Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaut.

Atrasts vārdos (123):

Atrasts vārdu savienojumos (133):

Atrasts skaidrojumos (2267):

terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
modus vivendi "dzīvošanas veids"; izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
(iz)vicināt dūres (iz)kauties.
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā.
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska.
aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts.
aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā.
apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā.
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā.
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
aizslampāt Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
aizvirst Aizkrist aiz kaut kā.
aizplaust Aizliet (aiz kaut kā).
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko.
aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā.
aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur.
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā.
aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā.
iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā.
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
paskaut Apkampt, apskaut.
skaustīt Apkampt, skaut.
apkabināt Apkārt, apkarināt; apskaut.
apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību).
apspaļēt Apkaut.
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
apklencēt Apklibot ap kaut ko.
apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus.
apķibt Apkrist ap kaut ko.
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
apstatīt Aplikt kaut kam apkārt.
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru.
aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko.
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
apskauties Apskaut vienam otru.
kampaļoties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot.
apņemt Apskaut.
apskauties Apskaut.
apvīties Apskaut.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt.
apdiebt Apskriet apkārt kaut kam.
apdipīt Apskriet apkārt kaut kam.
aplipīt Apskriet apkārt kaut kam.
apbliezt Apskriet kaut kam apkārt.
apļekāt Apskriet kaut kam apkārt.
aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
apspiežamais Apspiešanai pakļkautais.
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas.
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1).
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu ar dalītu uzmanību (kaut ko vērot).
nodūrēt Ar dūri piekaut.
izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
izstūkāt Ar grūtībām kaut ko uzsākt.
nočiknīt Ar grūtībām nocelt kaut ko smagu.
notušīt Ar grūtībām nokaut.
uzpērties Ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā).
īkšķot Ar īkšķi kaut ko mērīt.
apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
angarēties Ar kaut ko maisīt, bikstīt.
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
uzdrazāt Ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt.
dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
aizstibīt Ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt.
aizmurdīt Ar pūlēm aizbāzt aiz kaut kā.
apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
apdimīt Ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam.
apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
apvensties Ar pūlēm parāpot zem kaut kā.
apkruities Ar pūlēm tikt kaut kam apkārt.
apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
uzcīnīt Ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā.
uzstaipīt Ar pūlēm uznest (kaut ko smagu).
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
ķelnēt Ar stīviem locekļiem kaut ko darīt.
knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni.
paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud.
atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām.
atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem.
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas.
noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem.
mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā.
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko).
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu.
apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
ļoļļāt Atkārtoti kaut ko bāzt mutē.
pārieskāt Atkārtoti kaut ko meklēt.
aizticināt Atkārtoti kaut kur nonākt.
vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu.
paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
nomušāties Atkauties no mušām.
otmahnutsja Atkauties.
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
patilpt Atrast vietu zem kaut kā.
ņaidzīt Ātri (kaut ko) darīt.
noskraukstināt Ātri apēst kaut ko kraukšķošu.
drisnīt Ātri darīt (kaut ko).
pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
verdēt Ātri un enerģiski kaut ko darīt.
dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis).
lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu.
astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta.
atlēties atspiesties pret kaut ko.
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
starpums Atstarpe, atstatums starp kaut ko.
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas.
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena.
augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu).
raskocaķ Atvērt kaut ko.
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas.
nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
apceroties Augt ceros apkārt kaut kam.
ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
būgns Bailīgs; kautrīgs.
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
strebināt Barot ar kaut ko šķidru.
aizbalstīt Bāzt, aizbāzt aiz kaut kā.
apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt.
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt.
aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt.
ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
ar sausām kājām bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli.
(ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties.
nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
takalēt Bez vajadzības kaut kur atkārtoti iet.
rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā.
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
atskalēties Būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā.
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam.
vākšot Būt nomodā un kaut ko uzraudzīt.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
ģībt Būt sajūsmā (par kaut ko).
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties.
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
(pie)spiest pie vestes cieši (ap)skaut.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko).
cikko Cik necik; kaut cik.
pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
badakāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
badkāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
mureklis Cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā.
mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
kurnētājs Cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
staknīties Cīnīties, kauties.
ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
cingulis Ciska (nokautam lopam).
muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā.
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
vābaļot Darīt (kaut ko) bez prieka.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
plustinēt Darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi.
patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
kraistīt Darīt kaut ko pavirši.
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz.
ziegt Darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu.
zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
sist vēju ar dūri darīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
kāvējs Darītājs --> kaut.
izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
plāt Daudz ēst vai dzert (kaut ko).
staiģinēt Daudzkārt (kaut kur) iet.
uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā.
ņagāties Dauzīties, kauties.
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
naujs Dedzīgs uz kaut ko.
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū).
lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu.
rokautiņš Dem. --> rokauts.
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
aizkauts Divd. --> aizkaut.
kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
noskats Domas, ieskats (par kaut ko).
iecerēšana Domāšana par kaut kā īstenošanu, veikšanu, iegūšanu; tā paredzēšana.
ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt.
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt.
dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt.
dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt.
aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā.
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē).
apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt.
kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā).
nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu.
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru.
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
kuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
ķuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
kuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
ķuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi.
špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem.
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt.
fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos.
valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
aizkrampt Enerģiski satvert aiz kaut kā.
smoķēt ēst (kaut ko garšīgu).
pagardināt muti ēst kaut ko garšīgu.
iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem.
kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti.
smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties.
aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
vriti Ezoterismā domu vilnis, kas virpuļo kaut kam apkārt.
para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
dimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē.
vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties.
sadot pa zobiem fiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
sadot pa galvu, arī sadot (arī salikt) pa rīkli arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei.
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
kampala Gabals no kaut kā.
kampals Gabals no kaut kā.
kampis Gabals no kaut kā.
gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt.
košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
kurmēr Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmērt Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmet Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmēt Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmetām Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmetiņ Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurumēr Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurumet Gandrīz, apmēram; kaut cik.
atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga.
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
(sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā.
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts.
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs.
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni).
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
graudēt Grūst (kaut kur iekšā vai zemē).
duckāties Grūstīties, kauties.
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija.
heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm.
aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu).
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
sasmigt iedurties (aiz kaut kā).
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
ieskostēt Ieēst kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā.
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
dabūties Iegūt kaut ko pietiekošā apjomā.
falovka Iegūt no kaut kā labumu.
pavaldīt Iegūt pārvaldību par kaut ko.
ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
grieztuve Iekārta kaut kā sagriešanai, sadalīšanai griežot.
sadirbt Iekaustīt, piekaut.
apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut.
aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu).
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt.
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām.
udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
aizspiednis Ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles.
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko.
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
ieslēgt Ieskaut (rokās).
lemšana Iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana.
pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
aiztupināt Iesprostot aiz kaut kā.
taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
zagrebaķ Iet (kaut kur), atnākt.
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu.
ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu).
iemusināt Ievilināt, uzkūdīt uz kaut ko.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
nīdrība Īgnums pret kaut ko.
nīdrums Īgnums pret kaut ko.
temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
aizciest Ilgāku laiku bez kaut kā iztikt.
aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
izslaktēties Ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus).
saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā).
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties.
krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt.
izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam.
kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā.
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
pētīšana informācija iegūšana par kaut ko, konstatējot faktus, novērojot u. tml.
novērošana informācijas iegūšana par kaut ko, to vērojot.
brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts.
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
piecas minūtes pirms divpadsmitiem īsi pirms kaut kā izšķiroša, pēdējā brīdī.
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras.
nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
sbacaj Izdari (kaut ko)!
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
izvanskāt Izdauzīt, izsist, piekaut.
reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs.
izštaukāties Izdunkāties, izkauties.
iztervēt Izēst kaut ko neatļautu.
uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
izžmaugt Izgriezt (kaut ko slapju).
izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt.
kautrēties Izjust kautrību (1).
kautrēties Izjust kautrību (2).
baidēties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties.
baidīties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties.
izkapurēt Izkasīt, izrakt kaut ko no zemes.
izslaktēt Izkaut (dzīvniekus).
izutināties Izkaut sev utis.
izutinēties Izkaut sev utis.
izutoties Izkaut sev utis.
izutināt Izkaut utis, izieskāt.
izutot Izkaut utis, izieskāt.
izutinēt Izkaut utis.
izkārpīties Izkauties, izlamāties.
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvicoties Izkauties; arī izplosīties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izmest pūku izkauties.
izvicināt dūres izkauties.
izakauties Izkauties.
izplūkties Izkauties.
izvicēties Izkauties.
izlanckāties Izlamāties; izkauties.
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu).
fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko).
fasonu taisīt izlikties (par kaut ko).
uzdēvēties Izlikties (par kaut ko).
spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam.
patrakt Izmisīgi pēc kaut kā tiekties.
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
īstenojums izpilde; tas, kā kaut kas ir īstenots, realizēts
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies.
pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai.
licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut.
applēsties Izstiepties zem kaut kā.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts".
vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot.
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt.
oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
inķeress Jebkura spēle, lai kaut ko laimētu.
amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis.
juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts.
brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā.
brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā.
pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2).
apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
kā priecas mācība kā kaut kas ļoti jauks, patīkams; kā mācība par mesiju.
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu.
kabu Kad, kaut.
reminiscence Kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko.
pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
demistifikācija kāda vai kaut kā atbrīvošana no mistikas, mistifikācijas.
olim Kādreiz, kaut kad, sen.
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
nebeigulis Kāds, kas kaut ko nav pabeidzis, piemēram, studijas.
gribis Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
kramsts Kāds, kas kaut kotver, ķer ar zobiem, meklē kaut ko ēdamu.
urkacis Kāds, kas pastāvīgi kaut ko meklē vai pēta.
ilgins Kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu).
vilkna Kāds, kas velk kaut ko garumā, novilcina.
ubiķis Kāds, kas vienmēr kaut ko meklē.
kaslab Kāds, kaut kur, kaut kas.
kaslaba Kāds, kaut kur, kaut kas.
kaslaban Kāds, kaut kur, kaut kas.
stibiķis Kāds, kurš ar grūtībām velk kaut ko smagu.
iemelsins Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
iemelsis Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
gūkša Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
gūsts Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
guvējs Kāds, kurš kaut ko noķer, iegūst, dabū.
māķis Kāds, kurš kaut ko prot.
dalcis Kāds, kurš kaut ko sadala, izdala.
mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
ķepelis Kāds, kurš neveikli kaut ko veido no māla (ķepē).
smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt.
lēmējs Kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
uzlabotājs kāds, kurš vairo kaut kā kvalitāti vai vispārējo stāvokli
mekšis Kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris).
padairēties Kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā).
pakarināties Kādu brīdi kaut kur karāties.
pagniezt Kādu brīdi vilkt kaut ko smagu.
izkukoties Kādu laiku bez panākumiem kaut ko runāt.
izlenkties Kādu laiku kaut ko meklēt.
noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
pasēst Kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties.
izkamstīties Kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt).
kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku.
ķenkt Kampt, grābt (kaut ko).
čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
aizkarāties Karāties priekšā kaut kam (to aizsedzot).
uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam.
sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī).
kluncīt Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
ņagāt Kārīgi piesavināties (kaut ko).
izgājīgs Kārs uz kaut ko.
iestildzis Kārs, kā uzburts uz kaut ko.
modus Kārta, veids, kā kaut kas pastāv vai notiek.
milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums.
kaskā Kas zin kā; kaut kā.
kaskur Kas zin kur; kaut kur.
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
pažobele Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
kāva Kauja, kautiņš.
kāve Kauja, kautiņš.
klupt kādam cekulā kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt.
kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs.
kaunība Kaunīgums, kautrība.
kaunelība Kaunīgums, kautrīgums.
ģēda Kauns, kautrība.
aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
virulis Kausējums; kaut kas ciets.
virulis Kausējums; kaut kas ciets.
verzelēšanās Kaušanās, kautiņš.
jebšu Kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan.
neskatoties uz (ko) kaut gan, lai gan; neraugoties uz (ko).
neraugoties uz (ko) kaut gan, lai gan.
braukšana kaut kā (piem., pirksta) virzīšana, vilkšana pa virsmu
klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
tīrīšana kaut kā atbrīvošana no piemaisījumiem, nevajadzīgā
surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums.
idealizācija kaut kā attēlošana par labāku, nekā tas ir īstenībā.
sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs.
apgūšana kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana
apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}.
pigāties kaut kā kulties, tikt cauri.
kaut kā interesēs kaut kā labā.
celmu lauzējs kaut kā liela aizsācējs, dibinātājs, pamatlicējs.
grozīšana kaut kā mainīšana, labošana
aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
slēberēt kaut kā nosist laiku.
minimizācija kaut kā novešana līdz vismazākajiem izmēriem, līdz minimumam.
aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
kā nebūt [nebūt] kaut kā.
kauč kā kaut kā.
kaut kādi kaut kā.
kā nebūt kaut kā.
kauč kad kaut kad.
kāds tur kaut kāds.
kauč kāds kaut kāds.
koordinēties Kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību.
rangalis kaut kas apaļš.
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis).
Ķīnas ābece kaut kas grūti saprotams.
kā debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
dieva dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai.
ruņķis kaut kas īss un resns.
debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme.
bombīgs kaut kas labs, stilīgs.
ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata.
Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams.
hevaks kaut kas ļoti labs.
zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama.
smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst.
šķerbala kaut kas ne pilnīgi atplīsis.
čubars kaut kas nederīgs, nevajadzīgs.
šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai.
astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs.
silti brīnumi kaut kas neredzēts vai negaidīts.
je ne sais quoi kaut kas nesaprotams, neizskaidrojams.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.
pimslis kaut kas nevērtīgs.
kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
sūra kaut kas rūgts, sūrs.
sūre kaut kas rūgts, sūrs.
ļeka puka kaut kas sapuvis.
riteklis kaut kas saritināts.
saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^.
savaļņi kaut kas savelts.
kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
smidzis kaut kas sīks.
pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts.
mērce kaut kas stilīgs, foršs, labs.
anatēma kaut kas tāds, no kā vairās vai ko nolād.
ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem).
puzne kaut kas trūdošs, pūstošs.
šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu).
feiks kaut kas viltots, neīsts.
rempelis kaut kas, kas ir nelīdzens.
zvingulis Kaut kas, kas kaut kur karājas.
quidam Kaut kas, kaut kāds.
kas nekas kaut kas.
kauč kas kaut kas.
kompensēt Kaut ko aizstāt ar kaut ko citu.
gūņoties kaut ko apzināties.
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
atturēties kaut ko nedarīt.
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
pakļibīt Kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru).
ko nārīt kaut ko.
ko nebūt kaut ko.
risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
kur nekur kaut kur; retumis, vietām.
kauč kur kaut kur.
kur tur kaut kur.
kur nebūt kaut kur.
kauč kurš kaut kurš.
koč Kaut, kaut arī, lai gan.
jašu Kaut, kaut arī.
jāšu Kaut, kaut arī.
rubineņš kauta lopa aklā zarna (pa jokam).
svērte kauta lopa ceturksnis; šverte.
izkauties Kauties un pabeigt kauties.
klupt matos kauties, plēsties.
klupt cekulā (kādam) kauties; kritizēt.
vicināt dūres kauties.
sračs kautiņš, konflikts.
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
Mimosa pudica kautrā mimoza.
sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
slaktētuve kautuve.
apblandīties Klaiņojot apceļot kaut ko.
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu.
klūrēt Klaiņot, nevajadzīgi kaut kur kavēties.
aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur.
notusties Klusu un it kā pie sevis (kaut ko) nosacīt.
aizkampt Kļūdīties, kaut ko tverot, ķerot.
vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
kupāt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
kupināt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
pārsaust Kļūt kaut cik sausam.
sabliesties Kļūt kautram, apjukt.
miezt Kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu.
uzrimt Kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts).
piņģierēt knibināties ap kaut ko.
kādu dziesmu dziedāt ko teikt, kā reaģēt uz kaut ko.
nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt.
krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē.
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
žļēkāt Košļāt kaut ko grūti sagremojamu.
kraukstīt Kožļāt kaut ko cietu.
sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt.
prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju.
aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
baklanka Krimināllikuma pants par kautiņu, huligānismu.
šķirtene Krustceles, vieta, kur kaut kas sadalās vairākos atzaros.
nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
aizķemmēt Ķemmēt aiz kaut kā.
ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu.
iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
aromatizators Ķīmiska viela, kas kaut kam piešķir aromātu.
elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
jaka Lai arī, kaut arī.
kadšu Lai gan; kaut gan.
pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā.
fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā.
aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
lāt Lamāt, lādēt kaut ko.
ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā.
breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
mūrēt Lēnām kaut ko darīt.
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt.
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
aizbīdināt Lēni, ar pūlēm (aiz kaut kā) aizbīdīt.
čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem).
atgardināt Līdz apnikumam ar kaut ko ļoti garšīgu cienāt.
blāksnums Līdzenums; kaut kas nolīdzināts, pielīdzināts.
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
nemērs Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.
šļedrabas Liels daudzums (kaut kā).
šmataks Liels gabals (no kaut kā).
plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku.
paizums liels pūlis, kaut kas liels, kaudze
plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu).
špukts Lieto ātras kustības raksturošanai, izvirzoties no kaut kā.
suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās.
assā Lieto kā uzbrukuma, kautiņa sākuma signālu.
pač Lieto lai raksturotu plunkšķi, kas rodas, kaut kam iekrītot ūdenī.
kaušus Lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
normāls lieto, lai apzīmētu kaut ko stulbu.
braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut 3 (1).
zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
aizlecināt likt aizlēkt aiz kaut kā.
aizguldināt Likt gulēt aiz kaut kā.
apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
kaudināt Likt nokaut, nogalināt.
inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku.
abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
lenkšot Locīt (kaut ko lentveidīgu).
apčāpāt Lodāt ap kaut ko.
kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod.
hysteron-proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
lokouts Lokauts.
ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut; iekļaut.
boiņa Lopkautuve.
kautuve Lopkautuve.
slaktūzis Lopkautuve.
konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem.
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
mesties (kāda) apkampienos ļaut (kādam) sevi strauji apskaut
apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt.
aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt.
bīdnys Ļoti (pārāk) daudz kaut kā.
kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra).
nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms.
zili melns ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis.
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam.
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
uzmācīt Mācot samācīt uz kaut ko.
grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts.
zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanās.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
mirāža mānīgs redzējums, kaut kas šķietams, rēgains.
pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas.
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā.
gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene.
izmazgāt Mazgājot no kaut kā atbrīvot.
paķizīt Mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot.
pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
kā nekā Mazliet, zināmā mērā; kaut kā.
cik necik mazliet; vismaz drusku; kaut mazliet.
mēzekls Mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs.
piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt.
šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt.
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
kaimerēt Meklēt (kaut ko), rakņāties.
žangalēt Meklēt ūdenī (kaut ko ar kārti).
drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu).
ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā).
smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
lietošana mērķtiecīga kaut kā iesaistīšana savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
lemšana Mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
pūznis mēslu kaudze; kaut kas trūdošs.
nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu).
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
barbekjū Metāla iesms, uz kura tiek cepti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs.
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
tuturāt Mocīt, kaut.
tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko).
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
apbēgt Mūkot apskriet kaut kam apkārt.
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt.
dilatators Muskulis, kas kaut ko paplašina.
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
šļemmāt Mutē kaut ko valstīt šurp un turp.
divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties.
šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā.
kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā.
ar dievu uz pusēm ne visai labi, ar grūtībām, kaut kā.
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
nedot ne plika graša nebūt drošam par kaut ko.
nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur.
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt.
aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
acīs skatīdamies (melot) nekautrēdamies, nekaunīgi, klaji.
donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
brūķēt muti nekautrīgi (daudz) runāt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest.
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
apcelt kā kaimiņu āzi nekautrīgi izmantot, kaut ko noblēdīt.
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
bāzt degunā (kādam kaut ko) nekautrīgi ko atgādināt.
iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
(ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
nekautrums Nekautrīgums.
skrimstala neliels gabals (kaut kā).
pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties.
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt.
noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko).
stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi).
sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
žiebt Nest, celt (kaut ko smagu).
gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
tīrīšana nevajadzīgā, liekā noņemšana (no kaut kā)
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
ķempēties Neveikli kaut ko darīt.
kuknīties Neveikli kaut ko darīt.
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt.
lorgāt Neveikli kaut ko darīt.
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties.
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt.
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt.
apkležāt Nevīžīgi, neuzmanīgi apiet kaut kam apkārt.
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
knipelēties Niekoties; niekojoties kaut ko dauzīt.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
pārpirkt no jauna pirkt (kaut ko, kas jau bija nopirkts).
aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu).
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties.
nužināt Nodarboties ar (kaut ko).
nužināties Nodarboties ar (kaut ko).
kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos.
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties.
uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk).
aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt.
aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut.
apgriezt kaklu nogalināt, nokaut.
uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā.
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu.
nokniebt Nokaut (1).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
nodabāt Nokaut (dzīvnieku).
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
sažabīt nokaut (lopu).
nokutināt Nokaut (lopu).
nosviept Nokaut (lopu).
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku).
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
nonagažot Nokaut, nogalināt.
nūžāt Nokaut, nonāvēt.
notuturāt Nokaut; nomocīt.
noklupināt Nokaut.
notutināt Nokaut.
nožilīt Nokaut.
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas.
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa.
ķelbas Nokauta teļa vai aitas zarnas.
kājiņa Nokautas cūkas kāja.
sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
auts Nokauts (boksā).
knok-auts Nokauts.
knokauts Nokauts.
nok-auts Nokauts.
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas.
apmuities Nokļūt zem kaut kā.
aizgubt Noliekties aiz kaut kā.
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam.
aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā.
aizstatīt Nolikt aiz kaut kā.
aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā.
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
nogruģināt Nomurmināt pie sevis kaut ko.
durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut.
žņurīt Nonāvēt, nokaut.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
nostilpāt Nonest (kaut ko smagu).
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
samilnāt Nopērt, piekaut.
atkult Nopērt; arī piekaut.
sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
mikr- Norāda uz kaut ko mazu, sīku.
nano- Norāda uz kaut ko nenormāli sīku.
pale- Norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu.
mon- Norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais.
kvazi- Norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu.
pant- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
panto- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs.
hip- Norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā.
met- Norāda uz stāvokli vai procesu, kas seko kaut kam; uz pārmaiņu vai pāreju no viena stāvokļa citā.
aiz Norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos.
-trops Norāda uz virzību vai iedarbību uz kaut ko.
lavīna norise, kuras gaitā kaut kas strauji pieņemas apjomā vai spēkā.
biļīt Nosist, nokaut.
raskolotsja Noskaidrot kaut ko.
raskruķitsja Noskaidrot kaut ko.
disponēts noskaņots (kaut ko darīt).
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru).
apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko.
uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā.
zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
aizslīcināt Noslīcināt aiz kaut kā.
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko.
iecietināt Nostiprināt, nodrošināt pret kaut ko.
apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut.
determinants Noteicošais faktors, no kā kaut kas ir atkarīgs.
prioritizēt noteikt kaut ko par [prioritāru]{s:1643}
mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru.
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru.
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost).
aiztupēt Notupties aiz kaut kā.
aiztupēt Notupties kādam (vai kaut kam) priekšā.
elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
uzskapēt Novietot kaut kur augšā.
pavietāt Novietot zem (kaut kā).
situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko.
nokacēt Nozagt (no kaut kā noņemot).
bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu.
bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu.
uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu.
ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam.
burties ņemties, darboties (gar kaut ko)
gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
igniekstirpācija Orgāna vai audu izgriešana, lietojot kauterizāciju.
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu).
paglaudīties Pa brīžam apskaut un paglaudīt.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā.
apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
lielināt Padarīt kaut ko lielāku apjomā.
salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
paplacināt Padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt.
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā.
aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot).
pasakauties Pakauties.
līst murdā pakļaut sevi briesmām, kaut kam nepatīkamam.
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
aplīst Palīst zem kaut kā.
ticēt Paļauties uz kaut ko.
pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt.
saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko).
apbēgt Pamukt zem kaut kā.
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
āķoties Panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos.
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
aizklidzināt Panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur.
tīrīt panākt, lai kaut kas ir bez piejaukumiem, nevajadzīgā
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko).
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
appeldēt Papeldēt zem kaut kā.
ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti.
piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu).
izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
izdēvēt Par kaut ko iztērēt.
paēsties Par kaut ko mazliet dusmoties, bārties.
kap Par, kaut.
ķizināt Parādīt kādam kaut ko patīkamu, bet nedot to.
drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
kriminalizēt Paredzēt kriminālatbildību (par kaut ko).
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
apripināties Paripot zem kaut kā.
aizvurvēt Pārklāties ar kaut ko.
piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā).
sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut.
sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt.
ciklēties Pārmērīgi koncentrēties uz kaut ko vienu.
skundiņš pārmetums, pārdzīvojums, ka kaut kas nav kārtībā.
atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām.
atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko.
lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
pārvietot pārveidojot vai pārkārtojot kaut ko (tekstu, attēlu u.c.) kompozīcijā, ievietot to citā vietā
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
slūpēt Pārvietot kaut ko ar slūpes (5) palīdzību.
pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam.
paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt.
uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko).
paglaust Paslēpt zem kaut kā.
ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta.
apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā.
skrapāties pastāvīgi pēc kaut kā tiekties.
būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko.
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
apgrūst Pastumt zem kaut kā.
pačuknīt Pastumt zem kaut kā.
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
rokas nauda pati pirmā nauda, kura tiek saņemta, kaut ko pārdodot.
atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos).
zamuhļiķ Paturēt kaut ko, kas bija jānodod citam.
uzglābties Patverties, kaut kur uzrāpjoties vai uzlecot.
novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot.
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut (1).
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt.
treibēt Pavirši kaut ko gatavot.
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
sanarstīt Pavirši sasiet (kaut ko kopā).
uz ātru roku pavirši, kaut kā
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt.
nagot Pēc kaut kā censties.
gūties Pēc kaut kā dzīties.
kacēt Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
kacerēt Pēc kaut kā sniegties.
ķizināties Pēc kaut kā tiekties, tīkot.
gražoties Pēc kaut kā tīkot, tiekties.
iztīkāt Pēc kaut kā tīkot.
post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis.
gaida Pēc skautu parauga dibinātas meiteņu organizācijas locekle.
iegnozīt Pēc vairākiem mēģinājumiem iecelt (kaut ko smagu).
panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko.
aranžētājs Persona, kas aranžē, t. i., kaut ko sagatavo (piem., svētku programmas).
ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
pieķaulēt Piedauzīt, piekaut.
termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
aizglausties Pieglausties aiz kaut kā.
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
rokas smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam).
rokas (arī nagus) smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam).
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
samokšīt Piekaut (ne visai stipri).
izrubīt Piekaut līdz bezsamaņai.
izkaut Piekaut, dauzīt.
saplānīt Piekaut, iekaustīt.
pietiesāt Piekaut, nopērt.
samalt miltos piekaut, nosist, iznīcināt, uzvarēt.
atspārdīt piekaut, parasti spārdot
noķirināt Piekaut, sakaut.
pieštaukāt Piekaut, sasist.
piemizot Piekaut; arī nopērt.
iedot pa fresi piekaut; iesist pa seju.
satusīt Piekaut; sadunkāt.
novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu).
iedot pa maku piekaut.
nozilināt muguru (arī ribas) piekaut.
nozilināt ribas (arī muguru) piekaut.
nozilināt ribas (arī muguru), arī sadot pa ribām piekaut.
sadot pa ribām piekaut.
sadot pa aci piekaut.
dot pa aci piekaut.
dot pa koko piekaut.
dot pa dullo piekaut.
sadot pa dullo piekaut.
atmočīt Piekaut.
atpizģīt Piekaut.
atsist Piekaut.
atštangot Piekaut.
atštaukāt Piekaut.
iekaut Piekaut.
kotiļiķ Piekaut.
noelvēt Piekaut.
otdolbiķ Piekaut.
otovariķ Piekaut.
pamasēt Piekaut.
piekaustīt Piekaut.
pieklapēt Piekaut.
piepizģīt Piekaut.
pieplauksnīt Piekaut.
piestaukāt Piekaut.
pietamstīt Piekaut.
pietaustīt Piekaut.
pietusnīt Piekaut.
pobuckaķ Piekaut.
podlupiķ Piekaut.
pokaļečiķ Piekaut.
razkumariķ Piekaut.
sakaut Piekaut.
samilnot Piekaut.
samiltīt Piekaut.
saštaukāt Piekaut.
satamstīt Piekaut.
štangot Piekaut.
zamočīt Piekaut.
datikt Piekļūt; nokļūt (kaut kur).
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko.
uzgandēt Piemēslot, nosmērēt, noķēpāt uz kaut kā.
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
piekrēst Piepildīt ar kaut ko nokritušu, nobirušu, izkritušu.
netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni.
apciesties Pierast pie kaut kā, norūdīties.
apjūkt Pierast pie kaut kā.
pījiūkt Pierast pie kaut kā.
grūtredzēt Pieredzēt, piedzīvot kaut ko smagu.
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
aizstiprināt Piestiprināt aiz kaut kā.
piestāt Piestu grūst - smalcināt kaut ko piestā.
pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam.
jekāt Piešūt (kaut ko vaļīgu).
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties.
pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
appīnes Pīnes, ko greznojot pin vai tin ap kaut ko apaļu.
uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta.
avanposts Pirmā vieta kaut kādā ziņā.
ante factum pirms kaut kas noticis.
apvarzāt Pīt kaut ko tīklveidīgu.
uzklīdināt Plānā kārtā, retināti uz kaut kā izkaisīt.
ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
džamboreja Plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
žļaukšēt Plaukšķoši noskanēt (kaut kam smagam iekrītot šķidrumā).
torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu.
priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
villāties Plēsties, kauties.
marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
vicenis Plūkšanās (aiz matiem); kautiņš.
plūkšins Plūkšanās, kautiņš, cīņa.
naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam).
panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
aizčurēt Plūst aiz kaut kā.
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni).
aut kājas posties, gatavoties, lai kaut kur dotos.
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
aizmirstība Prasmju, iemaņu zaudēšana, arī atradināsanās no kaut kā.
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā.
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
dzīšana priekšmeta virzīšana ar spēku kaut kur iekšā
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas.
labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu.
komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es.
uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu.
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt.
uz pusratā Puslīdz; kaut kā.
sudīteris radījums, kas steidzīgi staigā apkārt un kaut ko meklē.
ļikstināt Radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot.
dzīšana raidīšana projām, atbrīvošanās no kaut kā
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt.
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā.
žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā.
ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot.
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā.
činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties.
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
lietojums rezultāts kaut kā mērķtiecīgai iesaistīšanai savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
atgrēmas Riebums, kautras, pretīgums, nelabums.
dergoņa Riebums, kautras.
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas.
nieska Rīkste, nūja, runga ar ko var kaut ko sist.
aizbrucināt Rīvējot ļaut kaut kam aizkļūt.
taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku.
ūķis Rūcējs, kas ar kaut ko neapmierināts.
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
vermelēt Runāt (parasti kaut ko nesaprotamu).
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot.
aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom.
maderēt Sabojāt (kaut ko).
sabojāt fasādi sadauzīt seju, piem., krītot, kautiņā.
sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut.
uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko).
uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā.
lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.).
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko).
tineklis Sainis, kaut kas ietīts.
tundulis Sainis, kaut kas satīstīts.
kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot.
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt.
krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona.
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu.
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu.
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu.
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos.
grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu.
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu.
vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā.
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom.
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas.
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu.
nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi.
neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot.
kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs.
kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš.
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties.
nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot.
maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz.
kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam.
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt.
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem.
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt.
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies.
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt.
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku.
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes.
saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz.
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud.
norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs.
nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt).
pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards.
aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu.
blendža Saka, ja kaut kas neizdodas.
filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas.
dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos.
nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams.
šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu.
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā uz sūdu talku saka, ja kaut kur uzaicina pēdējā brīdī.
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.
ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu.
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties.
kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti.
dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu.
gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
sasist Sakaut (pretinieku).
sabolēt Sakaut, pievārēt.
virubitsja Sakauties ar kādu.
sakresties sakauties, iesist viens otram.
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt.
sabelzties Sakauties.
sapesties Sakauties.
saplūkties Sakauties.
sapokāties Sakauties.
sasakauties Sakauties.
uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā).
sakraukstīt Sakost kaut ko cietu.
mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
laist vaļā sākt kaut ko darīt (piemēram, spēlēt mūzikas instrumentu).
raut vaļā sākt kaut ko darīt.
vjazaķ Sākt kaut ko darīt.
paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko.
aizsmelt Sākt smelt (kaut ko šķidru) (pēc kā radies pārtraukums).
aizšķērst Sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums).
aiztiepties Sākt tiepties, nepiekāpties (par vai pret kaut ko).
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
pagumt Salīkt (zem kaut kā).
morfs Salikteņa otrā sastāvdaļa, kas nozīmē, ka kaut kam ir salikteņa pirmās sastāvdaļas veids, piem., antropomorfs.
kript- Salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu.
-mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā.
gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties.
salenkšot Salocīt (kaut ko lentveidīgu); salenčot.
salenčot Salocīt (kaut ko lentveidīgu).
dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi.
pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs.
šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
apmantāt Saņemt kaut ko mantojumā no tēva.
samiltot Sapērt; arī piekaut.
samīstīt Sapērt; arī piekaut.
saslānīt Sapērt; arī piekaut.
savantēt Sapērt; arī piekaut.
sazvetēt Sapērt; arī piekaut.
inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
salamžot Sasist, piekaut, nopērt.
sadrēbt Sasist, sadauzīt, piekaut.
sablektēt sasist, sakaut.
golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
saglemšt sasmalcināt, sagremot (kaut ko mitru un sīkstu).
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
apslaistīt Sastutēt visapkārt (tādā veidā kaut ko atbalstot).
sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
aizgreibt Satvert aiz kaut kā.
saukalēt Saukt (kādu par kaut ko).
žūrēt Sautēt, kaut ko garšīgu gatavot.
iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu.
gribas izteikums savas vēlēšanās izpausme, piekrišana kaut kam.
apvirknēt Savērt apkārt kaut kam.
izcirtējs Savienojumā "gaļas izcirtējs": cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
kādi Savienojumā "kaut kādi": kaut kā.
kāžīgi Savienojumā "kaut kāžīgi" - kaut kā.
šā Savienojumā "šā (un) tā": ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā.
šā Savienojumā "šā (un) tā": tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
pabail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
lipu Savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
lapu Savienojumā ar "lipu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
līka savienojumā ar "loks" formām raksturo kaut ko līku, līkumainu.
ļerum Savienojumā ar "ļirum" raksturo kaut ko skaļu un haotisku.
trūslu Savienojumā ar "rūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu.
slorkt Savienojumā ar "slirkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot.
slirkt Savienojumā ar "slorkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot.
rūslu Savienojumā ar "trūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
pievalcīt Savilkt, sanest (kaut ko); pievilkt.
aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā.
vuārisms Seksuālas baudas gūšana vērojot kaut ko intīmu, pikantu.
fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes.
lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs.
clientes Senās Romas atkarīgi ļaudis, kam bij savi patroni (aizstāvji); tos neskaitīja par pilsoņiem, kaut gan faktiski viņi bij brīvi.
tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza).
pasiet Siet zem (pirms) kaut kā.
klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai.
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
hiakinte Sīpolaugs, ko var uzziedināt kaut kurā laikā, arī ziemā.
cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
palaist rokas sist (kādam), kauties.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties.
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
pamūksnīt Sist, kauties.
dot pa kaklu (kādam) sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt.
ģelaķ roga sist, piekaut.
atjaukt Sist; piekaut.
vicēties Sisties, kauties, plēsties.
zvelēties Sisties; kauties.
šķets sitamais; kaut kas, ar ko sist.
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut.
goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst.
ceļa jūtīs situācijā, kad no divām vai vairākām iespējām jāizvēlas viena, jāizšķiras par kaut ko, robežsituācijā; turpmākajā gaitā.
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot.
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
skāvēt Skaut.
mazskauts Skautu jaunākā grupa 8-12 g. vecumā.
skautisms Skautu organizācijas darbība; šīs darbības mērķu, ideju kopums.
skautmasters Skautu pulciņa vadītājs.
harceri Skautu tipa bērnu organizācija Polijā.
iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt.
ļurkāt Skraidot kaut ko meklēt.
sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt.
apeskāt Skriet ap kaut ko.
lažāt slepeni ložņāt apkārt kaut ko meklējot.
cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev.
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt.
aizgumzīt Slepus aizbāzt aiz kaut kā.
aizglaust Slepus bāzt aiz kaut kā.
ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
pielavīt Slepus kaut ko paņemt, ar to piepildīt.
apmašot Slepus no visiem vezumiem paņemt kaut ko sev.
aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā).
pārslieties Slieties kaut kam pāri.
nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme.
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt.
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot).
pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti smagi, nežēlīgi piekaut.
pataisīt par kotleti smagi, nežēlīgi piekaut.
apbliezt Smagnēji apiet kaut kam apkārt.
aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā.
dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež.
gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot.
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu.
mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot.
spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot.
savācējmašīna Speciāla automašīna, kas kaut ko savāc un pārvieto.
sazvīrot Spēcīgi sašūpot kaut ko, kas atrodas ūdenī.
sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt.
suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties.
spēties spēkoties, kauties.
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt).
mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt.
braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
atspļauties Spļaujot atbrīvoties no kaut kā.
aizspļaudīt Spļaut aiz kaut kā.
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
aizsprēgāt Sprēgājot, dzirkstot aizlidot (aiz kaut kā).
zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu.
opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu.
samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
samazinājums stāvoklis, kad kaut kas kļūst vājāks, mazāk intenstīvs vai ievērojams
iesaistīšanās Stāvoklis, kas raksturo ieinteresētību, piedalīšanos kaut kādā darbībā vai attiecībās.
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā.
kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts.
ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru.
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt.
paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot.
dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties.
sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt.
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
noslānīt Stipri nopelt; arī piekaut.
saberzt kaulus (kādam) stipri piekaut, nogalināt.
piesist Stipri piekaut, sasist.
pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) stipri piekaut.
pataisīt mīkstu Stipri piekaut.
piedauzīt Stipri piekaut.
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt.
stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties.
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
mesties (arī (ap)krist) ap kaklu strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
apkrist ap kaklu strauji apskaut.
krist (arī mesties) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
mesties (arī krist) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur.
uzdenderēt Streipuļojot uzskriet kaut kam.
padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt.
cekoties strīdēties, kauties.
plēsties Strīdēties; arī kauties.
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru.
pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta.
abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens.
abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus.
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt.
iedoties Šad un tad kaut ko iedot.
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
šete še^3^ - lieto uzrunājot vairākas personas, lai pamudinātu kaut ko ņemt
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu.
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu).
kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
šā (un) tā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
rūpmane tā, kas par kaut ko rūpējas.
buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā.
publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds.
pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa.
beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
akatnieks Tāds, kam pēc kaut kā ir kāre.
grauznis Tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā.
derbelis Tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara.
immanents Tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri.
piemārša Tāds, kas bieži aizmirst kaut ko.
nereiznieks Tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu.
kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
neveikls Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
kautrs Tāds, kas izjūt kautrību; arī bikls; kautrīgs.
kautrīgs Tāds, kas izjūt kautrību; arī bikls.
kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
propaideutisks Tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko.
akatns Tāds, kas kāro pēc kaut kā, kam ir stipra tieksme.
aizdedzīgs Tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs.
gāzējs Tāds, kas kaut ko gāž, sagrāvējs, izpostītājs.
valtīgs Tāds, kas kaut ko grib panākt ar varu, varmācīgs.
izdomnieks Tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks.
sapratnieks Tāds, kas kaut ko ļoti labi pieprot.
moļa Tāds, kas kaut ko prot, spēj.
en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt.
tušķis Tāds, kas kaut ko tukšu runā.
žogs Tāds, kas kaut kur iejaucas neaicināts.
knibiķis Tāds, kas knibina, vai kaut kas, ko knibina.
mendžīgs Tāds, kas mantkārīgi tiecas pakampt kaut ko sev.
kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bēgulīgs Tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs.
cildīgs Tāds, kas musina kaut ko izdarīt.
ahrestisks Tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī.
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
sukstene tāds, kas neizveicīgi, tūļīgi kaut ko dara.
uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
gaisteklis Tāds, kas nevar sagaidīt īsto laiku kaut kam.
ilgulis Tāds, kas pēc kaut kā ilgojas, tvīkst.
pro- Tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks).
makņa Tāds, kas rakājas pa kaut ko, kas izrakņā, izjauc.
divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
indikatīvs tāds, kas uz kaut ko norāda.
vaķe Tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko).
vaķelētājs Tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko).
labticīgs tāds, kas viegli, parasti naivi un nepamatoti, uzticas kaut kam
okšķerīgs Tāds, kas visur okšķerē, kaut ko meklē.
padauzs Tāds, ko citi mēdz iekaut un kas pats to arī meklē.
neveikls Tāds, ko izraisa kautrīgums, mulsums, arī nedrošība.
bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
puntulis Tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd.
sēne Tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs.
testēt Taisīt testamentu, novēlēt kaut ko testamentā.
identificēšana Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana.
identifikācija Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana.
laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
karas Tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies.
peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi.
prohibitīvs Tas, kas kaut ko ierobežo vai aizliedz.
pārmantotājs tas, kas kaut ko manto, pārņem.
garants Tas, kas kaut ko nodrošina vai pret kaut ko pasargā.
izglītotājs Tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu.
budulis Tas, kas kaut ko uzrok, pārrok.
vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu.
izmesli Tas, ko izmet no kaut kurienes ārā; atkritumi, atliekas.
eponīms Tas, kura vai kā vārdā kaut ko nosauc.
pasniedzējs Tas, kurš kaut ko dod kādam citam.
identifikators tas, kurš kaut ko identificē.
atbrīvotājs Tas, kurš palaiž kādu, kaut ko brīvībā.
īstenotājs tas, kurš panāk, lai kaut kas kļūst par īstenību; realizētājs; izpildītājs
dzinējs tas, kurš pārvieto transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to
jaunpienācējs tas, kurš tikko vai nesen kaut ko uzsācis.
bridžas Tauva, tīkls kaut kā izvilkšanai.
aiztecināt Tecināt aiz kaut kā.
5. bauslis Tev nebūs nokaut.
misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam.
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam.
satīkot Tiekties (pēc kaut kā) pieauguma.
tiekavāt Tiekties (pēc kaut kā).
tiekavot Tiekties (pēc kaut kā).
mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt.
precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas.
(iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
selektīva abstrakcija tikai vienas detaļas (visbiežāk kaut kā negatīva) ievērošana, ignorējot pārējo kontekstu.
aizgalēties Tikt galā ar kaut ko, paciest.
aptrausties Tikt kaut kam apkārt lēnām un ar pūlēm.
aptikt Tikt kaut kam apkārt.
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
būt miltos tikt piekautam, sasistam, būt beigtam, pagalam.
noraut bietē tikt piekautam; saņemt sitienu.
norauties Tikt piekautam; saņemt sitienu.
dabūt pa ķirbi tikt piekautam.
dabūt pa pāksti tikt piekautam.
saņemt pa purnu tikt piekautam.
dabūt pa šmauli tikt piekautam.
dabūt pa tauri tikt piekautam.
dabūt pa aci tikt piekautam.
dabūt zilu aci tikt piekautam.
atarvatsa Tikt piekautam.
atrauties Tikt piekautam.
dabūt pa maku Tikt piekautam.
izdirst zobus tikt smagi piekautam.
krist Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
aizvīkstīt Tinot, vīstot aizbāzt aiz kaut kā.
pabalzīt Tīstot pabāzt zem kaut kā.
dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana; arī klaiņošana.
debošs Trakošana, skandāls, kautiņš.
uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana ar mērķi to kaut kur nogādāt
dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana, to vadot, ar mērķi to kaut kur nogādāt
disbalanss traucējumi kaut kā funkcionēšanā, sakaros (piemēram, disbalanss ekonomikā).
šķēpene Trijškautnaina lāpāmā adata.
blārkšis Troksnis, kas izceļas kaut kam sagāžoties.
pulkšēt Troksnis, kas rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
brūkšķis Troksnis, kas rodas kaut kam sabrūkot, sagāžoties.
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni.
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko).
gūrāties Tūļājoties un vilcinoties ar kaut ko nodarboties.
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt.
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet.
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest.
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt.
izrēgāties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
izrēgoties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
aizturēties Turēties pie kaut kā.
karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt.
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
uzgānīt Uz kaut kā sasmuļļāt, sasmērēt.
puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
drāgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
drēgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
bāzt acīs (kādam kaut ko) uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.
ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties.
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties.
ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā.
mieloties Uzcienāt sevi, radīt sev kaut kādu labumu.
pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana.
mesties Uzdoties (par kaut ko).
sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
deponēt uzkrāt kaut kādas vielas (par cilvēka organismu).
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu).
būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt.
kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
pamaļām Uzmest skatu kaut kur uz sāniem; pamaļ.
pamaļ Uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu).
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt.
ražotājfirma Uzņēmums izgatavotājs; uzņēmums, kas kaut ko ražo.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
vdogonku Uzreiz pēc kaut kā.
uzblektēt Uzsist, iesist (par kaut ko).
uzsliekāt Uzspļaut vai ļaut siekalām kaut kur uzpilēt.
emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu.
uztupstīties Uztupties (atkārtoti) uz kaut kā.
dzīt vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur
aizlaistīt Vairākkārt aizliet aiz kaut kā.
grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
puļīt Vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā).
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
jimstelēt Vairākkārtīgi ņemt (kaut ko).
snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties.
sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
bēgulība Vairīšanās, slēpšanās, kautrība, bailība.
štancēt vairumā taisīt kaut ko vienveidīgu.
kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti.
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
vaķelēt Vākt, pārzināt (kaut ko).
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs.
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 17 līdz 20 gadiem).
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
stāvēt kūmās veicināt kaut kā rašanos un pastāvēšanu.
tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
picināties Veidot kaut ko.
aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš.
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus).
dakaulēt Vēl papildus kaut ko nosacīt, norunāt.
lincēt Vēlēt kaut ko.
linkēt Vēlēt kaut ko.
aizstaipīt Velkot kaut ko priekšā, nosprostot.
deidot Veltīgi kaut ko gaidīt.
aizvemt vemjot piesārņot aiz kaut kā.
novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko).
pieļipa vērpjot vai pinot kaut kas pielipis, pieķēries.
pačokāt Viegli pasist ar kaut ko.
piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt.
kaitētājs Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
kaitnieks Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut.
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei.
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko).
iepriekšpasūtīšana Vienošanās par kaut kā rezervēšanu.
uzderēt Vienoties par kaut kā piegādi.
kavienis Vienreizēja darbība --> kaut 1(1).
apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1).
žaustave Vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai.
sakrautne Vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve.
darītava Vieta, kur kaut kas tiek darīts.
nogāztava Vieta, kur kaut kas tiek izmests, izgāztuve.
uzglabātuve Vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts.
ņika Vieta, kur kaut ko slēpj.
glabājamais Vieta, kur kaut ko var glabāt.
klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
ieliekamais Vieta, kurā paredzēts kaut ko ievietot.
vērotava Vieta, no kuras kaut ko apskata, vēro; lūkotava.
lūkotava Vieta, no kuras kaut ko apskata.
madēties Vilcināties kaut ko darīt.
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
aizstaipīt Vilkt aiz kaut kā.
gniezt Vilkt kaut ko smagu.
stepīt Vilkt, stiept (kaut ko smagu).
pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav.
paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā).
uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt.
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt).
ben Vismaz; kaut vai.
mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai.
kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums.
nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība.
nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
apvizināt Vizinot apvest apkārt kaut kam.
pajozt Zem kaut kā apjozt.
pavāzt Zem kaut kā paslēpt.
apakša Zem kaut kā.
boiskauts Zēns, skautu organizācijas biedrs.
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
aiztraipīt Ziest vai pilināt aiz kaut kā.
apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams.
vbagriķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
vlomiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
vplaviķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
vpruģiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
atzīst Zīžot kaut ko nepiemērotu, izmainīt to.
žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt).
aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu).
pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm.
ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot).
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu).

kaut citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV