Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzīvi.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
- dzīvi dzimušais
- iziet caur dzīvi
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm
- noslēgt rēķinus ar dzīvi
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm
- sisties pa dzīvi
- sisties pa dzīvi (arī pa pasauli)
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm
Atrasts skaidrojumos (478):
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
- apsamesties Apmesties uz dzīvi.
- iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi.
- vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
- pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
- -bioze Ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze).
- nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
- atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
- iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu.
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
- ieceļošana Ārvalstnieku un (vai) bezvalstnieku ieceļošana kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi - imigrācija.
- imigrācija ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- spiritoso Asprātīgi, atjautīgi; jautri, moži, dzīvi.
- piecelt no kapa atdot dzīvību, atdzīvināt.
- uzcelt no kapa atdot dzīvību, atdzīvināt.
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni.
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- tirpināties Atdzīvināt notirpušo ekstremitāšu kustīgumu.
- žeibināt Atdzīvināt, atbrīvot no dzēruma reiboņa.
- žirdzināt Atdzīvināt, atsvaidznāt.
- atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot.
- atskarbt Atdzīvināt, pamodināt no bezspēcības.
- atdzīgināt Atdzīvināt.
- atkačāt Atdzīvināt.
- atremināt Atdzīvināt.
- revitalizējošs Atdzīvinošs, atjaunojošs, atjauninošs, uzmundrinošs.
- ravvivando Atdzīvinot, paātrinot tempu.
- atkalatdzimšana Atjaunošana; atdzīvināšana; renesanse.
- reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā); atdzīvināt.
- atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
- uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
- atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- anamnēze atminēšana, it sevišķi par kādu iedomātu iepriekšēju dzīvi.
- anastāze Atmodināšana, šķietami mirušā atdzīvināšana; atspirgšana.
- vivo Ātri (par tempu), kustīgi, dzīvi; spēcīgi, skaļi.
- atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas.
- aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
- dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
- biofāgisms Barības iegūšana no dzīviem organismiem.
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
- atberzēt Beržot atjaunot jutību (atdzīvināt).
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- dzīves uztvere cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
- izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
- puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
- atdzīvināšana Darbība, process --> atdzīvināt.
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- mirmekofilija Dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas.
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu).
- izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties.
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- joie de virve dzīves prieks, veselīgs prieks par dzīvi.
- joie de vivre dzīves prieks, veselīgs prieks par dzīvi.
- zīdaiņu mirstība dzīvi dzimušo bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā.
- helobionti dzīvi organismi, kas mīt purvos (piemēram, helofīti).
- animato dzīvi, strauji, jūsmīgi.
- mosso dzīvi.
- reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana (organismā); atdzīvināšana.
- barības vielas dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- ģeobionti Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada augsnē.
- ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
- vilkt dienas dzīvot nožēlojamu dzīvi.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
- anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi.
- ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
- nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
- sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- džņāna Ezoterismā zināšanas par dzīvi viņpasaulē, aiz fiziskās dzīves robežām.
- apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks.
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki.
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī.
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī.
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī.
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- Gēja Gāja, grieķu mitoloģijā - dievu un visas dzīvibas matē, zeme.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- imigrants ieceļotājs ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- repatriācija iedzīvotāju atgriešanās dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi, piemēram, karagūstekņu vai pārvietoto personu atgriešanās.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
- ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
- ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- rakstu mācītāji ierēdņi, kuri organizēja jūdu kopienas reliģisko dzīvi pēc Babilonijas trimdas (597.-538. g. p. m. ē.).
- iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- eksotoksīns Inde, ko dzīvi mikroorganismi raida apkārtējā vidē.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi.
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
- aprauties Izbeigties (par dzīvi).
- satumst Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
- iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- sprikstīt izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi.
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
- jardiniere Izrotāts porcelāna vai metāla trauks ar dzīviem krāšņuma augiem.
- risentito Izteiksmīgi, dzīvi.
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u. tml.
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Sasikuni Vakahime japāņu mitoloģijā - dieviete, Okuninusi māte; attēlota mītā par Okuninusi atdzīvināšanu, viņa griezās ar lūgumu pie Debesu dieviem atdot dzīvību viņas dēlam, ko bija nogalinājuši tā brāļi.
- Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi.
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
- gaiment Jautri, dzīvi.
- anoreksija Jebkādas intereses trūkums par dzimumdzīvi.
- biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- degsninieks Kāds, kurš apmeties uz dzīvi degsnī.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
- iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- labbūtība koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.
- vietsēži Kopienas, kas līdz ar zemkopības attīstību apmetās uz patstāvīgu dzīvi vienā vietā.
- aizkravāties Kravāties prom; nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem).
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
- leģendārijs Leģendu krājums par svēto dzīvi.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- biotisms Mācība par dzīvi kā absolūto vērtību.
- eubiotika Mācība par laimīgu dzīvi.
- antroponomija Mācība par likumiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- abioloģija Mācība par nedzīviem dabas priekšmetiem.
- agatobiotika Mācība par pareizu dzīvi.
- diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
- diētika Mācība par saprātīgi iekārtotu dzīvi, uzturu.
- numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
- aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
- maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums.
- urbānists Mākslinieks vai literāts, kas attēlo pilsētas dzīvi.
- trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi); liels (par peļņu, ienākumiem); tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- midzenēties Miegapūznis (attiecībā uz garīgo dzīvi).
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- svegliato Moži, mundri, dzīvi.
- stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
- vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto".
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- nekrospermija Nedzīvi (nekustīgi) spermatozoīdi spermā.
- nedzīvdzimstība nedzīvi dzimušo biežums, kuru parasti nosaka kā nedzīvi dzimušo skaita attiecību pret dzīvi dzimušo un nedzīvi dzimušo kopskaitu.
- perinatālās mirstības koeficients nedzīvi dzimušo un pirmajā dzīves nedēļā mirušo skaita attiecība pret dzīvi un nedzīvi dzimušo kopskaitu.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- biopiokultūra No strutām iegūta kultūra, kurās ir dzīvi leikocīti.
- čiki briki nodarboties ar dzimumdzīvi, veikt dzimumaktu.
- izdzīdzināt Nodrošināt ērtu un laimīgu dzīvi.
- iziet caur dzīvi nodzīvot dzīvi.
- apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
- sirds noslēpums noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
- dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
- iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- antivivisekcionisms Opozīcija pret vivisekciju, proti, eksperimentēšanu ar dzīviem dzīvniekiem, kuru praktizē farmācijas un kosmētikas rūpniecībā.
- biogēnisks Organiskas izcelsmes; tāds, kas cēlies no dzīviem organismiem, organogēns, biogēns.
- gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi.
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām.
- labs Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
- lielisks Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
- aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- aizdaņģināties Pārcelties (uz dzīvi).
- piepekelēties Pārcelties ar iedzīvi (pie kāda).
- atkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (šurp, uz šejieni).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- aizkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
- atpindelēties Pārcelties ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
- aizkrāmēties Pārcelties ar visu iedzīvi (kur projām).
- piekortelēties Pārcelties, apmesties uz dzīvi (pie kāda).
- uzpekelēties Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
- uzpindelēt Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi; atnākt, ierasties.
- labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
- pārsacelties Pārvietoties (ar iedzīvi) uz citu dzīvesvietu.
- piekrāmēties Pārvietoties ar iedzīvi (pie kāda).
- uzkrāmēties Pārvietoties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
- pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1).
- pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- anapnojas terapija pastiprinātas elpošanas vai elpināšanas izmantošana terapijā (atdzīvināšanā, narkozē).
- augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi.
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes - saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1).
- iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2).
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- risvegliato Pēkšņi atdzīvinot, jautri, mundri.
- pārtrūkt Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
- sensitīvi personas dati personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- neonatālās mirstības koeficients pirmajās četrās dzīves nedēļās mirušo skaita attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu; parasti aprēķina promilēs.
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
- kopienas attīstība process, kurā kopienas locekļi apvienojas, lai apzinātu viņiem svarīgus jautājumus, kopīgi risinātu problēmas un uzlabotu kopienas dzīvi.
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
- palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību; arī iedzīvināt.
- tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem.
- rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- fonētiskā alternācija regulāra skaņu mija pēc valodā dzīviem fonētiskajiem likumiem.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- iet dzīvē rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar dzīvi, parādībām sabiedrībā.
- mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- sociālā problēma sabiedrības dzīvi satraucošs aspekts, kura risināšanā parasti iesaistās valsts varas institūcijas un sabiedrība.
- ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi.
- sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
- sadzīvniecisks Sadzīvisks.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar praktisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sociāls saistīts ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks.
- sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi (1), tai raksturīgs.
- kā mātes klēpī saka par dzīvi bez rūpēm un grūtībām.
- raibs kā dzenis saka par notikumiem, piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi.
- dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
- Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
- mest kauliņus kopā (ar kādu) sākt kopdzīvi.
- shļestnutsja Sākt kopdzīvi.
- pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
- kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces.
- kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
- dzīvā (arī mutvārdu) avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem.
- biontizācija Sēklu dzīvināšana pirms sējas, apslacinot tās ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem vai mērcējot tajos.
- seksuālpsiholoģija Seksuālā psiholoģija, psiholoģijas nozare, kas aplūko ar dzimumdzīvi saistītās dvēseliskās parādības.
- ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli.
- vietraugas Senāk paraža pirms kāzām apskatīt līgavaiņa mājas un iedzīvi.
- Rāmājana Senindiešu episka poēma par Rāmas dzīvi un varoņdarbiem.
- dzemdību vēsture sievietei dzīvi un nedzīvi dzimušo bērnu reģistrs.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
- maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- bionoze Slimība, ko ierosina dzīvi organismi (mikrobi, parazīti).
- erotofobija Slimīgs pretīgums pret dzimumdzīvi.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- bioloģiskais virziens socioloģijā socioloģijas mācības un skolas (19. gs. 2. p.), kas mehāniski pārnesa bioloģijas jēdzienus un likumus uz sabiedrības dzīvi
- sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
- biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta.
- migrācijas saldo starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo un no tās uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
- justicstatistika Statistikas nozare, kas sniedz ziņas par tiesu darbību un tiesisko dzīvi vispār.
- asepse Stāvoklis, brīvs no dzīviem patogēniem mikroorganismiem, ko panāk ar fizikāliem līdzekļiem.
- asindetons Stilistisks izteiksmes līdzeklis - tiek izlaisti saikļi, lai atdzīvinātu un akcentētu runu, piem., "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju".
- nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu).
- slikti Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- tribāls Tāds (par sabiedrību), kurā cilvēki savu dzīvi pārvalda paši kā neatkarīgas vietējas dzimtu, ģinšu un cilšu kopienas bez centrālajām valdības organizācijām un valsts.
- grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, tāds, kurā izpaužas bagātība (parasti par dzīvi, dzīves veidu).
- lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks.
- psihoseksuāls Tāds, kas attiecas uz seksuālo dzīvi un attiecībām.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- morāls Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā); tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piemēram, par dzīvi, apstākļiem).
- pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; arī možs, mundrs, optimistisks.
- rusofobs Tāds, kas neieredz krievu dzīvi, valodu, kultūru, baidās no tās.
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
- nekrofils Tāds, kas pārtiek no nedzīviem audiem, piem., dažas baktērijas.
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem).
- venerisks Tāds, kas saistīts ar dzimumdzīvi.
- ģimenisks Tāds, kas saistīts ar ģimeni, ar ģimenes dzīvi, tai raksturīgs.
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus; tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- biotisks Tāds, ko izraisa dzīvie organismi.
- racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
- negluds Tāds, kurā ir sarežģījumi, grūtības, kļūmes (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
- šava-sādhanā Tantriskā prakse ar līķi, kuras rituālā notiekot īslaicīga atdzīvināšana un dāvanas vai pārdabisku spēju izlūgšanās no tā.
- neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
- nooloģisks Tas, kas attiecas uz garu, patstāvīgo, aktīvo, pasauli izteicošo un vienmēr jaunu radošo gara dzīvi.
- zeme Tas, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā viņpasaulei.
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
- folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu).
- plānsaimniecība Tautsaimniecības iekārtas veids, kur iedzīvotāju saimniecisko dzīvi brīvā tirgus vietā pilnīgi vai daļēji regulē centrālo iestāžu lēmumi.
- likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2).
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- kriminālpsiholoģija Tiesu psiholoģijas daļa, kas pētī noziedznieka apziņas dzīvi un nozieguma atklāšanas metodes.
- tiesiskā apziņa to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību u. c. kopums, kas atspoguļo indivīdu un sabiedrības tiesisko dzīvi un ir saistīts ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.
- lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību.
- perifitons Ūdens organismi, kas mājo uz citiem dzīviem organismiem vai nedzīvās dabas priekšmetiem.
- censors Uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi.
- sadzīvināt Uzjautrināt, atdzīvināt.
- sasalikties Uzsākt kopdzīvi, nereģistrējot laulību.
- iziet dzīvē uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas).
- nostāties uz kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- nostāties uz savām kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- pārsavadāties Vadājot (iedzīvi), pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- valodas revitalizēšana valodas atdzīvināšana.
- valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- autoritārais režīms valsts pārvaldīšanas veids, kad valsts izpildvara kontrolē pilsonisko sabiedrību, reglamentē garīgo dzīvi, ekonomiku, ierobežo vai atlaiž pārstāvnieciskās valsts varas iestādes, likvidē opozicionārās partijas un organizācijas, lieto politiskas represijas.
- netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi.
- autoritārie vecāki vecāki, kuriem trūkst empātijas un kuri organizē bērnu dzīvi, neņemot vērā viņu intereses un spējas.
- pārsavesties Vedot iedzīvi, pārcelties uz citu dzīvesvietu.
- pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, ceļojumu, pārvietoties (uz citu dzīvesvietu, parasti ar iedzīvi).
- eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- bruņinieku dziesmas viduslaiku balādes, kas ataino tā laika bruņinieku dzīvi.
- nedirektīvā konsultēšana viena no psihoterapeitiskās konsultēšanas pieejām, kas attīstījusies personcentrētajā (klientcentrētajā) psihoterapijā, īpaši uzsver klienta un konsultanta līdzvērtīgās attiecības, kā arī klienta ekspertīzi par savu dzīvi un pašnoteikšanās veicināšanu.
- dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
- sadzīviskums Vispārināta īpašība --> sadzīvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
- palikt vienā kreklā zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
- ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
- baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- biotoksikoloģija Zinātne par indēm, ko producē dzīvi organismi, par to izcelšanos un iedarbību.
- indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- zoobioloģija Zinātne par kustoņu dzīvi.
- romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- ģeobioloģija Zinātne par zemē mītošiem dzīviem organismiem, to dzīvības nozarēm.
- serpentoloģija zinātne, kas pētī čūsku dzīvi un to izmantošanu medicīnas mērķiem.
- oikonomists Zinātnieks, kas pēta tautu ekonomisko dzīvi, tās likumus un parādības; ekonomists.
- personālijas Ziņas par kādas personas dzīvi, darbību.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzīvi.