Paplašinātā meklēšana
Meklējam atņemt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (113):
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- aizstigot Aizsprostot, atņemt.
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- atblēdīt Ar blēdību atņemt.
- atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
- izraut no nagiem ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt.
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- norīdzināt Ar tiesas spriedumu atņemt.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- nozūmāt Ar viltu atņemt.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- atņemt visu līdz pēdējam atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
- izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto.
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt.
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību; ierobežot.
- slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- jemt nost atņemt.
- jemt nostin atņemt.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- atņemšana Darbība, process --> atņemt.
- spolijas Divcīņā uzvarētam ienaidniekam atņemts apbruņojums.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
- ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- nozāģēt Izsist kādam balstus; atņemt ticamību.
- izvilbināt Izvilināt, ar viltu atņemt, nozagt.
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- zāminētājs Kāds, kas otram var atņemt atmiņu.
- atkampt Kampjot atņemt.
- prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ.
- atslaistīt Kaut ko atņemt.
- nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam).
- gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt.
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- oksidēšanas pakāpe lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
- demonetizēt Likumdošanas kārtībā atņemt monētām naudas funkcijas.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- atkrāpt Mānoties atņemt.
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
- neatņemams Nolieguma divdabis --> atņemt.
- neatņemdamies Nolieguma divdabis --> atņemties.
- sdrjučiķ Noņemt, atņemt.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- atčiept Nozagt, zagšus atņemt.
- novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo.
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt.
- kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko).
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā).
- aizgrābt Pēkšņi atņemt prātu, spēkus, saprātu.
- aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- atvasināt Piesavināties; atsavināt, atņemt.
- saistīt rokas un kājas pilnīgi atņemt rīcības brīvību; ļoti ierobežot.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- ziloti Politisks grupējums Bizantijā 14. gs. 40. gados, kas centās palielināt pilsētu nozīmi politiskajā dzīvē un atņemt varu feodāļiem.
- eiss Pretinieka neatņemta serve (piem., tenisā, volejbolā).
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- kā sasietām (arī saistītām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- kā saistītām (arī sasietām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots.
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- laist Savienojumā ar "vaļā: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- raut kumosu no mutes laukā savtīgi, alkatīgi tiekties pēc tā, kas pieder citam, atņemt kādam iztikas līdzekļus.
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost; atrēķināt.
- izbučot Skūpstot atņemt, samazināt.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- deseksualitāte Stāvoklis, kurā seksuālajam impulsam atņemtas seksuālās īpašības, novirzot to uz cita veida aktivitāti.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- izķert Strauji satvert un atņemt.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- līdz ādai tā, ka ir atņemts, zaudēts viss.
- hloroprīvs Tāds, kam atņemts hlors; tāds, kura cēlonis ir hlora zudums.
- anhidrisks Tāds, kam atņemts ūdens, sevišķi kristalizācijas ūdens.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
- gāzt no troņa vardarbīgi atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības.
- nocelt no degungala veikli, aizsteidzoties priekšā, atņemt, dabūt (ko).
- paņemt aiz dziesmas (kādu) vērsties pret kādu, atņemt brīvību.
- izķīckāt Visu atņemt, izpostīt.
atņemt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV