Paplašinātā meklēšana
Meklējam irds.
Atrasts vārdos (98):
- irds:1
- birds:1
- sirds:1
- smirds:1
- pasirds:1
- bezsirds:1
- piesirds:1
- sirdsdāma:1
- sirdsēdas:1
- sirdsēsti:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļā:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- sirdszāle:1
- flašegirds:1
- frašegirds:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdedze:1
- sirdsdomas:1
- Sirdsezers:1
- sirdsgudrs:1
- sirdsjūtas:1
- sirdskaite:1
- Sirdskalns:1
- sirdsklape:1
- sirdskvēle:1
- sirdsķērsa:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdsmokas:1
- sirdsprāts:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirdsāderes:1
- sirdsāķītis:1
- sirdsapjoms:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdibens:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsdropes:1
- sirdsdurvis:1
- sirdskaisme:1
- sirdsklopis:1
- sirdsmaksts:1
- sirdspatika:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdssāpīgi:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirdszālīte:1
- sirdsbailība:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsdrošība:1
- sirdsdziļums:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsgrausti:1
- sirdsgrūtība:1
- sirdsgudrība:1
- sirdsklauves:1
- sirdslauztas:1
- sirdsmierība:1
- sirdspilieni:1
- sirdspuķītes:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdsskumjas:1
- sirdsslimība:1
- sirdstrokšņi:1
- sirdsveidīgs:1
- sirdszālītes:1
- sirdsdibenīgs:1
- sirdsklapītes:1
- sirdslauztiņa:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sirdstaisnība:1
- aizsirdsžaunis:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdsizglītība:1
- sirdsklapētājs:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdsnoslēpums:1
- sirdspārmetumi:1
- sirdspukstiens:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
- sirdsžēlastība:1
- sirdslabprātība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (709):
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation").
- VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
- VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
- VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect").
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
- RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- opistobranchia Aizsirdsžauņi.
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
- aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam).
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
- kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- epikards Ārējais serozais sirds apvalks.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- intrakardiālais spiediens asinsspiediens sirds dobumos.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
- haimoperikards Asiņu saplūdums sirds plēves dobumā.
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
- ektokardija Atklātā sirds; sirds atrašanās ārpus normālās vietas.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
- atrioventrikulārs Attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari.
- idioventrikulārs Attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- diplokardija Attīstības anomālija, sirds divkāršojums.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- kardiotokogrāfija Augļa sirds ritma grafiska reģistrēšana.
- sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
- marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- Dicentra formosa daiļā sirdspuķe.
- daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- MVES Daudzkārtējas [sirds] kambaru ekstrasistoles.
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
- sirsniņa Dem. --> sirds.
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- morāliskais Depresija; sirdsapziņas pārmetumi.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- bikuspidāls Divviru, piem., sirds vārstulis.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
- sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
- elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
- levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
- kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
- levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim.
- sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
- elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
- hemoceloma Embrija ķermeņa sekundārā dobuma daļa, kurā attīstās sirds.
- kardioģenēze Embrija sirds attīstība.
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
- epimiokards Embrionālās sirds ārējā daļa, no kuras attīstās epikards un miokards.
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
- Sirdsezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers.
- anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
- fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā.
- kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa.
- meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija.
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
- aerendokardija Gaiss sirds dobumā.
- pneimatokardija Gaiss sirds kambaros.
- hemopneimoperikards Gaiss un asinis sirds somiņā.
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
- vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
- kardiotomija Grieziens sirds muskulatūrā.
- ventrikulomiotomija Griezums sirds muskuļa sienā.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- Alfards Hidras sirds, spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā.
- kardiotireotoksikoze Hipertireoze ar sirds funkciju traucējumiem.
- holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
- acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē.
- neremune Iekšējs nemiers, nemierīga sirds.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- bolometrs Ierīce sirds pukstiena spēka mērīšanai.
- kardiofonografs Ierīce sirds toņu grafiskai reģistrēšanai.
- kardioskops Ierīce sirdsdarbības optiskai novērošanai.
- kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- Dicentra eximina izcilā sirdspuķe.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
- gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- kardioakcelerators Jebkurš aģents, kas paātrina sirdsdarbību.
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- insuficience Kāda orgāna (sirds, nieru) mazspēja.
- zeltsirdīte Kāda, kurai ir zelta (laba) sirds.
- hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
- iztrallāties Kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties.
- nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās.
- magnētkardiogrāfs Kardiogrāfs, kas rada un reģistrē elektriskos signālus, kuri ir proporcionāli sirds elektriskās aktivitātes magnētiskajiem impulsiem.
- sirds miocīts kardiomiocīts, sirds muskuļšūna.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- disistolija Katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā.
- kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- rekompensācija Kompensācijas atjaunošanās, piem., hroniski recidivējošas sirds dekompensācijas gadījumā.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Dicentra spectabilis krāšņā sirdspuķe.
- hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi.
- torakālā ķirurģija krūšu dobuma orgānu (gk. sirds un plaušu) operācijas.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- pasirds Ķermeņa daļa zem sirds; - pakrūte.
- kardioarteriālais intervāls laika sprīdis no sirds galotnes grūdiena līdz spieķa artērijas pulsa sitienam.
- kardioaortālais intervāls laika sprīdis starp sirds galotnes grūdienu un pulsa viļņa sākumu aortā.
- izometriskais intervāls laiks no sirds kambara kontrakcijas sākuma līdz asins izgrūšanas sākumam.
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
- karalina Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- ķeizarkronis Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- serga Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sergas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztiņa Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirsniņas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- kardiotoniskie līdzekļi līdzekļi sirds mazspējas ārstēšanai.
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija; sākas no kreisā sirds kambara.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
- starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem.
- kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību).
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
- kardiopatoloģija Medicīnas nozare par sirds slimībām.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardiodinamika Medicīnas nozare, kas pētī sirds darbu un tajā patērēto enerģiju.
- aritmoloģija medicīnas nozare, kas pētī sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kardioķirurģija Medicīnas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām.
- diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai.
- sfigmokardiogrāfija Metode grafiskai pulsa viļņu un sirds pukstienu reģistrēšanai.
- elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai.
- elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai, sirds muskuļa elektrisko potenciālu pierakstīšana.
- kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
- kardiomiopeksija Miokarda sašūšana ar krūšu muskuļu segatu, lai uzlabotu sirds kolaterālo asinsriti.
- sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
- NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
- šmergots Negaidītas grūtības; sirdssāpes.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
- grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās.
- pektorālā ektokardija nenormāla sirds novirze uz krūškurvja priekšējās sienas pusi.
- atrimegālija Nenormāla sirds priekškambara paplašināšanās vai palielināšanās.
- mikrokardija Nenormāli maza sirds.
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
- nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- sirds mazspēja nepietiekama sirds funkcionēšana ar sekojošu dekompensāciju.
- mitrālā nepietiekamība nepietiekama sirds kreisā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās sirds kreisā kambara dilatācijas vai anatomiska vārstuļa defekta dēļ.
- koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
- aloritmija Neregulārs sirds ritms.
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- anizohronija Nevienādība laikā, piem., sirds kambaru nevienlaicīga savilkšanās.
- sirdsdibenīgs No sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs.
- izčolāties No sirds izpļāpāties.
- izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
- digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
- kardiolipīns No vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei.
- ab imo pectore no visas sirds, vaļsirdīgi.
- eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
- ventrikulo- Norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu.
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
- kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu.
- kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
- NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association").
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
- kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
- elektrostimulācija Organisma audu vai atsevišķu orgānu (piem., sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles.
- sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība.
- sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība.
- sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- bradikardija Palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušjam mazāks par 60 reizēm minūtē.
- brahikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- oidēma Pampums, audu piesūkšanās ar šķidrumu, novērojama dažādās sirds, nieru u. c. slimībās.
- trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
- priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
- hiperdiastole Pārmērīga sirds izplešanās diastoles laikā.
- polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas.
- indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- palpitācija Pastiprināta sirds pukstēšana.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves.
- teleelektrokardiogrāfija Pastiprinātu sirds bioelektrisko potenciālu pārraide, izmantojot telekomunikācijas, lai iegūtu kvalificētu speciālistu konsultāciju par elektrokardiogrammām.
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
- izknobāties Pēc sirds patikas (pietiekami) izslinkoties.
- izķarstīties Pēc sirds patikas (pietiekoši) ķert, izkampt.
- izvataļāties Pēc sirds patikas (pietiekoši) slinkot.
- izgriļļoties Pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām.
- izdaiņoties Pēc sirds patikas izdziedāties.
- izčavāties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izčavināties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkvenkšēties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkarināties Pēc sirds patikas izpriecāties, izkoķetēties.
- izstropīties Pēc sirds patikas izskrieties.
- izolīt Pēc sirds patikas izstaigāt.
- izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
- izklabināties Pēc sirds patikas, krietni izpļāpāties.
- izmērķoties Pēc sirds patikas, pietiekoši aušāties, niekoties.
- izklukstēties Pēc sirds patikas, pietiekoši ilgi klukstēt.
- izkaitēties Pēc sirds patikas, pietiekoši izblēņoties, izspēlēties.
- ahileīns Pelašķu glikozīds; saindēšanās izraisa sirds aritmiju.
- hiloperikardīts Perikarda iekaisums, kas radies, hilozajam šķidrumam nonākot sirds somiņā.
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- ērce Persona, kas rada daudz sirdssāpes.
- kolapss Piepešs sirds un asinsvadu vājums.
- atrioseptoplastika Plastiska sirds priekškambara starpsienas defektu slēgšana.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā; sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- stetofonometrija Plaušu un sirds akustisko parādību intensitātes mērīšana.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
- Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
- ostija Posmkāju sirds vārstulis.
- ortodiagramma Praktiski eksakts iekšējā orgāna (sirds) konfigurācijas attēls, kuru iegūst ar ortodiagrāfu.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- sirds līdzeklis preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdslīdzeklis.
- kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā.
- sirds priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- fideicommissum Privāts uzdevums mantiniekiem, uzliekot to viņu sirdsapziņai, atdot kādu daļu no mantojuma vai pat to visu tādām personām, kas pēc stingrām romiešu tiesībām nespēja mantot.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
- fūrija romiešu mitoloģijā - atriebības un sirdsapziņas pārmetumu dievietes, kas soda cilvēku par viņa grēkiem.
- scillisms Saindēšanas ar jūras sīpoliem; pazīmes: vemšana, palēnināts pulss, sirds kambaru fibrilācija.
- veratrisms Saindēšanās ar veratrīnu: sirds paralīze sistolē.
- tahisistolisks saistīts ar tahisistoliju (sirdsdarbības paātrināšanos pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās).
- sirdsprāts Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās.
- sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas (retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
- sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
- kardialģija Sāpes sirdī vai sirds apvidū.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- prekordialģija Sāpes sirds priekšpuses apvidū.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- apskrieties Savienojumā "sirds apskrienas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums.
- takot Savienojumā "tikot un takot" apraksta ritmisku skaņu, piemēram, sirdspukstus.
- aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- baroreceptori Sensoriska nerva gali sirds un asinsvadu sistēmā, kas uztver asinsspiediena svārstības un uz tām atbild ar refleksiem.
- sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
- sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi.
- ercis Sirds (spēļu kārtīs).
- ercs Sirds (spēļu kārtīs).
- piesirds Sirds apkārtne.
- kardiogrāfija Sirds apraksts.
- kardiotopometrija Sirds apslāpējuma lauka mērīšana.
- sirdsapjoms Sirds apvidus, apkārtne.
- piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte.
- sirdsmaksts Sirds ārējais apvalks, perikards.
- perikards Sirds ārējais apvalks.
- elektroversija Sirds aritmijas pārtraukšana, izmantojot elektrisko strāvu.
- ekstratorakālā ektokardija sirds ārpus krūšu dobuma.
- kardiolīze Sirds atbrīvošana no mediastināliem un perikardiāliem saaugumiem, izdarot operāciju.
- levokardija Sirds atrašanās krūškurvja kreisajā pusē, ja pārējie iekšējie orgāni transponēti.
- dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
- NR Sirds atrioventrikulārā mezgla ritms (angļu "nodal rhythm").
- kardiolīze Sirds audu sabrukums.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- kardiotrofija Sirds barojums; sirds apjoms.
- elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
- prediastole Sirds cikla intervāls tieši pirms diastoles.
- ercene Sirds dāma (spēļu kārtīs).
- adiastole Sirds diastoliskās kustības trūkums (arī šķietams).
- intrakardiāls Sirds dobumos esošs, norisošs.
- sirdsdrošība Sirds drošība, jautrība, vaļsirdība.
- sirdsdibens Sirds dziļumi.
- dekstrokardiogramma Sirds elektriskās ass novirze pa labi.
- densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā.
- digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā.
- adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela.
- auksokardija Sirds hipertrofija vai dilatācija.
- kardiomegālija Sirds hipertrofija.
- hormokardiols Sirds hormons, vardes sirds sinusa ekstrakts, kas stimulē vardes sirds ventrikula kontrakcijas.
- kardīts Sirds iekaisums.
- endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums.
- endokards Sirds iekšējais apvalks.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas.
- SIS Sirds išēmiskā slimība.
- aneirisma Sirds iztilpums pēc infarkta.
- ventrikulotomija Sirds kambara sienas pārgriešana sirds operācijā.
- ventrikulogrāfija Sirds kambaru kontrastrentgenogrāfija.
- kardioseptopeksija Sirds kambaru starpsieniņas defekta slēgšanas operācija, lai novērstu savienojumu starp labo un kreiso sirds kambari.
- kardiometrija Sirds kontrakcijas stipruma novērtēšana.
- ezofagokardiogrāfija Sirds kustību grafiskas reģistrācijas metode caur barības vadu.
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs.
- ubaīns Sirds līdzeklis, kas darbojas līdzīgi digitālam.
- kardiometrija Sirds lieluma noteikšana ar auskultāciju un perkusiju.
- lauvaste Sirds mātere ("Leonurus cardica").
- lauvastes Sirds mātere ("Leonurus cardica").
- madara Sirds mātere ("Leonurus cardica").
- Leonurus cardiaca sirds mātere.
- sirds vājums sirds mazspēja.
- sirdsvājums Sirds mazspēja.
- hiperkinēmija Sirds minūtes tilpuma palielināšanās.
- sirds indekss sirds minūtes tilpums uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru; normāli tas ir apm. 2,2 litri.
- infarktnieks sirds miokarda infarkta slimnieks
- atriokomisuropeksija Sirds mistrālā vārstuļa labošana ar šuvēm no kambara caur vārstuļa virām un priekškambara sienu, lai koriģētu mistrālo insuficienci.
- miokards Sirds muskulatūra.
- kardiomalācija Sirds muskulatūras atmiekšķēšanās.
- kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā.
- batmotropisms Sirds muskulatūras uzbudināmības ietekmēšana.
- pasīvais intervāls sirds muskuļa bezdarbības stāvokļa periods.
- asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu.
- kardiorāfija Sirds muskuļa sašūšana.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- kardiomiocīti Sirds muskuļa šūnas.
- kardiomiolipoze Sirds muskuļa taukainā deģenerācija.
- kardioskleroze Sirds muskuļa un asinsvadu skleroze, fibrozo audu attīstīšanās miokardā, sevišķi, ja ir asinsvadu ateroskleroze vai izslimots miokardīts.
- kardioperikardīts Sirds muskuļa un perikarda iekaisums.
- amiokardija Sirds muskuļa vājums.
- miokardīts Sirds muskuļaudu (miokarda) iekaisums.
- Hisa kūlītis sirds muskuļšūnu atrioventrikulārais (priekškambaru un kambaru) veidojums, kas pāriet kambaru starpsienā un sadalās divās kājiņās.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
- defibrillācija Sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
- kardiogēns šoks sirds muskuļu kontraktilās spējas strauja samazināšanās.
- miokarda fragmentācija sirds muskuļu šķiedru sabrukšana agonijā.
- intratorokālā ektokardija sirds nenormāls novietojums krūškurvja robežās.
- atelokardija Sirds nepilnīga attīstība.
- anizoritmija Sirds neregulāra darbība vai nevienlaicīga abu priekškambaru vai kambaru kontrakcija.
- kardianeirija Sirds nervu stimulācijas trūkums.
- auksokardija Sirds normāla palielināšanās diastolē, diastolizācija.
- eisistole Sirds normāla savilkšanās.
- kardioptoze Sirds noslīdējums, zems novietojums.
- kardiopneimonopeksija Sirds operācija, kurā savieno sirdi ar kreiso plaušu, lai radītu kolaterālu asinsriti sirds muskulī.
- akleistokardija Sirds ovālās atveres nepilnīga slēgšanās.
- trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē.
- trohokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi.
- cetfāliskā ektokardija sirds pie kakla pamata.
- sirds grūdiens sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- kardiorekse Sirds plīsums.
- atriotomija Sirds priekškambara sienas pārgriešana.
- pulsa deficīts sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
- ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze.
- sirdspuksts Sirds puksts.
- kardiocentēze Sirds punkcija vai incīzija.
- telerentgenogrāfija Sirds rentgenuzņēmuma (telerentgenogrammas) iegūšanas metode, palielinot attālumu starp filmu un rentgenlampu.
- mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi.
- miokardija Sirds saraušanās sistolē. Contr. auxocardia.
- sirds aneirisma sirds sienas, vārstuļu vai šķērssienas norobežots izspiedums kā endokardīta, miokardīta vai infarkta sekas.
- sirds klauve sirds sitiens, puksts.
- skaidrsirdība Sirds skaidrums, šķīstība.
- tireokardīts Sirds slimība, saistīta ar hipertireoidismu.
- sirdsslimība Sirds slimība.
- kardioterapija Sirds slimību ārstēšana.
- perikardijs Sirds somiņa, plāna saišķaudaina plēve, kas ietver sirdi.
- perikardiocentēze Sirds somiņas dobuma punkcija; veic šķidruma aspirācijai.
- kardiosimfīze Sirds somiņas obliterācija, epikarda saaugums ar perikardu un perikarda saaugums ar videni.
- sirds lec (arī lēkā) sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirdstoņi Sirds toņi.
- tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās.
- sirdstrokšņi Sirds trokšņi.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- kardiohepatomegālija Sirds un aknu palielināšanās.
- kardioaortoskleroze Sirds un aortas skleroze.
- angiokardīts Sirds un asinsvadu iekaisums.
- mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
- kardiopneimogramma Sirds un elpošanas kustību grafisks attēls.
- kinangiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
- angiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu rentgenogrāfiska izmeklēšana, ievadot cirkulācijas sistēmā kontrastvielu.
- angiokardiopātija Sirds un lielo asinsvadu saslimšana.
- kardiotopogrāfija Sirds un tās apvidus topogrāfiskā anatomija.
- kardionekroze Sirds vai tās daļas nekroze, piem., pēc infarkta.
- koronārie asinsvadi sirds vainagartērijas, kas baro sirds muskuli.
- koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās.
- koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate.
- vājsirdība Sirds vājums.
- klapans Sirds vārstulis.
- kurlausis Sirds vārstulis.
- kardiovalvulotomija Sirds vārstuļa (gk. divviru vārstuļa) pāršķelšana, lai novērstu stenozi.
- miegauši Sirds vārstuļi.
- kardiovalvulīts Sirds vārstuļu iekaisums.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- abdominālā ektokardija sirds vēdera dobumā.
- batikardija Sirds zema guļa.
- aktinokimogrāfija Sirds, plaušu, vai citu orgānu kustību reģistrēšana ar staru enerģijas palīdzību.
- kardiostenoze Sirds, sevišķi arteriozā konusa, sašaurinājums.
- cor Sirds.
- dvižoks Sirds.
- motors Sirds.
- pulkstenis Sirds.
- smēdule Sirds.
- sirds balss sirdsapziņa.
- apziņa Sirdsapziņa.
- conscientia Sirdsapziņa.
- sirdsbalss Sirdsapziņa.
- kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa.
- sirdspārmetumi Sirdsapziņas mokas, sirds nemiers.
- sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
- sirdsgrausti Sirdsapziņas pārmetumi.
- sirdsbailība Sirdsapziņas šaubas.
- ercdāma Sirdsdāma.
- vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
- kardiogrāfija Sirdsdarbības izraisīto krūšu kurvja sieniņas kustību pierakstīšana ar speciālu aparātu.
- kardiataksija Sirdsdarbības koordinācijas traucējums.
- tahisistolija Sirdsdarbības paātrināšanās pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās.
- fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto toņu un trokšņu grafisks pieraksts.
- sirds aritmija sirdsdarbības ritma traucējumi.
- fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu.
- sirdsdedze Sirdsdegsme - dedzība, jūsma, aizrautība.
- ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust.
- sirgaste Sirdsēsti, raizes.
- sirgasti Sirdsēsti, raizes.
- sirgasts Sirdsēsti.
- Sukturu ezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā.
- Sukturezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā.
- Sirds ezers Sirdsezers, ezers Lībagu pagastā.
- kardioamorfija Sirdskaite (iedzimta vai iegūta).
- klape Sirdsklauves.
- klauves Sirdsklauves.
- cardaria Sirdsķērsas.
- Alnus cordata sirdslapu alksnis.
- Bergenia cordifolia sirdslapu bergēnija.
- Aster cordifolius sirdslapu miķelīte.
- Crambe cordifolia sirdslapu sālsķērsa.
- Tiarella cordifolia sirdslapu tiarella.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirds pilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni.
- remiņš sirdsmiers.
- sirdsmierība Sirdsmiers.
- sirdspukstiens Sirdspuksts.
- palmoskopija Sirdspukstu un pulsa novērošana.
- dicentra Sirdspuķe - magoņu dzimtas ģints.
- dicentra Sirdspuķes.
- izcilā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra eximina").
- daiļā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra formosa").
- krāšņā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra spectabilis"), kas tiek dēvēta arī par lauzto sirdi.
- decelerācija sirdsritma pazemināšanās kādā īslaicīgā laika posmā (dzemdībās).
- sāpulis Sirdssāpes, skumjas.
- sirdsšķīstība Sirdsskaidrība.
- sirdsšķīsts Sirdsskaidrs.
- kardioplēģija Sirdstrieka, sirds paralīze.
- Listera cordata sirdsveida divlape.
- Houttuynia cordata sirdsveida hotūnija.
- Carya cordiformis sirdsveida kārija.
- sirsniņmaizīte Sirdsveida maizīte.
- Macleaya cordata sirdsveida makleja.
- Pontederia cordata sirdsveida pontedērija.
- Juglans ailanthifolia var. cordiformis sirdsveida riekstkoks.
- sirdsveidīgs Sirdsveida.
- sirdveidīgs Sirdsveida.
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru.
- kardiehēma Skaņa, ko rada sirds.
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
- kardiofobija Slimīgas bailes no sirds slimībām.
- embriokardija Slimīgs stāvoklis, kurā sirds toņi atgādina augļa sirds toņus; pirmais no otrā toņa gandrīz nav atšķirams.
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- grūtums Smags pārdzīvojums; sirdssāpes.
- dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- smirnieks Smirds; smirdnieks.
- smirdnieks Smirds.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- sirds spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- červs Spēļu kārts ar sirds attēlu; ercens.
- ercens Spēļu kārts ar sirds attēlu.
- ercīns Spēļu kārts ar sirds attēlu.
- Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā.
- pseidodekstrokardija Stāvoklis, kad sirds novirzīta uz labo pusi blakusorgānu slimības dēļ.
- inkompensācija Stāvoklis, kad sirds struktūras bojājums vēl nav kompensēts ar sirds muskuļa pastiprinātu darbību.
- monokrotisms Stāvoklis, kurā katrai sirds sistolei atbilst viens pulsa sitiens.
- miosfigmija Stāvoklis, kurā pulsa biežums ir mazāks par sirdsdarbības frekvenci.
- hemisfigmija Stāvoklis, kurā pulsa sitienu skaits divreiz pārsniedz sirds pukstienu skaitu.
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta.
- bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde.
- bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde.
- kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors).
- pioperikards Strutas sirds apvalka dobumā.
- piopneimoperikards Strutas un gāze sirds apvalka dobumā.
- pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums.
- paulokardija Subjektīva sirdspukstu apstāšanās sajūta.
- skrupuls Šaubas, nedrošība, sirdsapziņa.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
- liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
- mīļsirdīgs Tāds, kam ir mīloša sirds.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- šķīstsirdīgs tāds, kam ir tīra sirdsapziņa.
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu); neritmisks.
- postkardiāls Tāds, kas atrodas aiz sirds.
- retrokardiāls Tāds, kas atrodas aiz sirds.
- ekstrakardiāls Tāds, kas atrodas ārpus sirds.
- intraventrikulārs tāds, kas atrodas sirds kambarī vai smadzeņu ventrikulā
- intraaurikulārs Tāds, kas atrodas sirds priekškambara austiņā.
- prekardiāls Tāds, kas atrodas sirds priekšpusē.
- interventrikulārs Tāds, kas atrodas starp sirds kambariem.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- venoaurikulārs Tāds, kas attiecas uz dobo vēnu un sirds austiņu.
- bulboatriāls Tāds, kas attiecas uz embrija sirds priekšējo daļu un priekškambari.
- mitrāls Tāds, kas attiecas uz sirds divviru vārstuli.
- telesistolisks Tāds, kas attiecas uz sirds sistoles beigām.
- postmitotisks Tāds, kas attiecas uz šūnām, kuras pārtrauc dalīšanos pēc brieduma sasniegšanas (piem., zīdītāju sirds vai centrālās nervu sistēmas šūnas).
- kardioinhibitorisks Tāds, kas ierobežo vai kavē sirdsdarbību.
- hronotrops Tāds, kas ietekmē kāda orgāna, piem., sirds, ritmiskās darbības ātrumu.
- inotropisks Tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski.
- hronotropisks Tāds, kas ietekmē ritmisku periodisku kustību, piem., sirds ritmu.
- kardiokinetisks Tāds, kas stimulē sirdsdarbību.
- transatriāls Tāds, kas veikts caur sirds priekškambari.
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
- presbikardija Traucētas sirds funkcijas novecošanas gadījumā, notiek līdztekus pārējām organisma pārmaiņām.
- tromboze Tromba veidošanās sirds dobumos, asinsvados.
- hidroperikardijs Ūdens sakrāšanās sirds plēvē.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
- ehokardiogrāfija Ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā.
- Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia).
- Unuk-el-Haia Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Čūskas sirds).
- ventrikulārs uz ventrikulu (kambari) attiecīgs (parasti sirds vai smadzeņu).
- auksomērija Uzbudinājuma izplatīšanās, kas pārņem arvien vairāk šūnu, piem., sirds vadīšanas sistēmā.
- sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē.
- vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
- valvulotomija Vārstuļa (piem., sirds vārstuļa) pārdalīšana.
- pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā.
- parasimpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās iekšējo orgānu darbības regulēšanā (palēnina sirdsdarbību, stimulē gremošanas dziedzeru sekrēciju utt.), veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanos.
- holesterinizētais antigēns vērša sirds antigēns ar 4% holesterīna piedevu.
- sirds antigēns vērša sirds audu spirta ekstrakts Vasermaņa reakcijai.
- acetonā nešķīstošais antigēns vērša sirds spirta ekstrakta atliekas pēc apstrādes ar acetonu.
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
- troponīns viela, kas tiek izdalīta asinīs sirds muskuļa - miokarda bojājuma gadījumos; sastāv no trīs proteīniem - troponīna C, troponīna I, troponīna T.
- kardioprotektori Vielas, kas veicina sirds muskuļu šūnu un asinsvadu atjaunošanos.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut.
- heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
- vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
- pararitmija Vienlaicīga divu dažādu sirds ritmu pastāvēšana.
- akardija Vienolas dvīņu kroplība, ko raksturo sirds trūkums.
- superego Viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- paātrinātājs nervs viens no simpātiskās nervu sistēmas nerviem, kas paātrina sirdsdarbību.
- pankardīts Visu sirds sienas slāņu iekaisums.
- ehokardioskopija Vizuālās diagnostikas veids, ar kuras palīdzību izvērtē sirds anatomiju un tās funkcijas, izmantojot datora aparatūru ar ultraskaņas metodi.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
- sirds zāles zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdszāles.
- infrakardiāls Zem sirds esošs.
- smerds Zemnieks Senkrievijā 9.-14. gs. (pirms apzīmējuma "zemnieks" ieviešanās); smirds.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
irds citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV