Paplašinātā meklēšana
Meklējam atskaņa.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (59):
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1).
- prīma akorda pamatskaņas.
- nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- kalambūriskā atskaņa atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
- hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
- vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
- sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
- daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- četrkāršas atskaņas atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
- trīskāršas atskaņas atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
- gredzena atskaņas atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo; aptveru atskaņas.
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
- gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa.
- nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas.
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- baltās vārsmas dzejas rindas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa.
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus.
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
- konsonantizācija Fonētisks process, kurā patskaņa vai divskaņa komponents pārvēršas par līdzskani.
- anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni.
- krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani.
- limerika Humoristiska vai komiska piecrinde, kurā pirmās atskaņas vārds bieži vien ir vietvārds.
- hendings Iekšējās atskaņas drotkveta rindās, nepāra rindās tās ir daļējas, pāra rindās pilnīgas.
- diftongisks savienojums īsa patskaņa un tam sekojoša skaneņa (l, ļ, m, n, ņ, r) savienojums vienā zilbē.
- pārskaņot Izraisīt (patskaņa) pārskaņu.
- pamīšas atskaņas krusteniskās atskaņas.
- jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto.
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- baltais pants pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu.
- pārskaņa Patskaņa daļēja asimilācija.
- sinkope patskaņa izlaidums vārdā, lai saglabātu dzejas pantmēru.
- aizstāju pagarinājums patskaņa pagarinājums sekojoša patskaņa zuduma dēļ.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa.
- di- Priedēklis dia- pirms patskaņa - caur.
- sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas.
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- hiperdaktiliska sk. hiperdaktiliska atskaņa.
- pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatskaņa (2).
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- elīzija Vārda beigu patskaņa zudums nākošā vārda sākuma patskaņa vai mēmā h priekšā.
- īsā zilbe zilbe, kuras kodolā nav gara patskaņa, divskaņa vai diftongiska savienojuma.
atskaņa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV