Paplašinātā meklēšana
Meklējam izcelt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (105):
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
- krāst Ar karoti izcelt (izzvejot biezumus).
- izsvirāt Ar sviru izcelt.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- izvindināt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt.
- izvindāt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt.
- uzārdīties Ārdot izcelt virspusē.
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt.
- atstipt Atšķirties, izcelties.
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
- izcēlājs Darītājs --> izcelt.
- pasvītrojums dažas tekstu apstrādes programmas dod iespēju izcelt teksta daļu kā ar vienkāršu līniju, tā arī ar dubultlīniju vai punktlīniju.
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
- primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk.
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu.
- godāt Greznot, izcelt.
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
- izsveireit izcelt lielu smagumu.
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- izkrāmēt Izkraut; izcelt.
- izķēpīt Izņemt, izcelt, izlikt ārā.
- štātēties Izrādīt sevi, izcelt sevi.
- izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- venga Koka kārts vai virve ar ko izcelt spaini no akas.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3).
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- kur nu vēl, arī kur tad vēl lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- kursivēt Lietot slīpus iespieduma burtus; kādu teksta daļu izcelt ar slīpiem iespieduma burtiem.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu.
- uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
- staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās).
- svētvieta Objekts, kulta, svētceļojuma vai apbedījumu vieta, kura noteiktā etnosā, reliģijā vai kultūrā ir izcelta starp pārējām vietām kā svēta.
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- klusināt Padarīt vājāk uztveramu; neizcelt.
- izēnot Padarot tumšu (kā) toņu, izcelt (to).
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt.
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1).
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5).
- nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
- atpēkšties Rasties, izcelties no jauna.
- dziet Rasties, izcelties.
- dzieties Rasties, izcelties.
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš.
- būt kājās sākties, izcelties.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- noskoris Sekls krasts, kurā nevar izcelties malā.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt.
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākli, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks; arī ugunsgrēks.
- notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt.
- uzsvārstīt Svārstot pacelt, izcelt.
- skaļš Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties; neapvaldīts.
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi.
- kluss Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties.
- nekritisks Tāds, kurā ir izcelts pozitīvais, bet nav analizēti trūkumi.
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
- izcelties Tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.).
- cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu.
- salikt uzsvarus (arī akcentus) uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- aizcelāt Vairākkārt, pamazām aizcelt prom.
izcelt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV