas).
pusģeņģeris Puse kājas.
puskapeika Puse kapeikas.
puskilograms Puse kilograma.
puskilometrs Puse kilometra.
puskubiks Puse kubikmetra.
pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka.
puslitris Puse litra.
puslitrs Puse litra.
pusmāja Puse mājas.
pusmārciņa Puse mārciņas.
pusmercis Puse marta; marta vidus.
pusmēnesis Puse mēneša (aptuveni 15 dienas).
pusmetrs Puse metra.
pusminūte Puse minūtes.
pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas).
puscena Puse no (kā) cenas.
pusalga Puse no algas.
pusasmīte Puse no asmītes jeb 1/16 daļa no arkla (~10-14 ha).
pusbize Puse no bizes.
pusāra Puse no brīvā lauka.
pusāres Puse no brīvā lauka.
pusstāvs Puse no celtnes stāva.
puscelis Puse no ceļgala augstuma.
pusciemats Puse no ciemata.
pusacs Puse no cilpas, adījuma vai tīkla acs.
pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā.
pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā.
pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē.
pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā.
pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī.
pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2.
pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī.
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī.
pussauja Puse no daudzuma, ko var ietvert saujā.
puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica.
pusgarnica Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā.
pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā.
puskārpa Puse no daudzuma, ko var ievietot traukā - kārpā (5).
pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā.
pusdzirnavas Puse no dzirnavām.
pusgabals Puse no gabala, neliels gabals.
pusgredzens Puse no gredzena.
pusplāna Puse no grīdas (klona) laukuma.
pusjūdze Puse no jūdzes.
pusjumītis Puse no jumja - tā jumi saukuši pie rudzu pļaušanas beigām.
puskausa Puse no kausa tilpuma.
puskauss Puse no kausa tilpuma.
puskoks Puse no koka.
puskrekla Puse no krekla.
puskrūts Puse no krūšu augstuma vai platuma.
puskurpe Puse no kurpes.
puscēlienis Puse no laikposma.
puslapa Puse no lapas.
puslauka Puse no lauka.
puslauks Puse no lauka.
puskancis Puse no maizes aprikas.
pusmērs Puse no mēra.
pusnedēļa Puse no nedēļas.
pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma.
puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava.
puspaladze Puse no palaga.
puspalags Puse no palaga.
apalis Puse no pāršķelta koka kluča.
puspēda Puse no pēdas (15,24 cm).
puspeļņa Puse no peļņas, pusalga.
puspiedarba Puse no piedarba.
puspirksts Puse no pirksta.
pusplezna Puse no pleznas.
puszekselis Puse no pūra sestās daļas.
pusrija Puse no rijas.
pusrudzi Puse no rudzu lauka garuma.
cieciņš Puse no sieka, sieciņš.
pusslaucene Puse no slaucenes.
puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
pusšķeteris Puse no šķeteres.
pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma.
pusvāls Puse no vāla.
pusvannis Puse no vannā ievietotā daudzuma.
pusvasara Puse no vasaras.
puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs).
pusvezums Puse no vezuma.
puspiliens Puse piliena.
pusslodze Puse pilnas slodzes (darbavietā).
puspods Puse poda.
puspuds Puse puda.
pusceļ Puse pulksteņa stundas gājiena.
pusel Puse pulksteņa stundas gājiena.
puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks.
puspūrvieta Puse pūrvietas.
pusrika Puse rieciena.
pusrublis Puse rubļa; arī attiecīgā monēta.
pussaule Puse saulainas dienas.
pussekunde Puse sekundes.
pussēta Puse sētas.
pussprīdis Puse sprīža; ļoti niecīgs garums, augstums.
pussters Puse stera.
pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks.
pusstunda Puse stundas.
pusvaga Puse vagas.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no klaipa.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas.
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
pusvaina Puse vainas.
pusziema Puse ziemas.
mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
puscilpa Puse, daļa no cilpas.
pusika Puse, daļa.
jaņi Puse; pusceļš.
half Puse.
puslīdzība Puse.
pustiesa Puse.
semis Puse.
puši Pusē.
kriptorhids Pusērzelis.
jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā.
tabloīds Pusformāta laikraksts, kas sniedz populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
pusgada Pusgads.
pusgadsimtenis Pusgadsimts (1).
pusgadsimtenis Pusgadsimts (2).
pusgadnieks Pusgadu veca cūka, arī cits dzīvnieks.
pusgadīgs Pusgadu vecs.
Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
puszeķes Pusgaras zeķes.
pižuki Pusgari vīriešu svārki.
midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
pusgārs Pusgarš.
pušvirā Pusgatavs (vārot).
leitis Pusgatavs sviests.
puspļepans Pusgatavs, neizvārīts (par biezputru).
pusgatavi Pusgatavs.
pusienācies Pusgatavs.
pusgrauži Pusgraudi.
grūdnīca Pusgraudniece.
graudnīca Pusgraudnieka sieva.
pusgraudniece Pusgraudnieka sieva.
bumburnieks Pusgraudnieks.
gabalnieks Pusgraudnieks.
pusgrūdnieks Pusgraudnieks.
pusinieks Pusgraudnieks.
pusgraudniecība Pusgraudnieku kopums.
puszviļu Pusguļus vai pussēdus; puszvilu.
puszvilus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu.
puszviļus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu.
puszvīļus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu.
puszvilu Pusguļus vai pussēdus.
pazvilu Pusguļus, pussēdus.
pazvilus Pusguļus, pussēdus.
pašļaukus Pusguļus, slīpi.
iegarām Pusguļus.
pusektārs Pushektārs.
pusgekteris Pushektārs.
hemichordata Pushordaiņi.
zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā.
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
poluimperiāls Pusimperiāls - zelta 5 rubļu monēta Krievijā 18.-19. gs.
paskolots Pusizglītots.
pusaptēsts Pusizglītots.
pusskolots Pusizglītots.
klirklis Pusizrāmīts lops.
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
puspliks Puskails (1).
puspliks Puskails (2).
puškalpis Puskalps.
puškalps Puskalps.
Rapste Puskas paralēls nosaukums tā augštecē.
Rapsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē.
Rāpsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē.
kažociņš Puskažoks.
puskažauks Puskažoks.
puskilo Puskilograms.
gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma.
kurļukšāt Pusklibam staigāt.
puskopā Puskopā lasīt - burtot.
iekrēsla Puskrēsla.
notumsis Puskrēsla.
pusķīlis Puskuilis.
knicis Puskukulis maizes; gabals.
puškungs Puskungs.
konha Puskupols, kas pārsedz puscilindrisku ēkas daļu (apsīdu, nišu).
puškurē Puskurā.
čebiņš Pusķieģelis.
pušlaicīgi Puslaicīgi.
taims Puslaiks (sporta spēlē).
tiphiidae Puslapseņu dzimta.
tiphia Puslapseņu dzimtas ģints.
kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem.
pusbagāts Puslīdz bagāts.
pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs.
biezīgs Puslīdz biezs.
pusgodīgi Puslīdz godīgi, taisnīgi, pieklājīgi.
pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
pagrīns Puslīdz grods (stingrs).
apglītot Puslīdz izglītot, ne līdz galam; apskolot.
pajauks Puslīdz jauks.
gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs.
pakustīgs Puslīdz kustīgs.
palezns Puslīdz lēzens.
palēzns Puslīdz lēzens.
palunkans Puslīdz lunkans.
pusbļode Puslīdz maza bļoda.
mazuksnējs Puslīdz mazs (par augumu); mazīgsnējs.
mazīgsnējs Puslīdz mazs (par augumu).
pamodrs Puslīdz modrs, rosīgs.
pažirgs Puslīdz možs vai spirgts.
pusneatkarīgs Puslīdz neatkarīgs.
aprūdīt Puslīdz norūdīt.
aprūdīties Puslīdz norūdīties.
paplecīgs Puslīdz platiem pleciem.
parātns Puslīdz rātns.
paglauns Puslīdz skaits.
pacieš Puslīdz skaļi.
pusgodam Puslīdz slavējami, puslīdz atbilstoši.
pasmuidrs Puslīdz smuidrs.
paspodrs Puslīdz spodrs.
paspožs Puslīdz spožs.
pastalts Puslīdz stalts.
ietiešām Puslīdz taisni.
patvirts Puslīdz tvirts vai stingrs.
pasvabadi Puslīdz vaļīgi, brīvi, izlaidīgi.
vecušks Puslīdz vecs gados.
paknaši Puslīdz veikli.
pačakls Puslīdz veikls, žigls.
uz pusratā Puslīdz; kaut kā.
pušlīdz Puslīdz.
pusmēr Puslīdz.
pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas.
pusaudekls Puslinu audums - audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet gan kokvilnas vai tml. dzijas.
diegaine Puslinu un pusvilnas audums, kam kokvilnas diedziņu meti vai audi.
puspudele Puslitra pudele (parasti ar degvīnu).
polšs Puslitra pudele ar degvīnu.
pusīte Puslitra pudele ar degvīnu.
puskurnis Puslitrs alus jeb 50 ml balzāma.
polbajans Puslitrs degvīna.
polga Puslitrs degvīna.
polgada Puslitrs degvīna.
litriņš Puslitrs.
hemiartroze Puslocītava, mazkustīga locītava, piem., simfīze.
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
puslokveidīgs Puslokveida.
radiārs Puslokveida.
pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
pamāsa Pusmāsa.
pušmāsa Pusmāsa.
pušmāse Pusmāsa.
lūnula Pusmēness veida apkalums, piekareklis u. tml. arheoloģiskos izrakumos.
lūnulārs Pusmēness veida.
pusmēnessveidīgs Pusmēnessveida.
praka Pusmētelis.
pusmentelis Pusmētelis.
pusmetris Pusmetrs.
nomiedzis Pusmiega stāvoklis, snauda.
nomidzis Pusmiega stāvoklis; snauda.
pusnomidzis Pusmiega, pusnomoda stāvoklis.
pamodā Pusmiegā, pussnaudā.
pussapņos Pusmiegā, starp sapni un īstenību.
nobodā Pusmiegā.
pusmodā Pusmiegā.
pussnaudā Pusmiegā.
atmaigs Pusmiegs, miegains stāvoklis.
aizmiegs Pusmiegs, pusnomods; pēcpusdienas atpūta.
vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
aizsargi Pusmilitāra masu organizācija Latvijā 1919 -1940.
paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
stante Pusmuca, maza muca.
pušmuca Pusmuca.
pušmuce Pusmuca.
pušmucis Pusmuca.
Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim.
poļvarka Pusmuiža.
pusmūdenis Pusmūža cilvēks.
pusmūžnieks Pusmūža cilvēks.
pusveks Pusmūžs.
M Pusnakts (angļu "midnight").
sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām).
pušnakts Pusnakts.
vidusnakts Pusnakts.
pusnātinis Pusnātenis.
pusnātns Pusnātna.
pusnātenis Pusnātns audums, pusnātna drēbe.
pušnātinis Pusnātns.
pušnātns Pusnātns.
pusnemaņa Pusnesamaņa.
pusmests Pusnoausts (par tīklu).
zaļbrods Pusnobriedusi labība.
murdze Pusnomods, pusmiegs.
pusnosalējis Pusnosalis.
bianca Pusnots.
pusotraršeni Pusotras aršīnas (garš).
pusotrasi Pusotras asis (garš).
pusotrdienu Pusotras dienas (laikā).
pusotrkārtīgs Pusotras reizes lielāks.
pusotrtik Pusotras reizes vairāk.
pusotrkārt Pusotras reizes.
pusotrreiz Pusotras reizes.
pusotrastāva Pusotrstāva.
pusotrstāvīgs Pusotrstāva.
puspakava Puspakavs.
subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
pusmonenieks Puspārnieks.
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis.
ēnpelēks Puspelēks.
mākoņpelēks Puspelēks.
half-penny Puspenss.
vanskars Pusperēta ola.
prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas.
prosimii Puspērtiķu apakškārta jeb zemākie pērtiķi.
koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki.
puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
hēmiēdri Pusplākšņi, kristāla formas, kas atvasinātas no holoēdriskām, samazinot uz pusi to plākšņu skaitu.
paplaucis Pusplaucis.
pavēries Pusplaucis.
pusatplaucis Pusplaucis.
pusatvēries Pusplaucis.
pusplaukumā Pusplaucis.
pušpods Puspods.
puspoltinniks Puspoltina.
jaunkalps Puspuisis.
mazpuisis Puspuisis.
pušpūre Puspūrs.
pušpūrs Puspūrs.
pušimpušu Puspusēm.
puspušām Puspusēm.
pušpušām Puspusēm.
parāpu Pusrāpus, gandrīz rāpus.
pusraudā Pusraudus.
pusraudās Pusraudus.
barhents Pusraupjš kokvilnas audekls ar linu metiem.
hēmiopija Pusredze, kad abās acīs viena tīklenes puse neuztver ārējos iespaidus.
pusrikšiem Pusrikšus.
poltina Pusrublis, naudas vienība Krievijā 14.-17. gs.
poltiņiks Pusrublis, naudas vienība Krievijā 14.-17. gs.
šķiediņš Pussaauja linu.
šķutumblāķis Pussabrukusi, veca māja.
gāzains Pussagruvis.
krītams Pussagruvis.
ķutūzis Pussagruvusi ēka.
pussaimnieks Pussaimniecības īpašnieks.
leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.).
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru.
Arnemlenda Pussala Austrālijas ziemeļos, starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas.
Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni.
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m).
Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m.
Bretaņa Pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. "Bretagne"), to apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāns, garums - >200 km, platums - līdz 120 km.
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
Ajonora Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona.
Mangišlaka Pussala Kaspijas jūras austrumu krastā, Kazaahstānā, garums - \~250 km, augstums - līdz 556 m.
Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m.
Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki.
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
Leidžou Pussala Ķīnas dienvidos ("Leizhou Bandano"), Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m.
Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m.
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
Aļaska Pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci, ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m).
Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m).
kārslis Pussala, zemesrags.
pasala Pussala.
puspuvējis Pussapuvis.
haubeks Pussargs futbola spēlē.
gramolata Pussasalusi limonāde.
pussapuvis Pussatrunējis.
pusšauva Pussauja.
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
iesēdu Pussēdus.
iesēdus Pussēdus.
pusšļauku Pussēdus.
pusšļaukus Pussēdus.
pussepteņi Pusseptiņi.
puszāle Pussiens.
pussimt Pussimts (1).
pussimt Pussimts (2).
pussimtenis Pussimts.
murkšināties Pusskaļi dažādi runāt.
pusdikts Pusskaļš.
pusrikšiem Pusskriešus.
pusrikšus Pusskriešus.
pusskriešiem Pusskriešus.
pusskriešu Pusskriešus.
pusšļaupti Pusslīpi.
monolemma Pusspriedumis, tāds, kuram trūkst viena teikuma.
medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai.
pusstāvu Pusstāvus.
pussvāči Pussvārciņi.
pussvārči Pussvārciņi.
pussvārķi Pussvārciņi.
putra Pusšķidra (kā) masa.
eleidīns Pusšķidra acidofila viela epidermas spīdīgajā slānī.
pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis.
pļura Pusšķidra masa.
mērcputra Pusšķidra putra.
malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana.
pustaleķis Pusšķīvis.
pusteleķis Pusšķīvis.
pustaciņus Pusteciņus.
pusteceņi Pusteciņus.
pusteceņu Pusteciņus.
pusteceņus Pusteciņus.
pusteciņiem Pusteciņus.
pusteču Pusteciņus.
pustečus Pusteciņus.
Pustin Pustiņa.
Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
fotogalvanogrāfija Pustoņa dobspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastikas un fotogrāfijas palīdzību.
fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra.
elektrofototipija Pustoņa izcilspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastiku.
pusdieks Pustukšs.
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
pustulācija Pustulu veidošanās.
fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt.
fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
fotorezistors Pusvadītājierīce, kurai optiskā starojuma ietekmē mainās elektriskā pretestība.
fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas).
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni.
fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā.
dinistors Pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
magnetorezistors Pusvadītāju ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās (parasti palielinās) ārējā magnētiskā lauka ietekmē.
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
pusudmala Pusvadmala.
bambaziņš Pusvadmalas audums.
bambažiņš Pusvadmalas audums.
pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks.
pušvakars Pusvakars.
pusvāle Pusvāls.
pusvēdars Pusvēders.
pusvelde Pusveldre.
pusvezms Pusvezums.
insaids Pusvidējais uzbrucējs (handbolā, senāk arī futbolā).
vilnātne Pusvilna.
nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
pusvilnains Pusvilnas audums.
pusvadmalas Pusvilnas.
pusvilnains Pusvilnas.
puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei.
pusmērā Pusviru.
pušvir Pusviru.
pušvirā Pusviru.
pušvirs Pusviru.
pušviru Pusviru.
pušvirus Pusviru.
atvaru Pusvirus.
paveru Pusvirus.
paverus Pusvirus.
pievirus Pusvirus.
pusatviru Pusvirus.
pusatvirus Pusvirus.
pusvērts Pusvirus.
pusveru Pusvirus.
papelins Puszīda audekls ar kaņepāju matiem.
pondišeri Puszīda audums no franču Austrumindijas.
minorka Puszīda audums no linu metiem un zīda iekšaudiem.
puszvīļu Puszvilu.
pušumains Pušains.
Pušenkas ezers Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā.
Pušenka Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā.
Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants.
strodieši Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma.
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet.
ropalīši Pušelnieki.
pušnieks Pušelnieks - tāds, kas dalās kāda labuma izmantošanā ar otru uz pusēm.
dalinieks Pušelnieks.
daļinieks Pušelnieks.
pusenieks Pušelnieks.
pušenieks Pušelnieks.
puslinieks Pušelnieks.
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Puša Pušica, Rušona ezera pieteka.
Pušvča Pušica, Rušona pieteka.
puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
puškārēm Puškārteņus.
puškārteņš Puškārteņus.
Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
puschkinia Puškīnijas.
zilsniedzīšu puškīnija puškīniju suga ("Puschkinia scilloides var. libanotica").
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš.
puskas Pušķi un ziedi telpu dekorēšanai.
truduļi Pušķi, bārkstis.
tizanoformisks Pušķim līdzīgs.
sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
buncele Pušķis, saišķis (puķu, kādu augu).
pača Pušķis, slota.
čiba Pušķis, vīstoklis.
bukšķis Pušķis.
purga Pušķis.
puškis Pušķis.
pusks Pušķis.
pušks Pušķis.
aizpušķot Pušķojot aizsegt.
aizušķot Pušķojot nosprostot.
čupains Pušķos, kušķos.
pušķoties Pušķot sevi; arī rotāties (1).
uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
nopušķot Pušķot un pabeigt pušķot.
sapušķot Pušķot un pabeigt pušķot.
grežot Pušķot; lepoties.
puskāt Pušķot.
puškāt Pušķot.
puškot Pušķot.
dailēties Pušķoties, greznoties, uzposties.
ģēģelēt Pušķoties, greznoties.
pušķžaunu Pušķžaunu zivis, tievas un garas, bet citādi sīkas jūras zivis, kurām pieder Latvijas piekrastē sastopamā jūras adata.
Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.
Gorņi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukuma variants.
Gornī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukums latgaliski.
Ūdri Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Iudri" literarizēts nosaukuma variants.
Kazinieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazinīki" literarizēts nosaukuma variants.
Mērdzene Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzine" kļūdains nosaukuma variants.
mežernieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mežernieki" iedzīvotāji.
sipkānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" iedzīvotāji.
Sipkas Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukuma variants.
Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski.
Slapni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" kļūdains nosaukuma variants.
Sļapnī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" nosaukums latgaliski.
Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants.
Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski.
staupinieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Staupine" iedzīvotāji.
stepānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Stepāni" iedzīvotāji.
Stepani Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" neprecīzs nosaukuma variants.
Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski.
Škinči Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiņči" nosaukuma variants.
ūdrānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdri" iedzīvotāji.
Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
vecumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji.
Vuornaiši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vornaiši" nosaukums latgaliski.
Zujeva Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Zujova" nosaukuma variants.
pušmute Pušmutes runāt - maz runāt.
puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā.
patani Puštuni.
jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms).
vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms).
orakzaji Puštunu (afgāņu) cilts, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos.
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi.
rošanieši Puštunu (afgāņu) tautas kustības (1560.-1638. g.) dalībnieki.
svings Pušu savstarpējās kreditēšanas robeža mijieskaita (klīringa) norēķinos.
mierizlīgums Pušu vienošanās par tiesas strīda izbeigšanu uz savstarpējās piekāpšanās pamata civilprocesā.
pušam Pušu.
pušām Pušu.
puši Pušu.
pušum Pušu.
pušins Pušums, caurums.
putojošs Putains.
šķūmains Putains.
šūmains Putains.
burtains Putām izmargots.
strutas Putas, kas rodas vārot jēlu gaļu.
kūsas Putas, kas uzpeld zupu vārot.
bruzgas Putas; netīrumi; gruži.
apvāras Putas.
kobas Putas.
puta Putas.
putes Putas.
šķūmes Putas.
šūmas Putas.
šūme Putas.
šūmes Putas.
šūnas Putas.
aphrophoridae Putcikādes - kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta.
philaenus Putcikāžu dzimtas ģints.
putekslis Puteklis.
puteksnis Puteklis.
krislītis Puteklītis, pūciņa.
plevēkļi Putekļaini zirnekļu tīkli istabas kaktos.
kūpens Putekļains.
puteklains Putekļains.
puteksnains Putekļains.
duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā.
netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi.
kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
dvīļi Putekļi, pīšļi.
kūpumi Putekļi, pīšļi.
putakli Putekļi.
putekli Putekļi.
putekļmētelis Putekļu mētelis - plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pretvēju.
trenčkots Putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
putekļsūcējs Putekļu sūcējs - ierīce putekļu uzsūkšanai.
trogiidae Putekļutu dzimta.
lepinatus Putekļutu dzimtas ģints.
trogium Putekļutu dzimtas ģints.
putekļsmiltis Putekļveida smiltis.
putekļains Putekļveida.
putekļveidīgs Putekļveida.
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
stamen Putekšlapa.
putekļnīca Putekšnīca.
putekši Putekšņi.
puteksnis Putekšņi.
putekšlapa Putekšņlapa.
putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem.
androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā.
čiekuriņš Putekšņlapu kopa (skuju kokiem).
putekšmaciņš Putekšņmaciņš.
putekštrauks Putekšņmaciņš.
apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
kateretidae Putekšņvaboļu dzimta.
brachypterus Putekšņvaboļu dzimtas ģints.
kateretes Putekšņvaboļu dzimtas ģints.
pilnputenis Putenis snigšanas laikā, pūšot stipram vējam.
putinis Putenis.
aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt.
aizputeņot Puteņojot attālināties.
saputeņot Puteņojot sasnigt.
puteņmēnesis Puteņu mēnesis - februāris.
Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā.
Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
Pētera ezers Puteru ezers Ances pagastā.
kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.).
nasāt Putināt (sniegu, smiltis).
vilkt Putināt ciet (parasti ceļu).
pītināt Putināt, putekļot, ārdīt.
pīšļot Putināt, putekļot.
putinēt Putināt, puteņot.
putenēt Putināt.
šķetināt Putināt.
pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
atputināt Putinot atsegt.
atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
noputināt Putinot pārklāt (ko) - par sniegu.
pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
pieputināt Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
pievilinātājputns Putna atveidojums (makets, izbāznis) vai putns, ko lieto citu putnu pievilināšanai medībās.
māneklis Putna atveidojums (medījamo putnu pievilināšanai).
ķilvis Putna guza; ķillis.
kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders.
ģēvele Putna guza.
ikucis Putna guza.
ķīlins Putna guza.
ķilis Putna guza.
šķēne Putna krūšu kauls.
šķiene Putna krūšu kauls.
šķiens Putna krūšu kauls.
šķilmis Putna kuņģa otrā daļa, kas sevišķi attīstīta graudēdājiem; muskuļkuņģis; šķilvis.
guža Putna kuņģis.
šķilvis Putna kuņģis.
pterilijas Putna ķermeņa apspalvotās vietas.
apterijas Putna ķermeņa vietas (zem spārniem, paslēpenēs), kas nav klātas ar spalvām.
ķole Putna māga.
niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa.
garga Putna, arī cilvēka kakls.
putnelis Putnēns.
Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
dermanyssidae Putnērču dzimta.
dermanyssus Putnērču dzimtas ģints.
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos.
rētipedi Putni ar tīklam līdzīgu plēvi uz kājām.
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
krepšķi Putni, dūkuru suga.
monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām; putni, kam ir šāds dzīves veids.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
ziemcietis Putni, kas ziemā neaizlido uz siltākām zemēm.
kulainis Putni: kuitala, laucis.
aves Putni.
ornithischia Putniegurņa dinozauri.
šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis.
dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka.
papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
puteniņš Putniņš.
putnpienes Putnpieņi.
vilinātājputns Putns (dzīvs vai, piemēram, izbāznis), ko izmanto citu putnu pievilināšanai.
sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied.
čarksts Putns (parasti vista), kas čarkst.
lietusputns Putns (vālodze), kas ar balss skaņām vēstī par lietus tuvošanos.
līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei.
raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem.
neputns Putns biedēklis, putns ķēms.
dupels Putns, arī ķikuts.
kūpis Putns, ceru vistiņa; ūdensvistiņa.
ģeiksis Putns, dzēse.
gūra Putns, garknābja gaura.
galvgrozis Putns, grozgalvis.
dziedātājs Putns, kas dzied; arī dziedātājputns.
dziedonis Putns, kas dzied.
naktsputns Putns, kas ir aktīvs naktīs.
maitasputns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot.
viķels Putns, kas skaisti dzied.
lidotājputns Putns, kas spēj lidot.
peldētājputns Putns, kas spēj peldēt.
ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
suņģis Putns, kurš perē dzeguzes olu.
kūķītis Putns, paceplītis.
perine Putns, parasti vista, kas perē.
pareģotājputns Putns, pēc kura izturēšanās mēdza pareģot.
garkaulis Putns, pīļu suga.
ģeda Putns, riekstkodis.
jabiru Putns, stārķu ģints suga.
klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus").
ornis Putns; pieņemtā nozīmē arī kāda apgabala putnu fauna.
knābulis Putns.
putins Putns.
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis; arī jaunputns.
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
ornitografija Putnu aprakstīšana.
kašņātāji Putnu ārta, vistu putni.
tarkšķinis Putnu biedēklis ar tarkšķi.
tarkšķenis Putnu biedēklis dārzā, kas vējā rada troksni.
zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
āmeglis Putnu biedēklis.
čūčala Putnu biedēklis.
ģuņģis Putnu biedēklis.
putnēglis Putnu biedēklis.
putnubiedēklis Putnu biedēklis.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
burķins Putnu būris (neliels).
būķis Putnu būris; strazdu būrītis.
kuzuls Putnu būris.
pulcenis Putnu būris.
pulcinis Putnu būris.
auriņš Putnu būrītis, strazdu būrītis.
avielis Putnu būrītis; avele.
avele Putnu būrītis.
avelis Putnu būrītis.
būķins Putnu būrītis.
tupē Putnu cekuls.
tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos.
eocypselus Putnu dzimtas svērveidīgo kārtas ģints.
nosmacenis Putnu embrijs, kas miris pēdējā attīstības stadijā, tātad miris jau pilnīgi izveidojies putna mazulis.
PF Putnu fabrika (kopā ar nosaukumu, piem., Ķekavas PF).
prostogonimoze Putnu helmintozes veids, gk. vistu, retāk tītaru uz zosu olvadu slimība.
amidostomatoze Putnu helmintozes veids, gremošanas trakta parazītu izraisīta saslimšana.
plonckas Putnu iekšas.
kančuki Putnu īsās, cietās spalvas, kuras grūti noplūkt.
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas.
stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
baložveidīgie Putnu kārta ("Columbiformes"), pasaulē 3 dzimtas (smilširbju, baložu, drontu), 46 ģintis, 322 sugas; Latvijā 2 dzimtas, 3 ģintis, 6 sugas.
krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 ssugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta.
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
dzegužveidīgie Putnu kārta ("Cuculiformes"), kurā ietilpst, piemēram, dzeguze; šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni.
gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
trogonveidīgie Putnu kārta ("Trogoniformes"), nelieli putni (60 -200 g) ar īsiem spārniem un garu asti; dzīvo tropiskajos mežos.
grallatores Putnu kārta, bridējputni, braduļi.
gressores Putnu kārta, kas apvienoja stārķus, flamingus, gārņus, ibisus u. c.
griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni.
kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas.
peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni.
papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
tachybaptus Putnu klases dūkuru dzimtas ģints.
cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu.
sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints.
flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas.
vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu.
emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga.
zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
alcedinidae Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimta.
alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints.
lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas.
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga.
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae").
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae").
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas.
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta.
harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints.
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas.
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis.
tetrax Putnu klases sīgu dzimtas ģints.
gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu.
flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta.
alcidae Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimta.
alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas.
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints.
jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē.
albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas.
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta.
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga.
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta.
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs.
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints.
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā.
strupknābjputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta.
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas.
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā.
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu.
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga").
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai.
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs.
māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas.
fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia").
parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua").
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria").
zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus").
cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola").
austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus").
kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus").
govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella").
rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus").
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta.
drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus").
dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta").
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria").
garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā.
somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta").
rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda").
moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns.
mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae").
monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae").
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā.
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas.
krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea").
papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis").
timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax").
saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix").
krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia").
kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira").
niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi.
krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia").
čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola").
māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura").
krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone").
smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais").
zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus").
saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus").
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon").
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza").
rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas.
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus").
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha").
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus").
akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe").
ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis").
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone").
zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera").
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga.
bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā.
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina").
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus").
zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza").
junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco").
zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo").
dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea").
kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres").
salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis").
vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus").
maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta").
zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax").
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax").
tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces").
zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa").
papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis").
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius").
zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla").
māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas.
panterputniiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus").
mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns.
kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla").
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte").
tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys").
ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus").
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
putnenieks Putnu ķērājs.
putninieks Putnu ķērājs.
murdslazds Putnu ķeramā ierīce; murda slazds.
iedzirklis Putnu ķeramā tīkla atvere.
ieģerkle Putnu ķeramā tīkla atvere.
dupenes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi.
duperes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi.
švanksti Putnu ķeramās cilpas.
aklimatizators Putnu māja, kurā jaunputnus audzē apstākļos, kas tuvi pieaugušo putnu turēšanas apstākļiem.
zarulītis Putnu mazulis, kurš vēl neprot lidot, bet lēkā no zara uz zaru.
putnabērns Putnu mazulis.
seters Putnu medību suns ar garu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
PPF Putnu paraugfabrika (raj., kopā ar nosaukumu: Ķekavas PPF).
spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
strunguls Putnu spalvu aizmetnis.
spaiguļi Putnu spalvu gali.
lēktuvītes Putnu sprostā ierīkotas nelielas tapas, kur putniņiem lēkāt.
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
zivrija Putnu suga, kas ēd zivis.
zivrijis Putnu suga, kas ēd zivis.
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
oionoskopija Putnu vērošana un zīlēšana no viņu lidojuma pazīmēm.
bērdvačeris Putnu vērotājs.
terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem.
tērkšķenis Putnubiedēklis, kas vējā grab vai tarkšķ.
pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs.
čučala Putnubiedēklis.
aviculariidae Putnzirnekļi.
vispele Putojamā, kuļamā slotiņa vai rīks.
šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem).
spumozs Putojošs, putveidīgs.
špukteris Putojošs, stiprs alus.
aizputot Putojot aizplūst.
ieklopēt Putojot iemaisīt, iekult.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
muzeris Putojums; putas (dzērienam).
putsitis Putošanas darbarīks (specializēta mente vai karote).
muzerēt Putot (par dzērienu).
kult Putot (piemēram, krējumu, olas baltumu).
ieputēt Putot iekrist.
izputēt Putot izkaisīties (uz visām pusēm).
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm).
pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
kupot Putot, rūgt.
kobēt Putot.
putāt Putot.
šaumēt Putot.
šūmēt Putot.
šūmēties Putot.
šūmot Putot.
šūnāt Putot.
šūnoties Putot.
zeijāt Putot.
šaumēties Putoties.
plāna putra Putra bez aizdara.
sutņes Putra no dažādu graudu miltiem.
karseknis Putra no miltiem un olām.
bibite Putra no saubagotiem miltiem.
pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst).
mizo Putra no vārītām japāņu pupām, sāls un vārītiem rīsiem.
pepe Putra, biezputra.
lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni.
muncis Putra, maisījums.
drabņaks Putra.
moze Putra.
pļura Putra.
putara Putra.
Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”).
klese Putrai līdzīga masa.
ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa.
pļupt Putrai vāroties burbuļot.
zemniekdesa Putraimdesa; asinsdesa.
asensdesa Putraimdesa.
asinsdesa Putraimdesa.
putreimdesa Putraimdesa.
struņķis Putraimdesa.
aizbara Putraimi.
aizbari Putraimi.
aizbars Putraimi.
azbars Putraimi.
āzbars Putraimi.
gricka Putraimi.
ozbōrs Putraimi.
patraimi Putraimi.
putraiņi Putraimi.
putrāmi Putraimi.
putreimi Putraimi.
šrapneļs Putraimi.
uzbaras Putraimi.
uzburas Putraimi.
nātnene Putraimu - kartupeļu biezputra.
putreimputra Putraimu (biez)putra.
pliksnes Putraimu atbirumi.
plepenputra Putraimu biezputra ar cūkgaļu.
taucene Putraimu biezputra ar taukiem un apceptu gaļu.
taukputra Putraimu biezputra ar taukiem vai sacepinātu gaļu.
žurbīte Putraimu biezputra ar virsū uzlietu smalki sagrieztu ceptu gaļu.
nātnene Putraimu biezputra.
niekas Putraimu čagas, kas tiek atsijātas.
ķemsele Putraimu maisījuma ēdiens.
aizbars Putraimu putra.
tēvputra Putraimu putra.
slīpēšana Putraimu ražošanā - aizmetņa un kodola ārējās daļas atdalīšana, formas un viendabīguma veidošana sasmalcinātajiem putraimiem.
sāmalas Putraimu smalkumi, kas rodas maļot.
igauņputra Putraimu un kartupeļu biezputra.
putraimveidīgs Putraimveida.
ķella Putras karote.
ķells Putras karote.
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
putrinieks Putras katls.
luņģis Putras kubuliņš, putras spainītis.
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
kašumi Putras podā vai abrā pielipušās atliekas; piedegums pie putras katla dibena.
druņķis Putras spainis.
strāķis Putras trauks.
ķencals Putras veida cūkēdiens.
ķelzis Putras veida ēdiens.
putrisks Putras veida, putrai līdzīgs.
Putriņu ezers Putreņa ezers Bērzpils pagastā.
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
Putriņu Putriņu ezers - Putreņa ezers Bērzpils pagastā.
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
pultiforms Putriņveida-.
murķis Putrotājs.
Putras ezers Putrsezers, ezers Alsungas un Īvandes pagastā.
žļuga Putrveida masa.
putrveidīgs Putrveida.
brūzgas Putu burbuļi.
raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
raganu vēmekļi (arī spļaudekļi, siekalas) Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
putukrējums Putu krējums - vienmērīgā putainā masā saputots salds krējums.
despumācija Putu noņemšana no šķidruma virsmas.
šūmkarote Putu nosmeļamā karote.
šaumes Putukrējums; arī putas.
putkreims Putukrējums.
sļivkas Putukrējums.
Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā.
putveidīgs Putveida.
melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
laita Puve, puvums.
stabis Puve.
trune Puve.
puvešains Puvekļains.
puvelis Puvekļi.
puveši Puvekļi.
použņi Puveši.
puvesis Puveši.
puveži Puveši.
puvežot Puvešot.
idris Puvuma vieta kokam.
puvākli Puvumi.
trupi Puvumi.
leptocera Puvummušu dzimtas ģints.
papuja Puvums.
puvēklis Puvums.
trūdiens Puvums.
Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km.
Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
puzurs Puzuris.
pužulēties Puželēties.
Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm.
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā.
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe.
Apūlija Reģions Itālijā ("Regione Puglia"), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra.
Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums.
Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Lielie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants.
Lielā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants.
Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
puderieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Puderi" iedzīvotāji.
Mazā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Lielā Puderova” nosaukuma variants.
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums.
Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants.
punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji.
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants.
Putrani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" nosaukuma variants.
putrānieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" iedzīvotāji.
Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants.
Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji.
pundurieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants.
puškrīvieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puškrīvi" iedzīvotāji.
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums.
Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski.
babrieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji.
Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
dietlavieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dietlavi" iedzīvotāji.
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji.
dorotpolieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dorotpole" iedzīvotāji.
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants.
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants.
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski.
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants.
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji.
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants.
lazerevieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazereva" iedzīvotāji.
Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski.
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji.
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants.
pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
pušānieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Puša" iedzīvotāji.
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji.
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants.
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants.
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji.
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji.
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants.
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski.
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums.
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji.
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants.
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji.
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji.
Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski.
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km.
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm.
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
purvciemieši Rīgas pilsētas apkaimes "Purvciems" iedzīvotāji.
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi.
Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km.
Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā.
Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m.
purciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Purciems" iedzīvotāji.
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji.
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji.
pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas.
phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas).
Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā.
Maui Sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs.
Airabu sala Natunas jūrā (_Airabu, Pulau_), Anambasas salu grupā, Indonēzijas provinces _Riau Salas_ teritorija.
Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā.
Abankečila sala Riau arhipelāgā (_Abang-kecil, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā.
Samosira Sala Tobas ezerā ("Pulau Samosir"), Indonēzijā, Sumatras salā, platība - 640 kvadrātkilometru.
Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
purviņnieki Saldus novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji.
puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji.
puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji.
puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji.
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants.
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
Sēklenes ezers Seklene, ezers Puzes pagastā.
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
anemone Silpurene ("Pulsatilla").
salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla").
silmalītes Silpurene ("Pulsatilla").
silpureni Silpurene ("Pulsatilla").
pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
meža silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla patens"), Latvijā aizsargājama.
parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h.
disjunktīvais sakārtojums sintaktisko attieksmju veids, kurā komponentus saista šķiramie saikļi (piem., "Putni bija vai nu vanagi, vai pūces.").
Zubenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā.
Zupenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā.
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants.
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
ugainieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ugaiņi-Puduļi" iedzīvotāji.
Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski.
deviņadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Pungitius pungitius syn. Pygosteus pungitius").
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka.
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs.
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību.
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics").
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics").
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry").
Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā.
Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km.
Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā.
caurejas sūricis sūriču suga ("Pulicaria dysenterica").
Svatavas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā.
Svatovas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā.
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
galaktika Šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma; Piena Ceļš, Putnu Ceļš.
pukcīnija Šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas.
pukciniastra Šīs dzimtas ģints ("Pucciniastrum"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
granātkoks Šīs dzimtas ģints ("Punica").
Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.).
Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
purgalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Purgali" iedzīvotāji.
putniņnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Putniņciems" iedzīvotāji.
puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji.
puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču.
feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā.
P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
Mazais Kivdalovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
Tribuhovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
Mazais Kivdaļu ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
Mazais Kivdulovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā.
putnenciemnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnenciems" iedzīvotāji.
putnenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnenciems" iedzīvotāji.
putnenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnene" iedzīvotāji.
pundurnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
putnenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji.
Barona dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha.
Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā.
Ilzes strauts ūdenstece Ludzas novada Pureņu pagastā, ietek Kivdolovas ezerā.
Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe.
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča.
Sūniņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Puzes pagastā, platība — 8 ha.
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Otaņķe Upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe.
Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka.
Hadute Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
Jevojaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
Tabjaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
Pjakupura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km).
Aivasedapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe.
Inambari Upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka.
Desagvadera Upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā.
Mindanao Upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī.
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Engure Upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā.
Paks Urāna pavadonis ("Puck"), vidējais attālums no planētas - 86000 km, izmēri - 162 km.
Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
Užaru Užaru ezers - Ižoru ezers Pušas pagastā.
pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji.
Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants.
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
puščānieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Puščas" iedzīvotāji.
puntuzieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" iedzīvotāji.
Puntiuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukuma variants.
Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski.
Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers.
Vecinas ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā.
Veciņu ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā.
Velna ezers Velnezers, ezers Puzes pagastā.
līcnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji.
līčnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji.
ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji.
Puze Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzma" kļūdains nosaukums.
dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji.
nīcciemnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Nīcciems" iedzīvotāji.
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" iedzīvotāji.
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" iedzīvotāji.
Puzesmuiža Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" nosaukuma variants.
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji.
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji.
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji.
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji.
stiklenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji.
stiklnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji.
trēbējnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Trēbējciems" iedzīvotāji.
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmalciems" iedzīvotāji.
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji.
upnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji.
viecītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Viecītes" iedzīvotāji.
Puzes muiža Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas “Puze” nosaukuma variants.
Puzenskaja Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
purkalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Purkalns" iedzīvotāji.
PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service").
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern".
Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets.
mazais sūricis vienīgā Latvijā sastopamā sūriču suga ("Pulicaria vulgaris").
dzanni Viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.).
Jaunšķieru griezums viens no Pulvernieku starpleduslaikmeta griezumiem, kas atrodas 0,6 km uz austrumiem no Jaunšķieriem, nepilnu kilometru no Lētīžas kreisā krasta.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
putinists Vladimira Putina atbalstītājs.
Āgas rags zemesrags Guamas salas dienvidos (_Åga, Puntan_), Guamā, ASV teritorijā Klusajā okeānā.
Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē.
Marjato rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts (sp. val. "Punta Mariato"), atrodas Asuero pussalā Panamā, Klusā okeāna krastā.
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize.
Ozoliņa ezers Zutene, ezers Puzes pagastā.
Zuteņu ezers Zutene, ezers Puzes pagastā.
Ozoliņu ezers Zutene, ezers Ventspils novada Puzes pagastā.
Žerkļu ezers Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
Žerklis Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
Žirklītis Žierkleits, ezers Pušas pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pu.