Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2024

400 923 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam kla.

Atrasts vārdos (974):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (8978):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
āči "A" klases skolēni.
bēči "B" klases skolēni.
bēbītis "B" klases skolēns.
cēči "C" klases skolēni.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase.
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
ābolsēkla Ābolu sēkla.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju.
grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla.
apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
retors Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta.
padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa.
padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa.
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
aizlenterēt Aiziet, aizklaiņot.
aizlierēt Aiziet, aizklaiņot.
aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
aizjoškāt Aiziet; aizklaiņot.
aizlēverēt Aiziet; aizklaiņot.
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
kležot Aizklīst, aizklaiņot.
klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas).
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
aizklabināt Aiztaisīt klabot.
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
fontāna Aka, īpaši strūklaka.
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase.
acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase.
aklacis Aklais dundurs.
akļacis Aklais dundurs.
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā.
Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
aklis Aklais, neredzīgais.
paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums.
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
hepaticae Aknu sūnu klase.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
pajaco Āksts, klauns.
actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem.
hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni.
anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju.
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
cianoficejas Aļģu klase, zilzaļās aļģes.
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums.
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
andreaeidae Andreju apakšklase.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
cefalosporīni Antibiotisku vielu klase.
hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa.
hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones").
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
tamza Apaudums tīkla malām.
pašmaklis Apaušu apakšējā aukla.
zadnieks Apavu klape.
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot).
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šaiena Apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērvjū Apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Frederika Apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hjūgo Apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērieta Apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seminola Apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Salfura Apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem.
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
krūtaža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
kakls Apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
aizsklandāt Apjozt ar stangu (sklandu) žogu.
aizsklandot Apjozt ar stangu (sklandu) žogu.
šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
kaklenieks Apkakle, kakla izgriezums.
bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm.
muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
apklenderēt Apklaiņot.
apsaklausīties Apklausīties.
apklaušenēt Apklaušināt.
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
placka Apmelojums, klača.
belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa.
aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni).
apkājām Apsmieklam.
apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales").
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasifikācija.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt.
kapucietes Apzīmējums (mūķenēm) klarisietēm un terciārietēm.
ierāvējs Apzīmējums veiklam un cītīgam strādniekam.
gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām.
astoņklasīgs Ar astoņām klasēm (par skolām).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolām).
desmitklasīgs Ar desmit klasēm (par skolu).
aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam.
pianola Ar elektrību darbināmas klavieres (piano), ar tempa un skaņu stipruma regulāciju.
fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
nočāpstināties Ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt.
klakstināt Ar mēli klakšķināt.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; klajums.
valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
knabināt Ar pirkstiem klabināties.
kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
smeldžots Ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts.
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
trīsklasīgs Ar trim klasēm (par skolām).
mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta.
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints.
liecenieks Ārkārtas klaušinieks.
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
bānis Arkla apvērsējs.
bāns Arkla apvērsējs.
kardziņš Arkla balsta pludzītis.
balsis Arkla balsts.
arkla dīsele arkla daļa aiz kuras zirgi velk arklu.
varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
skalbiņš Arkla daļa; skalbis.
skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1).
arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
spandas Arkla detaļa - aukla, stieple vai klūga, ar ko sasaista arklu.
ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
grīze arkla dūcis.
rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai.
šķiežamais Arkla griezējasmens.
rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai.
appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
atpīšas Arkla ilksis; apīža.
atpīši Arkla ilksis; apīža.
atpīžas Arkla ilksis; apīža.
matigi Arkla ilksis.
zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien.
vārsta Arkla koka detaļa.
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu.
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums.
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites.
artuve Arkla rokturis.
balsne Arkla rokturis.
raģele Arkla rokturis.
pasēja Arkla saite.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu.
virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
apēžas Arkla streņģe.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
reguļi Arkla, motocikla rokturi.
apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā.
arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks.
ķurpis Arkls sēklas iearšanai.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints.
aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
saltācija Artērijas pulsēšana; asins strūkla no artērijas.
arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints.
araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta.
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni.
paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints.
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā.
ascolichenes Asku ķērpji - ķērpju nodalījuma klase.
acarosporaceae Asku ķērpju klases akarosporu dzimta.
acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
arthoniaceae Asku ķērpju klases artoniju dzimta.
arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints.
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints.
dothideales Asku ķērpju klases dotīdeju rinda.
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints.
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
strigulaceae Asku ķērpju klases dzimta.
strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints.
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
asterothyriaceae Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta.
porina Asku ķērpju klases ģints.
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama.
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints.
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae").
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints.
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints.
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus").
arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints.
parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta.
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti.
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas.
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta.
polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints.
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales").
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji.
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes.
caloplacales Asku ķērpju klases rinda.
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
ostropales Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rinda.
acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints.
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu.
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania").
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha").
sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma").
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula").
sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints.
sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints.
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints.
beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints.
belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums.
aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria").
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis").
anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella").
orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints.
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales").
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces").
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām.
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales").
dothideales Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dotīdeju rinda.
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae").
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales").
bitunicatae Asku sēņu nodalījuma lokulomicēšu klases nosaukuma sinonīms.
amphisphaeriaceae Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases amfisfēriju dzimta.
anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints.
nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ascosphaerales Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rinda.
ascosphaeraceae Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimta.
ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis.
mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales").
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas.
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas.
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas.
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces").
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta.
onigenas Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Onygenaceae").
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia").
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina").
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu).
aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta.
atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas.
astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās.
asteridae Asteru apakšklase.
astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
astuņklasīgs Astoņklasīgs.
astotklasnieks Astotās klases skolēns.
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo.
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi ("Arkansas"), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
ilgata Atbrīvojums no karaklausības.
immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā.
atvalgt Atkal kļūt miklam, atkust.
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt.
saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
atvazāties Atklaiņot, atklīst.
atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
atklaiņāt Atklaiņot.
kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā".
atkulties Atklīst, atklaiņot.
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
rezīdijs Atlikumu klase - visu pēc dotā moduļa m savstarpēji kongruento veselo skaitļu klase.
agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints.
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
uzminēties Atrast atminējumu (mīklai).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā.
superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers.
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai.
uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
atblākšķēt atskanēt klaudzošas skaņas atbalsij.
attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē.
traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai.
apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis.
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
audeklenes Audekla bikses, džīnas.
linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu.
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai).
sienas garums audekla garuma mērvienība.
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
lumsteņš audekla lumsts (plats, gluds skals).
valmis Audekla mala, kas neirst (eģe).
virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot.
ķierms Audekla metu posmiņš.
ķierums Audekla metu posmiņš.
lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem.
vadmalas viga audekla rieva.
deinis Audekla šķēri, meti.
dzeine Audekla šķēri, meti.
dzeinis Audekla šķēri, meti.
lustrēt Audeklam dot spožumu.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā.
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust.
pāraugusi audze audze, kas ir vecāka par virscirtmeta vecumklasi.
briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma.
osteoklastoma Audzējs, kas sastāv no osteoklastiem.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām.
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības.
alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību.
eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks.
stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks.
sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu.
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
pavalsts Augsta līmeņa sadaļa (kādā klasifikācijā).
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis.
ģenerālkonsulāts Augstākās klases, līmeņa konsulāts, ko vada ģenerālkonsuls.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.).
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
apvija Aukla ap ilksīm.
ūzaukla Aukla apakšbikšu saturēšanai.
tērkla Aukla ar boju vada tīkla galos.
pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga.
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
iuzaukla aukla bikšu saturēšanai.
skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai.
raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai.
aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam.
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai.
sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai.
iuzeļs aukla vai josta ganiem.
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
dendzele Aukla, apvērtne.
piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores.
pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri.
nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā.
kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai.
šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi.
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava.
aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta.
atsrauks Aukla, ar kuru salāpa pastalas.
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
binpārns Aukla, saite, sienamais diegs.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
ažrauks Aukla.
īziņš Aukla.
snora Aukla.
snore Aukla.
šņore Aukla.
šņors Aukla.
vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes.
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai.
priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša.
gārcenieks Auklas veida bikšu josta.
spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus.
nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm.
apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām.
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
tīprice Austa tīkla veids.
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm.
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm.
gaisība Aušība, izklaidība.
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē.
C Autoklases vidējā paaudze.
ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika.
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
elektriskais nodalītājs automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai.
atvienotājs Automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai.
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis.
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
avioraķete Aviācijas raķete - "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss" klases raķetes, ko izmanto no lidaparātiem virszemes, gaisa un jūras mērķu iznīcināšanai.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints.
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints.
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus.
kherofobija Bailes no izklaidēm.
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
Solanum melongena baklažāns.
firmibacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder klostrīdijas.
mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas.
scotobacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder spirillas.
schizomycetes Baktēriju klase.
tallobacteria Baktēriju klase.
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs.
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
ragālis Balsts pie veca arkla.
ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi.
rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis.
kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
Ficedula albicollis baltkakla mušķērājs.
Zonotrichia albicollis baltkakla zvirbuļstērste.
ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
ceturtdaļtonneru kauss balva, ko izcīna tikai šīs klases jahtas savā starpā.
bangiophyceae Bangiju klase - zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase.
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
porphyridiaceae Bangiju klases dzimta.
porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints.
kyliniella Bangiju klases ģints.
berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt.
crossopterygii Bārkšspuru apakšklase.
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints.
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
clarone Basklarnete.
Petasites hybridus bastarda tūsklape.
Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms.
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta.
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas.
auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda.
auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta.
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta.
ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa").
kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales").
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales").
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales").
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales").
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales").
beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales").
eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales").
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis").
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda.
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales").
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
basidiolichenes Bazīdiju ķērpji - ķērpju nodalījuma klase.
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta.
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
karacēt Bēdīgi kladzināt.
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
tekulis Bēglis; klaiņotājs.
begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
bennettitatae Benetītu klase.
bertiaceae Berciju dzimta – asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta.
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
sveikot Bez darba klaiņot.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
ķocis Bez mīklas izcepta gluma maize.
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta.
bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta.
saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
maršrutēšana CIDR bezklases starpdomēnu maršrutēšana.
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
bomža Bezpajumtnieks; klaidonis.
bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis.
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota").
apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma.
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma.
beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints.
numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru.
bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis.
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem).
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
bikfordene Bikforda aukla.
bikfordšņore Bikforda aukla.
ūzaukliņa Bikšu aukla.
ūzbante Bikšu aukla.
ūzbants Bikšu aukla.
gōcinīks bikšu savelkamā aukla.
binominālā nomenklatūra binārā nomenklatūra.
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā.
bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu.
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints.
sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni.
ļuļka Blakusvāģis (motociklam).
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
klimerēt blandīties, klaiņot.
lintīt Blandīties, klaiņot.
plunderēt Blandīties, klaiņot.
šļenderēt Blandīties, klaiņot.
apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis.
luncka Blandonis, klaidonis.
šlenderis Blandoņa, klaidonis.
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
klakšis Blīkšķis, klakšķis.
parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms.
aphaniptera Blusas - kukaiņu klases kārta.
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma.
augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
bothriocephalus Botriocefali - lenteņu klases ģints.
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu).
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni.
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
bļaustoņa Brēka, klaigas.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori.
kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās.
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes.
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
cordariales Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rinda.
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints.
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
Gavia stellata brūnkakla gārgale.
Emberiza brunniceps brūnkakla stērste.
cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda.
polyplacophora Bruņgliemju klase.
testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta.
bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem).
sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm.
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
pianotips Burtu saliekama mašīna ar klaviatūru.
krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
rabas Buru aukla (skotiņš).
skote Buru aukla.
hamamelididae Burvjlazdu apakšklase.
barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
pieslieties Būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
piederēt Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams.
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas.
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai.
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae").
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla.
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
otrklasnieks Ceļotājs otrās klases vagonā vai kajītē.
lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
pīle Cepts mīklas pildījums.
sklandrausis cepts rupjas mīklas plācenis ar uzliektā malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; žograusis.
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
kasenis Cepums no mīklas atliekām.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks.
ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes).
ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem.
žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš.
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
cycadatae Cikadeju klase.
ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem.
Alpu vijolīte ciklamena ("Cyclamen").
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum").
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum").
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum").
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
Narcissus cyclamineus ciklamenziedu narcise.
ciclantales Ciklantu rinda.
fucales Ciklosporu klase rinda.
cyclosporophyceae Ciklosporu klase.
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai.
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
glāžacis Cilvēks ar stikla aci.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
uhars Cilvēks, kas noklausās.
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
pieaugusi audze cirtmeta vai virscirtmeta vecumklases audze.
alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints.
putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla.
citversēklas Citvarsēklas.
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
smiukšķināt Čāpstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli).
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints.
apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta.
merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem.
liestiņš Četrkantīga pleca uzšuve kreklam.
à quatre mains četrrocīgi (klavierspēlē).
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā.
ophioglossopsida Čūskmēlīšu klase.
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana.
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l).
fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas.
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai.
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs.
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
čāpste Darbā neveikla meitene.
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas).
mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas.
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
recitācija Darbība --> recitēt; deklamācija.
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu.
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
klabinātājs Darītājs --> klabināt.
klauvētājs Darītājs --> klauvēt.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu.
dalītie dati dati, pie kuriem var piekļūt un kurus var apstrādāt dažādās datoru tīkla stacijās.
konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām.
datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru.
dalītā datņu sistēma datņu sistēma, kurā datnes izvietotas dažādās dalītās datoru sistēmās vai datoru tīklu komponentos un ir vienādi pieejamas katrai šīs sistēmas vai tīkla sastāvā esošā datora programmai.
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
dinamiskā adaptīvā maršrutēšana datora tīkla trafika maršrutēšana atkarībā no esošā tīkla stāvokļa.
problēmorientētā programma datorprogramma noteiktas klases uzdevumu risināšanai
pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls.
datoru paaudze datoru neformāla klasifikācija pēc to aparatūras un programmatūras attīstības pakāpes.
ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem.
bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem.
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību.
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture").
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
piekļuves vadības saraksts datoru tīkla lietotāju saraksts, kas norāda, kuriem lietotājiem ir atļauta piekļuve kādam no datoru tīkla resursiem un kā lietotāji šo resursu var izmantot.
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
datu apstrādes mezgls datoru tīkla mezgls, kurā izvietotas datu apstrādes iekārtas un attiecīgā programmatūra.
tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi.
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
tīklošana Datoru tīkla projektēšana.
savienojumorientēts protokols datoru tīkla protokols, kas pirms jebkura ziņojuma pārraides paredz nodibināt iepriekšēju savienojumu starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju.
izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību.
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību.
izsaucamais lietotājs datoru tīkla servisa lietotājs, ar kuru izsaucējlietotājs vēlas dotajā slānī nodibināt savienojumu.
izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu.
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām.
aktīvi draudi datoru tīkla stāvokļa tīšas, nesankcionētas maiņas draudi.
datu stacija datoru tīkla terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārraides iekārtas un ar tām saistītā programmatūru.
atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti.
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni.
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā.
gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu.
klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam.
tīkla arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija un tā darbības principi.
vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības.
tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
dinamiskā rekonfigurācija datoru tīkla vai datoru sistēmas konfigurācijas izmaiņa, nepārtraucot tās darbību.
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_.
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP.
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam.
heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus.
homogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno tikai viena tipa datorus, operētājsistēmas, tīklu kartes un kas izmanto vienu tīkla protokolu.
pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai.
tīklošana Datu apstrādes funkciju sadalīšana starp datoru tīkla komponentiem.
dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji.
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem.
lokālā tīkla multiraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai noteiktai aplūkojamā lokālā tīkla staciju grupai.
lokālā tīkla apraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai visām aplūkojamā lokālā tīkla stacijām.
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam.
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli.
tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas.
datu saņēmējs datu pārraides tīkla mezgls, kas saņem pārsūtītos datus.
datu atkapsulēšana datu pārraides tīkla protokolos - datu paketes izdalīšana no kadra pēc tā pārraides pareizības pārbaudes.
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
vieplāt Daudz un skaļi runāt, klaigāt.
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā.
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
hermathoe Daudzsartārpu klases ģints.
pygospio Daudzsartārpu klases ģints.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms.
noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
klapēt Dauzīt; klauvēt.
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju.
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā.
kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte.
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
dedzētuvis Dedzīkla.
dedzītis Dedzīkla.
dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa.
sērdiegs Degaukla.
lunte Deglis (aukla).
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus.
pā Dejas solis (gk. klasiskajā baletā).
prototheria Dējējzīdītāju apakšklase.
žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
dēka Dēkla.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
daiļrunāt Deklamēt.
lasīt Deklamēt.
runāt Deklamēt.
deklamators Deklamētājs.
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada.
pierakstīties Deklarēt dzīvesvietu.
tullēt Deklarēt muitā.
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis.
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana.
dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
dēlasieva Dēla sieva; vedekla.
auklīna Dem. --> aukla.
klabažiņas Dem. --> klabažas.
klačiņa Dem. --> klača.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
klaudzeklītis Dem. --> klaudzeklis.
klauģītis Dem. --> klauģis.
laistīkliņa Dem. --> laistīkla.
mataukliņa Dem. --> mataukla.
sēkliņa Dem. --> sēkla.
sklandiņa Dem. --> sklanda.
vedekliņa Dem. --> vedekla.
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
tipveida detaļa detaļa (izstrādājums), kas iespējami pilnīgāk pārstāv noteiktas detaļu (izstrādājumu) klases konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības.
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
devītklasnieks Devītās klases skolēns.
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
diecības Dīcības, klaušas.
diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
atdiedelēt Diedelējot atklaiņot.
atdiedelēties Diedelējot atklaiņot.
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
dīgšanas ilgums dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai.
Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska.
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai.
musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika.
pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis.
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis.
dilleniidae Dilēniju apakšklase.
glazoks Dimants stikla griešanai.
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
dinoficeaea Dinoficeju klase.
putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas.
zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas.
troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas.
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem.
diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla).
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.
divaste Diplūra - kukaiņu klases kārta ("Diplura").
koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
klasificēts Divd. --> klasificēt.
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
magnoliāti Divdīgļlapji - plašākā ziedaugu klase.
dikotilēdoni Divdīgļlapji, segsēkļu augu klase.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
actinidiaceae Divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimta.
nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus").
nemopanthus Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints.
amaranthaceae Divdīgļlapju klases amarantu dzimta.
amaranthus Divdīgļlapju klases amarantu dzimtas amarantu ģints.
anacardiaceae Divdīgļlapju klases anakardiju dzimta; anakardijaugi.
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
choripetale Divdīgļlapju klases apakšklase.
aristolochiaceae Divdīgļlapju klases aristolohiju dzimta.
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints.
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps.
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu.
panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales").
kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales").
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
bignonia Divdīgļlapju klases bijonu dzimtas ģints.
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra").
mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae").
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos.
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales").
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā.
dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta.
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta.
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā.
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki.
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi").
bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora").
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām.
šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga.
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae").
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae").
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos.
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu.
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu.
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales").
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu.
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum").
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
aktinīdija Divdīgļlapju klases dzimta ("Actinidiaceae"), koki, krūmi un kokveida liānas.
bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis.
begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu.
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints.
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas.
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas.
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas.
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas.
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu.
plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints.
krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu.
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas.
irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints.
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu.
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē.
malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu.
divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem.
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski.
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
arctostaphylos Divdīgļlapju klases ēriku dzimtas ģints.
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi.
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas.
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas.
lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga.
citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima").
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti.
aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales").
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu.
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu.
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām.
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus").
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta.
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos.
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints.
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos.
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs.
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas.
mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales").
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs.
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon").
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
olīva Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Oleales"), kurā ir 1 dzimta.
podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta.
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales").
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu.
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos.
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica").
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos.
dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta.
kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos.
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus").
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
oriksa Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Orixa").
poncira Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Poncirus").
skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
anona Divdīgļlapju klases vērtīgs tropu augļu koks.
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus.
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā.
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas.
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu.
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms.
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
sajūgt Divu kontakttīkla blakussekciju savienojums, pa kuru notiek elektriskā ritošā sastāva pantogrāfa pāreja no vienas sekcijas uz otru.
poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
Lokarno klasifikācija dizainparaugu starptautiskā klasifikācija.
arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti.
bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot.
akroamatisks Domāts uzklausīšanai.
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
dongals Dona, klaipa gals.
knibgalis Dona, maizes klaipa gals.
knībgalis Dona, maizes klaipa gals.
knīblis Dona, maizes klaipa gals.
piedāvāt Dot iespēju pirkt, nomāt u. tml.; reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.; ražot un nodot tirdzniecībai.
pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli.
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa").
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju.
identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
memme Drukna, neveikla meitene.
ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju.
nopoilus Dudzkāju klases tūkstoškāju apakšklases ģints.
lomenis Dukurs, zvejas tīkla veids.
lomens Dukurs, zvejas tīkla veids.
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
glumda Dumja, neveikla sieviete.
glumza Dumja, neveikla sieviete.
megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta.
anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta.
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus.
parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem.
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai.
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu.
Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele.
Emberiza elegans dzeltenkakla stērste.
sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu.
botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales").
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās.
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes.
peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids.
vaigs Dzelzs arkla daļa, kas apvērš zemi.
balsts Dzelzs arkla rokturis.
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
kolpomikroskopija Dzemdes kakla audu pārbaude "in situ" ar kolpomikroskopu.
dizplāzija Dzemdes kakla displāzija.
cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
endocervicīts Dzemdes kakla gļotādas iekaisums.
cervicīts Dzemdes kakla iekaisums.
histerocistokleize Dzemdes kakla iestiprināšana urīnpūšļa sienā.
cervikektomija Dzemdes kakla izoperēšana.
metreirīze Dzemdes kakla kanāla paplašināšana ar metreirinteru.
kolopeksija Dzemdes kakla ķirurģiska nostiprināšana (latīņu "collopexia").
histerotrahelorāfija Dzemdes kakla plīsuma sašūšana.
cervikokolplts Dzemdes kakla un maksts iekaisums.
cervikovaginīts Dzemdes kakla un maksts iekaisums.
plederis Dzērājs, klaidonis.
pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
dzē Dzi; klau.
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
pārstaipienis dzija, kas aužot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa audekla vienu vai otru pusi.
pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai.
ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā.
arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes.
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam.
spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla.
tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes.
arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria").
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā.
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.).
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia").
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia").
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot.
pasta klients e-pasta programma, kas atrodas lietotāja datorā un ir nodrošināta ar piekļuvi tīkla pasta serveriem.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas.
Cyclamen hederifolium efejlapu ciklamena.
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms.
Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
euglenophyceae Eiglēnu klase.
iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās.
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē.
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai.
maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji.
kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
rolsroiss Ekskluzīva luksusa klases angļu vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis.
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga.
barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana.
īsslēguma strāva elektriskā strāva elektrotehniskā ierīcē vai elektriskā sistēmā īsslēguma režīmā; tā ir maksimāli iespējamā strāva ierīcē vai sistēmā ar nemainīgu tīkla spriegumu.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
līdzstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no līdzstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
maiņstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā var būt līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotori.
divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem.
gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem.
darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai.
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
kurabjē Eļļains, salds cepums no smilšu mīklas, visbiežāk zieda veidā.
pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu.
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance.
žvikstele Enerģiska, veikla sieviete.
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
sfagiasms Epileptiski kakla muskuļu krampji.
acarina Ērces jeb smidži - zirnekļveidīgo klases kārta.
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
isoetopsida Ezereņu klase.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Miklājs Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs.
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
Aklezers Ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa.
solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu.
klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu.
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei.
oksidoreduktāzes Fermentu klase, kas katalizē oksidēšanas un reducēšanas reakcijas.
sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes.
liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm.
transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru.
Klaidas līcis Fērtofklaids.
pakalpojumu sniedzējs firma, kas nodrošina tiešu piekļuvi internetam vai kādam citam teritoriālajam datoru tīklam.
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus.
sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus.
attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare".
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta.
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem.
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu.
darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
florideophyceae Florideju klase.
polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai.
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā.
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei.
opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes.
autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates.
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase.
meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija.
klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā.
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
datu pārraides serviss funkcionālo iespēju kopums, kuru var izmantot datu pārraides tīkla lietotāji datu pārsūtīšanai un saņemšanai.
daļsaistes bloks funkcionāls bloks, ko izmanto staciju pievienošanai gredzentīklam un atvienošanai no tā, nepārtraucot gredzentīkla darbību.
naudas plūsmas pārskats gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības.
Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods.
klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
dedināt Gāgāt, kladzināt.
dēdināt Gāgāt, kladzināt.
kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss.
dedēt Gāgināt, kladzināt.
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas.
lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
Fabrī-Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
Galaktikas halo Galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
oranžais punduris galvenās secības K spektra klases zvaigzne.
sarkanais punduris galvenās secības M spektra klases zvaigzne.
grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa.
šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu.
kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā.
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi.
bukoli Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
žeiga Gara, neveikla sieviete.
šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe.
pārkāpieņi Garāki dziju pārstiepumi audekla rakstos.
pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis.
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
filē Gari un šauri mīklas gabali.
konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
kagāns Garkaklains cilvēks.
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
ardeidae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta.
ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta.
aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram.
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
gāzes regulēšanas punkts gāzes tīkla ierīču komplekss spiediena pazemināšanai un stabilizēšanai.
dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma.
baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
ginkgoatae Ginku klase.
ginkgoopsida Ginku klase.
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī).
carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem.
irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize.
Clarkia elegans gleznā klarkija.
emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks.
glicerīnskābe Glicerīna oksidācijas produkts; muskuļu kontrakciju fosfātu cikla starpprodukts.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes.
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints.
cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints.
vēderkājgliemji Gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda").
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
agrolimax Gliemežu klases ģints.
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta.
ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints.
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints.
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints.
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints.
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta.
acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta.
armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints.
acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms.
acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints.
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae").
valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae").
aciculidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta.
acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola".
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus").
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus").
amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints.
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia").
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta").
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās.
reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji.
mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses.
šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints.
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes").
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints.
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem.
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab.
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla.
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
ķēpis Grābeklis (mīklas minot).
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs.
krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē.
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla.
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
izdošana grāmatas, žurnāla, laikraksta u.c. iespiešana un laišana klajā
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles.
gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus.
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem.
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem.
monocystis Gregarīnu klases ģints.
boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas).
vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla.
pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam.
grimbulis Gremdējamais akmens pie tīkla.
kabe Gremdējamais akmens pie tīkla.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
koljē grezns, parasti neliels, kulons; kaklarota ar dārgakmeņiem.
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs.
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus.
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
Mentors grieķu mitoloģijā - Hērakla dēls.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās.
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps.
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva.
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu.
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums.
rezs griezējnazis pie dzelzs arkla.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus.
cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība.
numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums.
griezīgs Grozāms, paklausīgs.
virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
Grūbīšu dzirnavezers Grūbes dzirnavezers Skaņklanes pagastā.
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
apakšgrupa Grupas sadalījuma vienība (klasifikācijā).
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti.
tilāt Gulēt izklaidu.
tilēt Gulēt izklaidu.
ranunculidae Gundegu apakšklase.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gurkles Gurklas.
gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana.
ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
septs ģints kopiena, cilts, arī klans Īrijā.
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem.
chamaesiphophyceae Hamesifonu klase.
pleurocapsa Hamesifonu klases ģints.
xenococcus Hamesifonu klases ģints.
siphonemateles Hamesifonu klases rinda.
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints.
endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints.
characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
charophyceae Haru klase.
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
dictysiphon Heterogenātu klases brūnaļģu ģints.
heterogeneratophyceae Heterogenerātu klase.
stichosiphon Heterogenerātu klases brūnaļģu ģints.
chordariales Heterogenerātu klases rinda.
dictyosiphonales Heterogenerātu klases rinda.
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints.
eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints.
gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints.
heterocapsophyceae Heterokoku klase.
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints.
centritractaceae Heterokoku klases aļģu dzimta.
bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints.
pleurochloridaceae Heterokoku klases dzimta.
centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints.
heterosiphonophyceae Heterosifonu klase.
heterotrichophyceae Heterotrihu klase.
bumilleria Heterotrihu klases aļģu ģints.
heterotrichaceae Heterotrihu klases dzimta.
tribonemataceae Heterotrihu klases dzimta.
tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints.
heterotrix Heterotrihu klases ģints.
upju tīkls hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes.
tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
renīns Hidrolāžu klases enzīms, kas veidojas zīdītāju nierēs un katalizē angiotensinogēna pārvēršanos angiotensīnā, līdz ar to veicinot arteriālā spiediena paaugstināšanos.
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos.
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās.
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki.
cordylophora Hidrozoju klases ģints.
obelia Hidrozoju klases ģints.
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes.
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus").
sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia").
sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus").
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis").
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
agaricaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimta.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus").
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu.
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe").
tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe").
samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina").
amanitaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimta.
gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas.
amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints.
tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta.
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium").
jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia").
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga.
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus").
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu.
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria").
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints.
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem.
sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces").
samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma").
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi.
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia").
smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia").
pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces").
citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia").
klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis").
ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea").
labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis").
lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus").
diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus").
plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus").
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion").
spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus").
jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia").
lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites").
vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora").
mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus").
egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus").
cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus").
cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus").
baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis").
sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas.
tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes").
violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum").
apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis").
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus").
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis").
rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus").
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces").
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula").
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
nostocales Hormogoni - zilaļģu nodalījuma klase.
hormogonophyceae Hormogonu klase.
spirulina Hormogonu klases ģints.
stigonema Hormogonu klases ģints.
tolypothrix Hormogonu klases ģints.
oscillatoriales Hormogonu klases rinda.
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints.
chrysomonadophyceae Hrizomonādu klase.
chroococophyceae Hrookoku klase.
dactylococopsis Hrookoku klases ģints.
pseudoncobyrsa Hrookoku klases ģints.
synechococcus Hrookoku klases ģints.
chroococcales Hrookoku klases rinda.
coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints.
gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints.
tetrarcus Hrookoku klases zilaļģu ģints.
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
reklamants Iebildumu cēlājs, reklamācijas satādītājs.
iemielot Iecienīt izklaidēm.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums.
acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzīvotāju sastāvs iedzīvotāju strukturāls sadalījums; dažādas demogrāfiskās, sociālās un bioloģiskās grupas, kurās var klasificēt iedzīvotājus.
bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai.
pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai.
iekuģēt Ieiet; ieklaiņot.
iejavs Iejauta mīkla.
jāvums Iejauta mīkla.
iejava iejavs; mīkla, ko sagatavo raudzēšanai.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
veltaves Iekārta audekla velšanai.
veltenes Iekārta audekla velšanai.
maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet.
iekledzināties Iekladzināties.
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
ieblandīties Ieklaiņot.
ieklimst Ieklaiņot.
ieklimstēt Ieklaiņot.
dasaklausīties Ieklausīties citu runā.
iesaklausīties Ieklausīties.
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot.
iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete.
ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete.
vancka Ielasmeita; klaidone.
vanska Ielasmeita; klaidone.
ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai).
atkārtotājs Ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem.
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
mētreurinters Ierīce dzemdes kakla paplašināšanai.
enkura vinča ierīce enkura, kravas tīkla pacelšanai vai vilkšanai.
kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai.
kikstarteris Ierīce motocikla motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
paisīklas Ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
izlādnis Ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem.
ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni.
iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
iemegžt Iesākt veidot (acis tīklam).
iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba.
uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
aizmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā.
reklamēt Iesniegt reklamāciju.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
šķērdene iešķēlums krekla priekšdaļā.
šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
darbiniekos iet iet klaušās.
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
linot Iet, staigāt; klaiņot.
joškāt Iet; klaiņot.
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs.
sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
drupieži Ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskas sairšanas produktiem; klastiskie ieži; terigēnie ieži.
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs.
piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
izlūkoties Ilgāku laiku izklaušināt, spiegot.
saklejot Ilgāku laiku klaiņot.
pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties.
saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
saklidzināt Ilgāku laiku radīt klabošu troksni.
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
nobruzdināties Ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot.
noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
izausīties Ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties.
izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
izklačoties Ilgāku laiku, daudz klačoties.
atkladzināt Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
atklaigāt Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
atsagalasēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
atsaklaigalēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izadauzīties Ilgāku laiku, daudz klauvēt.
izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
izklanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties.
klanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot.
klaudzēties Ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt.
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot).
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
klakšināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
obžys ilksis spīļu arklam.
apliži ilkši spīļarklam.
magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
in In - in: tiklab..., kā arī..., gan..., gan (arī)...
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
apalači Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
čikasi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
čoktavi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
mobili Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
načezi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
timukvi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu.
gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi.
harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura.
kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu.
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
cervimetrs Instruments dzemdes kakla mērīšanai.
žiroteodolīts Instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā.
chromametrs Instruments klavieru skaņošanai.
kolposkops Instruments maksts un dzemdes kakla apskatei; maksts spogulis.
kastiņš Instruments mīklas izkasīšanai no abras.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai.
hromametrs instruments, ko lieto klavieru skaņošanā.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
sabruzdināt Intensīvi dārdēt, dauzīt, klapēt.
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem.
čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem.
tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā.
domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus.
apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet.
iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus.
datņu pārsūtīšanas protokola vieta interneta tīkla resursdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts datņu pārsūtīšanas protokols.
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
protokols IP intertīkla protokols _IP_.
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs.
krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais.
polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
pulcinella Īpatnējs klauna vai nerra tēls neapoliešu farsos; polišinelis.
Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
klaķe Īrēti piekrišanas plaukšķinātāji teātros visi kopā, kamēr katru par sevi sauc par klakeru.
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums.
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs.
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās.
klauve Īsa klaudziena troksnis.
čirkste Īsa strūkla, piemēram, slaucot.
šņurka Īsa virve, aukla.
žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
grečka Īso linu (greču) sēkla.
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
noklabināt Īsu brīdi klabināt un pabeigt klabināt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nokakšķināt Īsu brīdi kladzināt.
noklakšināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
noklanīt Īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt.
noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
noklankšināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
noklankšķināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
noklaukšināt Īsu brīdi klaukšināt un pabeigt klaukšināt.
noklaukšķināt Īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt.
uzšmūkšināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkšķināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkstināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzparkšināt Īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt.
uzparkšķināt Īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt.
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
noklakšēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšēt.
noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
noklankšēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšēt.
noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
noklaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt.
noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
čembals Itāliešu nosaukums klavesīnam.
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī.
taxus Īves jeb platpaegļi - skuju koku klases īvju dzimtas ģints.
taxidae Īvju apakšklase.
taxopsida Īvju klase.
Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem.
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai.
dalocīties Izdabāt, klanīties.
izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt.
nobūkāt Izdauzīt, izklapēt.
sabaukšķēt Izdauzīt, izklapēt.
karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt.
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
rinogrāfija Izelpojamā gaisa strūklas spēka grafiska attēlošana.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot.
izlēverēt Iziet; izklaiņot.
izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties.
izlēverēties Izieties; izklaiņoties.
kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
šovs izklaidējoša programma.
balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils.
īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
šovbizs Izklaides industrija.
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
popss Izklaides mūzika.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana.
popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne.
šovprogramma izklaides programma.
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
garems Izklaidēšanās vieta (noziedznieku).
izklaida Izklaidēšanās.
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā.
patusēt pīrāgus izklaidēties.
tusēt bulkas izklaidēties.
ietusēt Izklaidēties.
patusēt Izklaidēties.
tusovatsja Izklaidēties.
vīzēties Izklaidēties.
aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem.
nenopietnība Izklaidība, vieglprātība.
diršlis Izklaidīgs cilvēks.
lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
izklaidens Izklaidīgs.
animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana.
izklaidu Izklaids.
izklaidus Izklaids.
izklaidan Izklaidu.
izkliedu Izklaidus (1).
izkliedus Izklaidus (1).
izkliedu Izklaidus (2).
izkliedus Izklaidus (2).
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai).
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
izkaišu Izklaidus, nesaistīti.
izkaišus Izklaidus, nesaistīti.
pakaišam Izklaidus, nesaistīti.
klaids Izklaidus; savrup no citiem.
izkaisām Izklaidus.
izkaisu Izklaidus.
izklaidā Izklaidus.
izklaidām Izklaidus.
izklīdu Izklaidus.
izklīdus Izklaidus.
izkliedēti Izklaidus.
paklaidā Izklaidus.
paklaidām Izklaidus.
izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu.
izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties.
apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties.
izkleidot Izklaiņot, izstaigāt.
izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt.
izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt.
izlinot Izklaiņot; izstaigāt.
izklaiņāt Izklaiņot.
izkleķerēt Izklaiņot.
izklenderēt Izklaiņot.
izklimst Izklaiņot.
izklimstēt Izklaiņot.
izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties.
izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties.
izadauzīties Izklaiņoties.
izažaustīties Izklaiņoties.
izblandīties Izklaiņoties.
izdauzīties Izklaiņoties.
izmētāties Izklaiņoties.
izvazāties Izklaiņoties.
izaklanīties Izklanīties.
izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties.
izklapēties Izklaudzināties.
pārklausīt Izklausīt.
izklaušināties Izklausīties.
pasadzirdēties Izklausīties.
izklaušinēt Izklaušināt.
apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu.
apklabināt Izklauvēt, perkutēt.
apkankstināt Izklauvēt.
izklopēties Izklauvēties; izdauzīties.
izbrudzināties Izklauvēties.
izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties.
ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
plundurēt Izlaisties, klaiņot.
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
terāt Izlasīt zivis no tīkla.
plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu.
pedalizēt Izmantot pedāli klavieru spēlē.
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi.
eozuhijas Izmirusi lepidozauru apakšklases rāpuļu grupa, kas dzīvoja perma un triasa periodos.
trīspaugurzobji Izmirusi pirmatnēju zīdītāju apakšklase juras perioda beigās un krīta periodā.
saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis".
dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči.
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum.
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
savrupzvēri Izmirusi zīdītāju apakšklase, nelieli dzīvnieki, fitofāgi, dzīvojuši no vēlā juras perioda līdz vēlajam eocēnam.
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes.
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
artrodiras Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Arthrodira"), dzīvoja devona periodā jūrā un saldūdeņos, garums no dažiem desmitiem centimetru līdz 6 m.
arthrodira Izmirušu bruņuzivju apakšklase.
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis.
pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu.
isogeneratophyceae Izogenerātu klase.
heribaudiella Izogenerātu klases ģints.
ectocarpales Izogenerātu klases rinda.
ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints.
pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas.
drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi.
strope Izpletņa aukla.
plezīrs Izprieca, izklaide, prieks.
izluste Izprieca, izklaide.
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa.
brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai.
slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt.
izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot.
izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties.
izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
irkas Izšūtas plecu daļas kreklam.
perpete Izšūts, izrakstīts krekla uzplecis tautastērpam; iešūti raksti, raibumi krekla uzplečos un aprocēs.
petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus.
noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt.
prakšāt Iztaujāt, izklaušināt.
seķinēt Iztaujāt, izklaušināt.
izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
stikla lodējums izturīgs cietu materiālu (metāla, stikla, keramikas u. c.) savienojums ar lodstiklu.
piegļaubt Izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust.
izpļekstināt Izveidot plakanu plikšķinot: izveidot (no māliem, mīklas).
caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1).
izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
izklāt Izvietot izklaidus.
izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām.
apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt).
apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas.
šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
Petasites japonicus Japānas tūsklape.
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
bačs jauna audekla rullis.
jaunive jauna vedekla.
mazākās klases jaunākās klases.
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
audiatur et altera pars jāuzklausa arī otr puse (strīdā, prāvā u. tml.).
komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā.
mezgls Jebkura datoru tīklam pievienota ierīce, kas var veikt informācijas apmaiņu ar citām datoru tīklam pievienotām ierīcēm.
pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē.
tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris.
serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem.
smalte Jebkurš smalki samalts stikla pulveris, ko lieto krāsošanai.
dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs.
ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
atvirzīšanās Jēdziens, ko klasificē kā atvilkšanu, atkāpšanos vai pretinieka aizturēšanu.
smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
JNA Jēnas anatomiskā nomenklatūra.
smaiklotājs jokdaris, klauns.
kumedenčiks Jokdaris, klauns.
jokmeisters Jokdaris; klauns.
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums.
Crotalus horridus joslainā klaburčūska.
cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros.
juklis Jukla.
anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
jungermannidae Jungermanniju apakšklase.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
kelovejs Juras formācijas vidējā posma apakšiedalījums, pēc senākas angļu klasifikācijas.
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā.
Astrolaba līcis jūras līcis Jaungvinejas ziemeļaustrumu daļā ("Astrolabe Bay"), pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m.
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi.
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
echinoidea Jūrasežu klase.
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon).
maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām.
atzarkabelis Kabelis, kas savieno lokālā tīkla staciju ar maģistrāles pievienotājbloku.
infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs.
znauls Kāda arkla detaļa.
divpuse Kāda kakla slimība.
kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās).
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku.
ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē.
datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem.
kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla.
maučele Kāds tīkla veids.
vēkāns Kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi).
kaceklis Kāds, kas iztaujā, izklaušina.
susliks Kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns.
špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
kleika Kāds, kuram patīk klaiņot apkārt.
luņģine Kāds, kurš bez darba klaiņo.
klapčuks Kāds, kurš bez ierunām paklausa citiem.
spaigulis kāds, kurš bieži klaigā.
lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto.
žarga Kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā.
paukšķis Kāds, kurš trokšņo, klauvē.
nātneris Kāds, kurš valkā audekla apģērbu.
saklakšināt kādu brīdi klakšināt.
nopļekšināt Kādu brīdi plakšķināt, klakšķināt.
nopļekšķināt Kādu brīdi plakšķināt, klakšķināt.
izklerot Kādu laiku bez darba klaiņot apkārt.
novantaroties Kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt.
nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt.
noklabināties Kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu.
nokladzēt Kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt.
izklēgāties Kādu laiku klaigāt, pļāpāt.
pablisierēt Kādu laiku klaiņot (slinkot).
paslenderēt Kādu laiku klaiņot.
paslenderēties Kādu laiku paklaiņot.
paglamstīties Kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
kaile Kaila virsma, klajums.
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas.
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
kakao pupas kakaokoka sēklas.
padžerkle Kakla apakšējā daļa.
padžirkle Kakla apakšējā daļa.
paģerkle Kakla apakšējā daļa.
pakrūpene Kakla apakšējā daļa.
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
pabārde Kakla daļa zem bārdas.
pabārzda Kakla daļa zem bārdas.
pabārzde Kakla daļa zem bārdas.
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode.
kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku.
cervikālais mielīts kakla daļas mielīts ar roku muskuļu atrofiju un kāju spastisku paralīzi.
kampis Kakla dzelzis.
kanapis Kakla dzelzis.
ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām.
glandula Kakla dziedzeris (mandele).
dziedzeres Kakla dziedzeris, mandele.
kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali.
dzīkslis Kakla kumbris.
kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
skausturis kakla kumbrs; skausts (2).
deradenīts Kakla limfmezglu iekaisums.
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
cervikodīnija Kakla muskuļu sāpes.
kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
fermuārs Kakla rota ar tādu savilci.
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki.
kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai.
kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai.
ošeiņiks Kakla siksna.
platizma Kakla zemādas muskulis.
cervikāls Kakla, uz kaklu (vai kaklveidīgu) attiecīgs.
kaklariņķis Kaklagredzens.
kakla kungs kaklakungs.
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
kakla rota kaklarota.
taurinis Kaklasaite - tauriņš.
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
šlipsts Kaklasaite; šļipsts.
kakla saite kaklasaite.
dakte Kaklasaite.
dakts Kaklasaite.
kaklsaite Kaklasaite.
kravate Kaklasaite.
seļjodka Kaklasaite.
siļķe Kaklasaite.
slipsa Kaklasaite.
šlipsa Kaklasaite.
šlipse Kaklasaite.
šļipse Kaklasaite.
šlipste Kaklasaite.
šļipsts Kaklasaite.
kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu.
elzdogs Kaklauts.
galstruks Kaklauts.
galstuks Kaklauts.
homuts Kakls, kakla siksna.
antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai.
mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem.
Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām.
caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints.
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda".
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
Cladophora glomerata kamolainā kladofora.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību.
spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis.
paisotne Kaņepāju maistīklas.
kaņipe Kaņepes sēkla.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
kara klausība karaklausība.
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti.
Aconitum carmichaelii Kārmaikla kurpīte.
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m).
vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā.
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām.
keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
napoleons Kārtainās mīklas torte ar krēmu, var būt dekorēta ar augļiem un krēmu.
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums.
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā.
kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus.
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem.
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā.
klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē.
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas.
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints.
storveidīgs Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
samveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Siluriformes").
asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu.
jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā.
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae").
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu.
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae").
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela.
gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia").
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae").
skrablis Kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa.
kleberēt Kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt.
klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
klandas Kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles.
plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa).
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
Cyclamen cilicum Kilikijas ciklamena.
kinoklasika Kinomākslas klasika.
kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis.
skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis.
klauvas Klabeklis, klaudzeklis.
klauvētuves Klabeklis, klaudzeklis.
klicēt Klabēt, klabināt.
saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt.
slaukšēt klabēt.
atklabēt Klabot, ar klaboņu ierasties.
atklabināt Klabot, ar klaboņu ierasties.
klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties).
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus").
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus").
rūtiņu klade klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
Cladina arbuscula kladīnu suga.
Cladina ciliata kladīnu suga.
Cladina mitis kladīnu suga.
Cladina portentosa kladīnu suga.
Cladina rangiferina kladīnu suga.
Cladina stellaris kladīnu suga.
Cladina tenuis kladīnu suga.
trauslā kladofora kladoforu suga ("Cladophora fracta").
kamolainā kladofora kladoforu suga ("Cladophora glomerata").
Cladophora crispata kladoforu suga.
Cladophora globulina kladoforu suga.
Cladophora rivularis kladoforu suga.
Cladophora rupestris kladoforu suga.
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
Cladonia bacillaris kladoniju suga.
Cladonia botrytes kladoniju suga.
Cladonia cariosa kladoniju suga.
Cladonia cenotea kladoniju suga.
Cladonia coccifera kladoniju suga.
Cladonia cornuta kladoniju suga.
Cladonia deformis kladoniju suga.
Cladonia digitata kladoniju suga.
Cladonia fimbriata kladoniju suga.
Cladonia furcata kladoniju suga.
Cladonia gracilis kladoniju suga.
Cladonia macilenta kladoniju suga.
Cladonia subulata kladoniju suga.
Cladonia unicalis kladoniju suga.
Cladonia vertcillata kladoniju suga.
Cladosporium aecidicola kladosporiju suga.
Cladosporium exoasci kladosporiju suga.
Cladosporium exobasidii kladosporiju suga.
Cladosporium fulvum kladosporiju suga.
Cladosporium herbarum kladosporiju suga.
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
slenderīgs klaidonīgs, palaidnīgs.
saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
klunga Klaidonis, klaiņotājs.
skrandals klaidonis.
skrandeklis klaidonis.
žauklis klaidonis.
apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
klejojošā strāva klaidstrāva.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
ķurkt Klaigāt, kladzināt.
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp; klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot.
klaids Klaiņojums; klaidoņa gaitas.
noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
bāžēt Klaiņot apkārt (tenkas uzklausot).
plemperēt klaiņot apkārt dzerot.
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
klaistīties klaiņot apkārt.
slampāties klaiņot bez darba.
suiķinēties klaiņot bez darba.
sēkot klaiņot no vienas vietas uz citu.
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
slenderēties klaiņot, slenderēt.
dauzīties riņķī klaiņot.
klimst riņķī klaiņot.
blūds Klaiņotājs; klaidonis.
maizes mīkstums klaipa daļa zem garozas.
sausi meli klaja nepatiesība.
āre klaja vieta.
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs.
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
iemest sejā klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml).
taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
krūtis izgāzis klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni.
ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni.
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties.
skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša).
Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte.
lyuza klajums mežā, kurā vējš nolauzis kokus.
meža klajums klajums mežā.
Sympetrum danae klajumspāru suga.
Sympetrum flaveolum klajumspāru suga.
Sympetrum vulgatum klajumspāru suga.
klakers Klakeris, klaķieris.
sklinkšķināt klakšķināt (ar mēli, ar zvārguļiem).
aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis.
gleznā klarkija klarkiju suga ("Clarkia elegans").
nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata").
E Klase automašīnām (E klases Mercedes).
klases darbs klases kā kolektīva veikts darbs.
atzīmju žurnāls klases žurnāls.
birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā.
arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām.
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija.
decimālā klasifikācija klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām.
blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
Senvenāna–Vancela formula klasiskā gāzes izplūdes aprēķina formula (praksē biežāk izmanto vienkāršotas aptuvenas formulas).
pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs.
angļu kostīms klasiskais kostīms.
seno laiku otrais posms klasiskās civilizācijas - senās Grieķijas un senās Romas (antīkā vēsture).
divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
Galileja relativitātes princips klasiskās mehānikas princips; kustība visās inerciālās atskaites sistēmās noris vienādi.
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
haute ecole klasiskās zirgu iejādes augstākais līmenis.
standarts klasisks džeza skaņdarbs.
ieslēguma savienojumi klatrāti.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
kludzēt Klaudzēt, klabēt.
ļencerēt Klaudzēt, klabēt.
klabstēt Klaudzēt, neritmiski klabēt.
tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt.
klopēties Klaudzināties, klauvēties.
saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus).
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.).
klaunāde Klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
klausīt pakaļā klausīt, uzklausīt, paklausīt.
klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
klausīties (ar) vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
kalbasīt klausīties.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
dienās iet klaušās iet.
noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt.
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
dīcības Klaušu laikos dīkās nedēļas vai vispār ārkārtējas klaušas.
voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs.
kungu (arī muižas, klaušu) gaitas klaušu pildīšana.
muižas gaitas klaušu pildīšana.
klaušu (arī muižas, kungu) gaitas klaušu pildīšana.
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt.
uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
atklauvēt Klauvēt pretī, atsaucoties uz klauvējienu.
krakšķināties Klauvēt, klabināties.
kankstināt Klauvēt, klaudzināt.
krakšināt Klauvēt, klaudzināt.
krakšķināt Klauvēt, klaudzināt.
krākšķināt Klauvēt, klaudzināt.
kukšēt Klauvēt, klaudzināt.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
staukšķināt Klauvēt, klaudzināt.
bumbināt Klauvēt, pieklauvēt.
klapenīce Klauvētājs, iekārta, kas klab.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
klavicītara klavesīns ar vertikāli novietotu korpusu; rets instruments.
drāšu kumode klavesīns.
taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
gravicembalo Klavicembale - 18. gs. klavieru paveids.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
una corda klavieru spēlē nozīmē piespiest kreiso pedāli.
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot.
dodāt Klejot apkārt, klaiņot.
plutīt Klejot, klaiņāt.
lungāt Klejot, klaiņot apkārt.
luņģot Klejot, klaiņot apkārt.
blundurēt Klejot, klaiņot.
klāņot Klejot, klaiņot.
kleidot Klejot, klaiņot.
klerot Klejot, klaiņot.
šļunterēt Klenderēt, klaiņot.
švenderēt Klenderēt, klaiņot.
linderis Klenderis, klaidonis.
brēkums Kliedziens, brēka, klaigas.
plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
klajāt klīst, klaiņot apkārt.
klenčot Klīst, klaiņot apkārt.
ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
šķetināties Klīst, klaiņot; putināt.
blagot Klīst, klaiņot.
kļūdīt Klīst, klaiņot.
kulties Klīst, klaiņot.
Stra Klīst; klaidonis (angļu "stray"; īsziņās).
dablandīties Klīstot, klaiņojot piebiedroties.
kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas.
ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
kludzerēties Klukstēt, kladzināt.
kludzēt Klukstēt, kladzināt.
klimbināt Klusi klauvēt (pie durvīm).
brudzināt Klusi klauvēt.
piegrabināt Klusu pieklauvēt.
drēgnēt Kļūt drēgnam, miklam.
pasalaisties Kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
uzblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
saķebloties Kļūt miklam, lipīgam.
samikloties kļūt miklam.
miklot Kļūt miklam.
savalgt Kļūt miklam.
izalaisties Kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam.
iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
iesacirstiēs Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
pārblīzt Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
pārtaukoties Kļūt pārāk tuklam.
aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
aizsērēt Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
aizsērot Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
padridzināt Kļūt veiklam un izveicīgam.
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
knibēklīgs Knibeklains.
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas.
knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš.
šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu.
INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation").
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija un parole; to izmanto lai novērstu nesankcionētu piekļuvi datoru tīkla resursiem.
spunsāķis Koka āķis tīkla uzķeršanai zem ledus.
žemlekas Koka arkla dzelzs lemeši.
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt.
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
talšķins Koka klabeklis (zvans), ko kāra kaklā liellopiem.
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā.
pluģis Koka pludiņš pie zvejas tīkla.
oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet.
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast.
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas.
coccidiomorpha Kokcīdiju klase.
argidae Koklapseņu dzimta.
vangale Koks noausta audekla uztīšanai.
pangale Koks, kas piesiets lašu āķu pamatauklai.
stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
bogs Koku puduris (klajumā).
caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā).
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
bjazs Kokvilnas audekla pinuma audums, blīvāks un rupjāks nekā katūns.
bomelis Kokvilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem.
mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas.
jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas.
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
kolas rieksts kolas koka sēkla.
lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti.
mikrokomanda komanda mikrokodā mikrooperāciju uzdošanai, kas jāpilda vienā mašīncikla laikā.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
KN Kombinētā nomenklatūra.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
komelīna Komelīnu apakšklase ("Commelinidae") - viena no 4 viendīgļlapju klases apakšklasēm.
commelinidae Komelīnu apakšklase.
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts.
osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks.
stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
virstēriņš Komunikācijās - visa informācija, kas tiek pārraidīta papildus lietotājam pārraidāmajiem datiem, piem., vadības informācija, rakstzīmes kļūdu pārbaudei, informācija par tīkla stāvokli un maršrutēšanas iespējām.
avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi.
klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim.
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
peniaceae Konjugātu 2 (zaļaļģu nodalījuma) klases dzimta.
conjugatophyceae Konjugātu klase.
penium Konjugātu klases dzimtas "Peniaceae" ģints.
tiflolitiāze Konkrementi aklajā zarnā.
spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti.
skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
neitrālais ieliktnis kontakttīkla blakussekciju sajūguma veids, kas izolē sekcijas, pantogrāfam pārejot no vienas sekcijas uz otru.
kontakttīkla sekcija kontakttīkla gaisvada atsevišķs elektriski izolēts posms.
izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums.
līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks.
paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols.
kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības.
manuālkopula Kopula ērģelēs, kas saista manuāļu klaviatūras.
kopels Kopula, ierīce ērģelēs, kas ļauj saistīt vairākas klaviatūras.
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi.
astoņstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Octocorallia"), kuras piederīgajiem ir 8 taustekļi, koloniāli dzīvnieki.
oktokoraļļi Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi; oktaktīnijas.
oktaktīnijas Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi.
corallium Koraļļu klases ģints.
heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem.
plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
Cyclamen coum Kosas ciklamena.
maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra.
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
bele Kovilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem.
centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas.
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
mataukle Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla.
matauklis Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru.
medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra.
metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu.
atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju.
viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām.
divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas.
Mičurina aronija krāšņziedu aronijas hibrīds, kas Krievijā klasificēts kā suga ("Aronia mitchurinii").
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
kregalis Krekla apakšējā daļa.
kvalles Krekla apšuves.
spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums.
ielaida Krekla iešuvums, ielaidums.
ielaidenis Krekla iešuvums, ielaidums.
pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai.
lēstaugs Krekla uzplecis; lāstaugs.
lāstaugs Krekla uzplecis.
lāstauks Krekla uzplecis.
pārkamiesis Krekla uzplecis.
lupstagi Krekla uzpleči, plecu uzšuves.
lastaugi Krekla uzpleči.
apužkrekls Krekls ko velk zem kāda cita krekla.
Augstā Ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 1. un 2. klases amatpersonu uzrunas forma
ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 3. un 4. klases amatpersonu uzrunas forma.
creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
cryptophyceae Kriptoficeju klase.
stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā.
ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm.
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa").
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
pleurobrachia Ktenoforu klases ģints.
loids Kuģu apdrošināšanas un klasēšanas biedrība.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta.
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta.
laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
forficula Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
labia Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
labidura Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
laccifer Kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints.
asinsblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts.
ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes.
adelphocoris Kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints.
archaeopsylla Kukaiņu klases blusu kārtas ģints.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
achilidae Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta.
aphrophora Kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints.
campodea Kukaiņu klases diplūru kārtas ģints.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
moskīts Kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu.
agathomya Kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints.
pūkmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
agromyziidae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta.
zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
pamuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi.
laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
utumuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem.
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
augļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
trūdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas.
muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
medniekmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem.
gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
acroceridae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta.
zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
apocephalus Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints.
amaurosoma Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints.
anthomyidae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta.
mežaods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu.
dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
odi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis.
abiniekodi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
knislis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
anopheles Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints.
sialidae Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimta.
sialis Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
uts Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu).
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
diplūra Kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
spāre Kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
zvīņene Kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
boreidae Kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta.
anabolia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints.
agrypnia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
agraylea Kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
dryinidae Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
anisoptera Kukaiņu klases spāru kārtas dažādspārnu spāru apakškārta.
dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
anthocharis Kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints.
skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
aeolothtrips Kukaiņu klases tripšu kārtas ģints.
arhostemāti Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata").
miksofāgi Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga").
ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
baetopus Kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints.
betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
kārtainās kūkas kūkas no kārtainās mīklas ar krēma vai augļu pildījumu.
kūklaksklens Kuklaksklans.
kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks.
kjūklaksklens Kukluksklans.
ku-kluks-klon Kukluksklans.
ku-klux-klan Kukluksklans.
eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
pastilāža Kulinārijā - figurālizstrādājumi no mīklas, cukura u. c.
kulstīkle Kulstikla.
kulstikne Kulstikla.
brauktive kulstīkla.
kulstavneica kulstīkla.
dranīca Kulstīklas lāpstiņa.
skulstīklas Kulstīklas.
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
spīla kuoka tapa starp ilkšu arkla abām ilksīm.
pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā).
kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs.
kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja.
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem.
siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt.
veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis.
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
ķekarēt Ķērkt, kladzināt.
ķankšķināt Ķērkt, klaigāt.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā.
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
bazīdiju ķērpji ķērpju klase ("Basidiolichenes"), lapoņus veido bazīdiju sēnes kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm.
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
arthoniales Ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases artoniju rinda.
tricholomataceae Ķērpju nodalījuma bazīdiju ķērpju klases dzimta.
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām.
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
ķimiņi Ķimenes (sēklas).
kornūta Ķīmijas laboratorijās stikla vai fajansa trauks bumbiera veidā.
eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
chinaklajs Ķinaklajs - kaolīns, porcelāna māls.
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
trahelopeksija Ķirurģiska dzemdes kakla fiksācija pie kādas citas ķermeņa daļas.
simpatikotripsija Ķirurģiska kakla augšējā simpātiska mezgla sašķaidīšana.
vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija.
Apasionāta L. van Bēthovena sonāte klavierēm fa minorā, opuss 57.
locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot.
stroguļi Labības atvētījumi, nezāļu sēklas, rogas u. tml.
tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla.
paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints.
lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
aprites laiks laika intervāls, kas vienāds ar divkāršu bitu pārraides laiku tām _CSMA/CD_ tīkla stacijām, kuras viena no otras atrodas vistālāk.
sesija laika intervāls, kurā tiek uzturēts aktīvs savienojums, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp diviem datoru tīklam pievienotiem datoriem.
sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme.
laikakavēklis Laika kavēklis; patapas prieks; izklaidēšanās.
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks.
klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu.
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām.
pārraides trakta aizkave laiks, kas marķiermaģistrāles tīklā nepieciešams bita pārraidei starp divām aplūkojamā tīkla stacijām, kuras atrodas vistālāk viena no otras.
tīkla aizkave laiks, kas vajadzīgs, lai pārsūtītu informāciju ar datu pārraides tīkla starpniecību.
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints.
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā.
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
beļa Lamuvārds – klaiņojoša kuņa, kuce.
kleiba Lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam.
kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī; pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
leptodora Lapkājvēžu kārtas kladoceru apakškārtas dzimta ("Leptodoridae"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints.
lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos.
andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos.
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas.
sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
lapmete Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
matzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ditrichum"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kārpvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Oncophorus"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini.
krokvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Aulacomniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
bartrāmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bartramiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu.
buksbaumija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Buxbaumiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
kociņsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Climaciaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm.
cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
leskeja Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leskeaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu.
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
zeligērija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Seligeriaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga.
krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
kažocene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Anomodon"), \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
anomodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas kažoceņu ģints.
apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga.
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga.
straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā.
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
vienādvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Isothecium").
garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
amblyodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas strupzobju ģints.
gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas.
pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
amblystegiaceae Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimta.
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga.
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija.
aphidodea Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
Cladonia foliacea lapveida kladonija.
pirofilīts Lapveida struktūrtipa silikātu klases minerāls.
recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt.
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
mērķauditorija Lasītāji vai klausītāji, kuriem konkrētais teksts adresēts.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
LAILBA Latvijas Azartspēļu, izklaides un loterijas biznesa asociācija.
Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
LOTOS Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība.
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
palauciņš Lauce, klajums (mežā).
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai un klasifikācijai, kā arī, lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā.
pusasmītnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/16 daļa no arkla (ap 10-14 ha).
pusceturtnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
pusarklinieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids.
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā.
iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
čičavica Lēcas, to sēklas.
archaeognatha Lēcējzvīņenes - kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta.
kabriola lēciens klasiskajā baletā.
brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam.
trīsstūra lemesis lemesis arklam ar skrūves vērstuvi, jo trīsstūra forma vislabāk salāgojas ar skrūves smaili.
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne.
kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete.
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
moška Lempīga, neveikla sieviete.
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
sleberēt Lēnām, bezspēcīgi iet, klaiņot.
bikforda aukla lēni degoša degaukla, ko izmanto sprāgstvielu spridzināšanā.
izloskāties Lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
taeniidae Lenteņu klases dzimta.
echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints.
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas.
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
diphyllobotthrium Lenteņu klases ģints.
railettiana Lenteņu klases ģints.
taenia Lenteņu klases ģints.
taeniarchynchus Lenteņu klases ģints.
daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
cūku lentenis lenteņu klases suga ("Taenia solium").
lepocinclis Lepocinklas.
lernaea Lerneji - žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints.
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām.
aldolāze Liāžu klases ferments, kas katalizē cukuru noārdīšanos un biosintēzi organismā.
leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks.
pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani.
ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija.
milka Liela auguma, neveikla sieviete.
dižlogs Liela izmēra logs; stikla siena.
bajāns Liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru.
loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
liekacis Liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē.
maļaks Liela un neveikla dzīvs radījums.
piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe.
koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
liekacs Lielāka acs tīkla linumā.
lauks lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido; arī klajums.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
akmeņi Lielas iežu atlūzas, pēc būvmateriālu rūpniecībā pieņemtās klasifikācijas vairāk nekā 70 mm diametrā.
mataklas Lielas tītavas audekla mešanai.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
miljons lieliski! Pirmklasīgi!
balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis.
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
splenoptoze Liesas noslīdēšana; klaiņliesa.
lietojumsistēma Lietišķā programma vai programmu kopums, ar ko var risināt noteiktas klases uzdevumus.
brat Lieto (bieži savienojumā "da brat"), lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
klipš Lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
dūpa Lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu.
klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
kliukstēt Lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas.
a Lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
Paklausies!, arī Paklausieties! lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
vaidzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk.
bradka Lieto, lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
lietojumprogrammu saskarne lietojumprocesos izmantojama pilna operētājsistēmas funkciju specifikācija un šo funkciju izmantošanas procedūru apraksts; tīkla operētājsistēmās ar lietojumprogrammu saskarni definē standarta metodi, kas nodrošina visu tīkla iespēju izmantošanu.
lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā.
piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
Ikītis lietuviešu veikalu tīkla _Iki_ veikals.
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive.
DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi.
Nowellia curvfolia līklapu novellija.
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte.
apgrabināt Likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam).
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
liliidae Liliju apakšklase.
sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma.
ledra Linoleja atvietotājs, gatavots no šķiedrotas izejvielas ar vai bez audekla ielikuma pārklājota ar firnisiem, lakām vai krāsām.
linu sēklas linsēklas.
linsēkles Linsēklas.
karseknis Linu audekla (pašausta) vasaras svārki.
šūba Linu audekla darba virsvalks.
linaitene Linu audekla drāna vai lakats.
kulsteklis Linu kulstāmā lāpstiņa; kulstīkla.
ripe Linu kulstāmās mašīnas detaļa - apaļš koks, pie kura piestiprinātas kulstīklas.
mīstekles Linu mīstīklas.
mīsteklis Linu mīstīklas.
linsēklas Linu sēklas.
paisītavas Linu vai kaņepāju mīstīklas.
kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās.
roklaizis Lišķis, līdējs; roklaiža.
prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
LSF Līvānu stikla fabrika.
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam.
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas.
šaubīt Locīt, klanīt.
bogōtīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam).
diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties.
guņāties Locīties, klanīties.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas.
tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
bezdiska darbstacija lokālā tīkla darbstacija vai personālais dators, kam nav savas diskatmiņas, bet visas datnes tiek uzglabātas datoru tīkla datņu serverī.
datu bāzes serveris lokālā tīkla dators, kas paredzēts koplietošanas datu bāzes uzglabāšanai un datu izguvei no tās.
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
fizikālās vides piesaistes apakšslānis lokālā tīkla fizikālā slāņa daļa, ko veido vides piesaistes bloka funkcionālās shēmas un kas nodrošina secīgu bitu plūsmas pārraidi.
cilpa Lokālā tīkla konfigurācija, ko veido gredzenā savienoti mezgli.
iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
lokālā tīkla segments lokālā tīkla sekcija, kam ir specifisks lietotāju kontingents un kas no pārējā lokālā tīkla atdalīta ar tiltu, maršrutētāju vai komutatoru.
platformneatkarība Lokālā tīkla spēja strādāt, ja tīklam pievienoti savstarpēji nesaderīgi datori.
vides piesaistes bloks lokālā tīkla stacijas ierīce, ar kuru datu galiekārtas pievieno datu pārraides videi.
komutējams tīkls Ethernet lokālais tīkls _Ethernet_, kas abonentu vai tīkla segmentu pievienošanai izmanto komutatorus - ātrdarbīgus slēdžus.
virtuālais lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā ieslēgtie datori funkcionē tā, it kā tie būtu pievienoti vienam vadam, lai gan faktiski tie atrodas dažādos tīkla segmentos.
vienādranga tīkls lokālais tīkls, kurā katra personālā datora diskdzini, datnes un printeri ir pieejami no jebkura cita šim tīklam pieslēgtā datora.
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
vides piekļuves vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas, ievērojot lokālā tīkla topoloģiju, vada piekļuvi datu pārraides videi un nodrošina datu apmaiņu starp datu stacijām; _MAC_ protokols.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam.
fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai.
mīkstaunīca Lokans zars; kārkla klūdziņa.
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums.
siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
lotlīnis Lotes aukla, dziļuma mērīšanai; lotlīne.
lotlīne Lotes aukla, dziļuma mērīšanai; lotlīnis.
palāps Lūks vai aukla dubultpinuma veidošanai.
kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu.
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
knūbēt Ļaut galvai klanīties.
piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
klidzēt Ļodzīties, klabēt.
VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
segledājs Ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības.
nanķins Ļoti biezs, linaudekla veidā austs, lielāko tiesu zirņdzeltenas krāsas kokvilnas audums.
abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei.
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
virskreklis Ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ.
valātive ļoti klačīga sieviete
apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
flanelis ļoti mīksts tīrvilnas audums audekla vai trinīša pinumā.
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei.
knisls Ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas.
klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita).
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls.
magnoliidae Magnoliju apakšklase.
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
priapulida Maistārpu klase.
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas.
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu.
pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta.
padoņi Maizes klaipa gali.
done Maizes klaipa galiņš.
galenis Maizes klaipa galiņš.
knibis Maizes klaipa galiņš.
knipšis Maizes klaipa galiņš.
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
kaņcs maizes klaipa gals.
galinītis Maizes klaipa gals.
kampis Maizes klaipa gals.
ķīmene Maizes klaipa gals.
padoniņa Maizes klaipa gals.
dona maizes klaipa šķēle.
vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu.
maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
meceklis Maizes mīkla putnu barošanai.
jāva Maizes mīkla.
atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam.
jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā.
apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana.
dādu Mājputnu kladzināšana.
dāderkarš Mājputnu klaigas.
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
Volkenbergs Mākoņkalns - kalns Rēzeknes novada Mākoņklana pagastā.
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas.
atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
hialografika Māksla uz stikla zīmēt.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
žilka Makšķeraukla.
kapele Makšķeres aukla.
makšķeraukla Makšķeres aukla.
šņore Makšķeres aukla.
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš.
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa.
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana.
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot.
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē.
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols.
bāksignāla stacija marķiergredzena lokālā tīkla stacija, kas ziņo blakus esošajām stacijām par būtiskiem bojājumiem.
vadu koncentrators marķiergredzena tīkla centrālais mezgls, kurā ievadītas visas kabeļu cilpas, kas savieno blakus esošās stacijas.
svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla.
tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu.
tuvākais aktīvais sekojošais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas seko aiz noteiktas stacijas.
bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam.
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
loģiskais gredzens marķiermaģistrāles tīkla procedūra, kurā marķieri nodod no vienas stacijas otrai, tādējādi imitējot vadības nodošanu gredzentīklā.
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā.
reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
marchantiidae Maršanciju apakšklase.
dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida.
adaptīvā maršrutēšana maršrutēšana, kas automātiski piemērojas datoru tīkla topoloģijas vai trafika izmaiņām; dinamiskā maršrutēšana.
posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
noklusējuma vārteja maršrutētājs, ko izmanto, lai pārsūtītu tālāk visu to trafiku, kas nav adresēts nevienai lokālā tīkla stacijai.
ceļš maršruts starp jebkuriem diviem datoru tīkla mezgliem.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
pusautomāts mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības ciklu vai tā daļu veic patstāvīgi, bet cikla atkārtošanai vajadzīga cilvēka iejaukšanās.
matpina Mataukla, krāsaina lenta, ko iepina matos izgreznojumam.
kombinatoriskā loģika matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu.
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
gordius Matoņu klases ģints.
smatrāns matoņu klases tārps.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele).
pempele maza, neveikla sieviete.
pempaļa Maza, neveikla sieviete.
siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
ļipsna Maza, sekla karote.
aklis Mazais dundurs; aklais dundurs.
priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
paklabināties Mazliet, neilgu laiku klabināties.
pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
kastaņeta Mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas.
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
branchiobdella Mazsartārpu klases ģints.
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa.
allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints.
dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase.
laringootorinoloģija Medicīnas nozare par kakla, ausu un deguna slimībām.
ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma).
auskultācija medicīniska izmeklēšana: iekšējo orgānu izklausīšana.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt.
analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu.
spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
fonola Mehāniskas klavieres, kuru spēlē stipruma grādu un tempa ātrumu var regulēt pats spēlētājs.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
autentifikācijas apmaiņa mehānisms, kas, izmantojot informācijas apmaiņu, ļauj noteikt datoru tīkla aktīvo elementu autentiskumu.
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
estrs Meklēšanās - viena no zīdītājdzīvnieku dzimumcikla stadijām.
tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu.
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra").
gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger").
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis").
Podiceps nigricollis melnkakla dūkuris.
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus").
jūras gārgale melnkakla gārgale.
Gavia arctica melnkakla gārgale.
karkaulis Melnkakla gārgale.
cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia").
bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni").
dorsālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli.
ventrālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli.
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
amenoreja Menstruālā cikla trūkums.
etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai.
mērs Mēraukla; arī kritērijs.
mērprieve Mēraukla.
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
kugriņš Metamā tīkla veids.
izloki Meti (audekla).
papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
Apodemus sylvaticus meža klaidoņpele.
kalvene Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā.
kalviņa Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā.
mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
mežmale Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
apuriņš Meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs koku pudurs.
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm.
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs.
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
mīkle Mīkla (maizei, cepumiem u. tml.).
mīkna Mīkla 1.
mīkle Mīkla 2 (folklorā).
mīkna Mīkla 2.
mīma Mīkla 2.
miniņš Mīkla 2.
lānis Mikla pļava.
drēgzna Mikla vieta.
rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
šarāde mīkla, mīklainība, noslēpums.
enigma Mīkla, noslēpums.
brachioloģisms Mīkla, paruna, sakāmvārds.
pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs.
maize Mīkla.
makņa Mīkla.
miņķis Mīkla.
kollirijs Mīklai līdzīga ārstīga masa acīm, acu ziede.
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs.
tempis Mīklai^1^ līdzīga masa.
mīklainums Mīklainība.
mīklainīgs Mīklains 2.
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
enigmātisks Mīklains, noslēpumains.
izkasas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
izkasnas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
mīknes Mīklas atliekas pie abras sāniem.
atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas.
sakasnis Mīklas palieku kukulītis.
abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu.
jonu mikroskops mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā - elektostatiskās vai magnētiskās lēcas
elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
mīkšņi Mīksta, mikla vieta.
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele.
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
flanelis mīksts, viegls, var būt balināts, vienkrāsains vai apdrukāts kokvilnas audums audekla vai trinīša pinumā, parasti ar divpusēju uzkārsumu.
uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā.
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī.
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu.
kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā.
sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
molibdāti Minerālu klase, molibdēnskābes sāļi, pavisam ir \~15 minerālu.
volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda.
neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
paise Mīstīklas (1).
paiseklas Mīstīklas (1).
paisekle Mīstīklas (1).
paiseklis Mīstīklas (1).
paisiklas Mīstīklas (1).
paistavas Mīstīklas (1).
paisukles Mīstīklas (linu).
mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai.
mīkstava Mīstīklas.
mīstekļi Mīstīklas.
mīstikļas Mīstīklas.
mīstītava Mīstīklas.
paistave Mīstīklas.
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
kļēroties Mocīties, klaiņot.
atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido.
neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls.
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
polystoma Monogeneju klases ģints.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
moralizēšana Morālās jābūtības absolutizācija, pamācību došana, normu, vērtību propaganda un deklarācija ārpus sociālās prakses un reālās situācijas.
nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
kulba motocikla blakusvāģis.
blaķene Motocikla blakusvāģis.
motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem.
superbaiks Motociklu klase.
ausināt Mudināt klausīties.
izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas.
mežģīt Mudžināt (diegu, auklas u. tml).
opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla.
abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus.
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg.
makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes").
kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis.
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta.
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu.
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints.
beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes").
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja.
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām.
četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
notonectidae Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta.
notonecta Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas mugurpelžu dzimtas ģints.
muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki.
oternieks Muižas klaušu darbinieks - kājnieks.
Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis.
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
pope mukla vieta, īpaši ezeros.
muklijs Muklaine, muklājs.
ņūklis Muklaine.
stragls Muklains, purvains.
stragnains Muklains, purvains.
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
derglains Muklains.
dergls Muklains.
obsekvencija Mūku paklausība klosteros pēc solījuma.
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
brikleijers Mūrnieks (angļu "bricklayer").
psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida.
masī Muskata ziedi, muskatriekstu koku sēklas sedze.
krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels.
taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
spineta Mūzikas instruments, nelielu klavieru veidā no 16.-18. gadsmiteņa.
melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis.
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu; klavesīna spēlētājs.
pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
baskājis Nabags; klaidonis.
Clarkia unguiculata nagainā klarkija.
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
dvoraņiķ Nakšņot zem klajas debess.
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
klabyns naktssarga klabatas.
pļera Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
pļerra Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi.
grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai.
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta.
drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai.
absolūtais laiks neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, ka visu inerciālo atskaites sistēmu hronometri iet vienādi.
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
paklēgāt Nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt.
pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
pakarcināt Nedaudz kladzināt.
pakarcinēt Nedaudz kladzināt.
pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
eklampsisms Nedēļnieču eklampsija bez krampjiem, bet ar tipisku toksēmiju.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
petromyzones Nēģu apakšklase.
dzirknes Neieausti audu gali gar audekla malām.
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
paklakšēt Neilgu laiku, mazliet klakšēt.
paklakšināt Neilgu laiku, mazliet klakšināt.
paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē.
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
Petasites spurius neīstā tūsklape.
ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra.
triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas.
suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
acīs skatīdamies (melot) nekautrēdamies, nekaunīgi, klaji.
kāpt uz galvas (kādam) neklausīt.
zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
kabatas grāmatiņa neliela formāta piezīmju klade, bloks.
elzans Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
elzens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
elziens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
pielipa Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
pielipis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
pielīpnis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
pieļips Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
lapiņa Neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija.
rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas.
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
slipstere neliela, sekla ēdamkarote.
klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas.
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
sonnis Neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai.
veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
sūklis Neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla.
invencija Neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm.
spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu).
laidiņš Neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem.
piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam.
miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
cekulis Neliels mežiņš klajumā.
iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
tauklerpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
tauklorpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors.
kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
sērfošana Nelineārs informācijas meklēšanas process interneta tīkla kibertelpā.
caryophyllidae Neļķu apakšklase.
nobungot Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt.
izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm, bungām).
pabungot Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres).
klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres.
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos.
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas.
singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
enterobius Nematožu klases ģints.
heterodera Nematožu klases ģints.
syngamus Nematožu klases ģints.
delafondija nematožu klases helmints, zirgu, mūļu un zebru parazīts.
enoplida Nematožu klases kārta.
spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
zemenāju nematode nematožu klases suga ("Aphelenchoides fragariae").
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās.
atrahēlija Nenormāls kakla īsums vai trūkums.
klapēt (arī neklapēt) ar ausīm neņemt vērā, neklausīties, ignorēt.
neoklasiķi Neoklasicisma piekritēji.
Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
insubordinācija Nepaklausība (priekšniecībai).
kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā.
neklausība Nepaklausība.
nepaklausīšana Nepaklausība.
neķielene Nepaklausīga meitene.
stečka Nepaklausīga meitene.
renitenti Nepaklausīgi.
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks.
bamplis Nepaklausīgs pusaudzis.
drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
ulliņš Nepaklausīgs zēns.
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem).
blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis.
neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns.
nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns.
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
neklausīgs Nepaklausīgs.
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties.
niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu).
splenektopija Nepareizs liesas stāvoklis; klaiņliesa.
mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība.
zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona.
klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles.
pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
cryptococcales Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rinda.
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām.
Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām.
Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem.
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints.
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas.
alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām.
demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga.
acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints.
arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints.
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales").
agonomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rinda.
agonomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rindas sterilo micēliju dzimta.
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales".
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs.
oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
lepetka Neraudzētas mīklas rausis.
retikulārā pigmentētā poikilodermija neregulāri simetriski bojājumu perēkļi sejas un kakla ādā ar pigmentāciju, atrofiju un folikulāru hiperkeratozi
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
neironīmija Nervu sistēmas nomenklatūra.
ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
ainu rase neskaidras izcelsmes rase ar vietu klasifikācijā starp australoīdiem un mongoloīdiem.
nefelions Neskaidrums, mazs traipiņš acs radzenē: seklas radzenes vāts rēta.
loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt.
kritusi sieviete netikla sieviete.
maistuļa Netikla sieviete.
maukaļa Netikla sieviete.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita.
plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
nedāris Nevaldāmais, nepaklausīgais.
nenoklausīties Nevarēt beigt klausīties.
tožiņa Neveikla (vecāka) sieviete.
šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
ņucka Neveikla meitene.
čūna Neveikla sieviete.
kamsala Neveikla sieviete.
stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība.
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona.
trīne Neveikla, neizdarīga sieviete.
mačalka Neveikla, nekārtīga meitene.
lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
čuža neveikla, netīrīga sieviete.
toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
čabata Neveikla, tūļīga sieviete.
dūzene Neveikla, tūļīga sieviete.
kleša Neveikla, tūļīga sieviete.
aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot.
apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju).
ielampatāt Neveikli ieiet, ienākt; ieklaiņot.
klenkāt Neveikli, klibojot staigāt, klaiņot.
sadursme Nevēlama situācija pārraides vidē, kas rodas, ja vairākas lokālā tīkla stacijas raida vienlaikus.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
apklūgāt Nevīžīgi apstaigāt, apklaiņot, izplatot baumas.
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā.
pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā.
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā.
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu.
Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
paļķis No abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis.
izkasinis No abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips.
sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2).
audeknis No audekla gatavots tīkls.
mēraukla No audekla, vai plānas metāla slejas pagatavota uztinama lenta, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
kašelis No auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa.
pampoška No biezas mīklas cepta pankūka.
pampuška No biezas mīklas cepta pankūka.
šļakatu aizsargs no brezenta vai buru audekla izgatavots vairogs, ko uzstāda vai noņem pēc vajadzības.
apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra.
stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra.
snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas.
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
ķilāputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
ķile No maizes mīklas vārīta biezputra.
ķilputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
kilāputra No maizes un mīklas vārīta biezputra.
sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.).
kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
grisīni No picas mīklas ceptas maizes standziņas.
pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
iejavs No rūgušas mīklas vārīta putra.
lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
sīksīpoliņi No sēklas izaudzēti sēklas sīpoli, kuru diametrs ir no 0,7 līdz 3 centimetriem.
smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka; smilšu kūka.
smilšu kūkas no smilšu mīklas gatavotas kūkas.
smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
asinskaraša No svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas.
palte No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
palts No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
paltis No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
paltas No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem.
kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
bendzele No tievas troses vai auklas (līņa) dažādi veidots aptinums divu resnu trošu sasiešanai.
tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
laisma No trauka lietā ūdens strūkla.
knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
norunāt Nodeklamēt.
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
prēstandi Nodevas un klaušas.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.
haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis.
pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā.
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas.
nogodāt Nokalpot klaušas.
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
noklabēties Noklabēt.
nokledzināt Nokladzināt.
nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
noblandīties Noklaiņot.
nobleņķerēt Noklaiņot.
nodundurēt Noklaiņot.
noklenderēt Noklaiņot.
nokulties Noklaiņot.
nolampatāt Noklaiņot.
nosadauzīties Noklaiņot.
nosašļajāties Noklaiņot.
novazāties Noklaiņot.
nomalties Noklaiņoties.
noaslakšēt Noklakšķēt.
noklakstēt Noklakšķēt.
nošļamstināt Noklakšķināt (ar mēli).
nosakivāties Noklanīties.
noklankstēt Noklankšķēt.
noklaudzēties Noklaudzēt.
notalkšēties Noklaudzēt.
kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju.
ieklaušināties Noklausīties.
klaušināt Noklausīties.
noklausīt Noklausīties.
noklaust Noklausīties.
nosaklausīties Noklausīties.
uzklaušināt Noklausīties.
atklausināt Noklaušināt.
noklausināt Noklaušināt.
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem.
markīza Nolaižamais audekla jumtiņš virs loga; saules staru atvairāmais, atvairis.
nenoklausīties Nolieguma darb. v. --> noklausīties.
bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā).
klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks.
kleberis Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati.
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
pārsklandāt nomainīt, atjaunot sklandu žogu.
glosoloģija Nomenklatūra.
spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus.
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties.
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
tauvināt Nopratināt, noklaušināt.
par- Norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma.
pāra- Norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
muta Norādījums timpāniem, mežragiem, trompetēm, klarnetēm mainīt skaņojumu.
nosklandāt Norobežot ar sklandu žogu.
pieņemtā lietošanas politika nosacījumi un ierobežojumi, kas nosaka datoru tīkla izmantošanu.
birkot nosacīti klasificēt.
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot.
ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas.
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
misterioso Noslēpumaini; mīklaini.
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties.
susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus.
kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha).
uzraidīt Nosūtīt (kādam) uz kakla.
pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs.
melogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē.
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
marķieris noteikta bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi.
rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
kapa Noteikts āķu skaits pie auklas zušu ķeršanai.
eksersīzs Noteikts vingrinājumu komplekss klasiskajā baletā.
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu.
dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.
atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
datu posma vadība noteikumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas apmaiņu starp datoru tīkla mezgliem.
drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus.
noslemerēt Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt).
noslenderēties Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt).
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina.
nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints.
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem.
nūžaukliņa Nūžaukla.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt.
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot.
ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu.
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
instance objektorientētā programmēšanā - objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs.
klasificējums Objektu sagrupējums (iedalījums) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās.
klasificēšana Objektu sagrupēšana (iedalīšana) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās.
sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori.
citohromreduktāzes Oksidoreduktāžu klases fermenti, katalīzē elektronu un ūdeņraža pārnesi no dažādiem substrātiem uz citohromiem.
citohromoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, atrodas visu aerobu šūnās, katalīzē elektronpārnesi no reducētiem citohromiem uz molekulāro skābekli.
askorbīnoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas atrodas augos, katalīzē askorbīnskābes oksidēšanos par dehidroaskorbīnskābi un ūdeņraža peroksīdu.
dehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas katalīzē ūdens atšķelšanos no organiskiem savienojumiem.
laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē.
getīts Oksīdu klases minerāls, izplatīts dzelzi saturošu minerālu dēdēšanas produkts; brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa.
kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu.
rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips.
pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga.
apocynaceae Oleandri - divdīgļlapju klases dzimta.
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
cekoplikācija Operācija krokas izveidošanai paplašinātā vai noslīdējušā aklajā zarnā, lai to sašaurinātu vai paceltu augstāk.
aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu.
dalītā operētājsistēma operētājsistēma, kas izvietota visos datoru tīkla mezglos un kas nodrošina un saskaņo tīkla komponentu piekļuvi dalītiem resursiem.
tīkla operētājsistēma operētājsistēma, kurā paredzētas speciālas funkcijas datoru un citu ierīču pievienošanai datoru tīklam.
attālās piekļuves pakalpojumi operētājsistēmas _Windows NT_ funkcija, kas ļauj lietotājiem piekļūt lokāliem tīkliem, izmantojot modemu _X.25_ savienojumu vai teritoriālā tīkla saiti.
kodolprotokols operētājsistēmas protokols, ko izmanto tīkla serveris, lai nodrošinātu klientus ar tīkla pakalpojumiem.
objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā.
spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai.
Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi.
alternatīvie hermafrodīti organismi, kuriem vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni attīstās dažādās dzīves cikla fāzēs.
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
tīkla operāciju centrs organizācija, kas ir atbildīga par datoru tīkla pastāvīgu pārraudzību, uzturēšanu un tehnisko traucējumu novēršanu.
brīvtīkls Organizācijas datoru tīkls, kas nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu pieeju interneta tīklam.
privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem.
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
transfers Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai.
organonīmija Orgānu vai to daļu nomenklatūra.
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
ortofotokarte Ortofotoattēls, kas atbilst noteiktai karšu lapu nomenklatūrai.
kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos.
OAF Osteoklastus aktivējošais faktors (angļu "osteoclast-activating factor").
ostropu Ostropu rinda - asku sēņu diskomicēšu klases rinda ("Ostropales").
otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
seconda Otrā; otrais; četrrocīgajā klavieru spēlē apzīmējums notīs zemajai partijai.
secondo Otrais; četrrocīgā klavieru spēlē basa partijas spēlētājs.
II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
otrklasnieks Otrās klases skolēns.
otrziemnieks Otrklasnieks.
epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
pielips Paaugstinājums maizes klaipā.
pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur).
atkledzināties Pabeigt kladzināt.
klabinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt.
pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
škļaubt pacelt ausis, vērīgi klausīties.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli.
konsultēšanās Padomu uzklausīšana.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce.
ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas.
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
saklabināt pagrabināt klabatu (pie durvīm).
palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot.
paisekls Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
paisīkle Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
paisekla Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
klapis Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā.
padžekste Pakauša daļa pie kakla.
pieteikumdatne Pakešdatne vai konfigurācijas datne, kas iniciē lokālā tīkla programmatūras darbību un nodibina savienojumu ar tīklu pēc darba stacijas ieslēgšanas.
kadru retranslēšanas protokols pakešu komutācijas protokols ierīču pievienošanai teritoriālajam tīklam.
karstā maršrutēšana pakešu maršrutēšanas metode, kuras pamatā ir datu pārraides tīkla mezglu centieni atbrīvoties no pienākošajām paketēm tik ātri, cik tas ir iespējams, nosūtot tos uz blakus mezglu, kura virzienā dotajā momentā ir vismazākā rinda.
vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes.
pasaklabināties Paklabināties.
paklačoties Paklačot (ar ko, par ko).
pakledzināt Pakladzināt.
paklaigalēt Paklaigāt.
padauzīties Paklaiņot, pablandīties.
paklimst Paklaiņot, paklejot.
padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties.
pavazāties Paklaiņot, pastaigāties.
pablandīties Paklaiņot.
pabumbulēt Paklaiņot.
paklenderēt Paklaiņot.
pasašļajāties Paklaiņot.
pasvempties Paklaiņot.
klajans Paklajš lauks, izcirtums.
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
klaņas Paklanīšanās, glaimi.
klaņi Paklanīšanās, glaimi.
klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens.
paklons Paklanīšanās.
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
nosalocīties Paklanīties.
pasakivāties Paklanīties.
pasaklanīties Paklanīties.
obēdiencija Paklausība, padevība.
atkurtība Paklausība.
klausība Paklausība.
veizelība Paklausība.
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
piepratīgs Paklausīgs, prātīgs.
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
veizelīgs Paklausīgs, valdāms.
artīgs Paklausīgs.
atkurtīgs Paklausīgs.
klausīgs Paklausīgs.
vērselīgs Paklausīgs.
noklausīt Paklausīt (kādam).
ieklausīt Paklausīt, ņemt vērā.
atkurst Paklausīt.
izklausīt Paklausīt.
izklaust Paklausīt.
parēt Paklausīt.
pasaklausīties Paklausīties.
paklauvēties Paklauvēt.
pableņķerēt Paklejot, paklaiņot.
palenterēt Paklejot, paklaiņot.
palēverēt Paklejot, paklaiņot.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
tikt galā (ar kādu) pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa; uzveikt.
dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt.
blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis.
mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
čābris Palama neveiklam cilvēkam.
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas.
ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē.
arecidae Palmu jeb areku apakšklase.
beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli.
didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.
sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzmācīgi).
basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās.
šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
turēt grožos (kādu) panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt pār kādu.
nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
izknidināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
izknitināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
plāts Panna ar vaļēju galu mīklas izstrādājumu cepšanai.
cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla.
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
paptests Papanikolau iztriepe, kas nepieciešama, lai noskaidrotu iespējamās novirzes dzemdes kakla šūnās.
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas.
psilotales Paparžaugu klase.
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
čūskmēlīte Paparžu nodalījuma klase ("Ophioglossopsida").
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
piedienas Papildus (izņēmuma) klaušu dienas.
veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm).
pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
dējības pauze par 10 dienām garāki dējības cikla pārtraukumi.
par apsmiekli par cēloni zobgalībām, izsmieklam.
par apsmieklu par cēloni zobgalībām, ņirgām, izsmieklam.
ņemt (arī ķert) pie dziesmas par nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. pakļaut (kādu) sodam.
autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums; pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku.
Haematopota pluvialis parastā lietene jeb aklais dundurs.
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu.
brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
klajā Parasti savienojumā "laist klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt.
klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
klajā Parasti savienojumā "nākt klajā": tikt izdotam (par iespieddarbu); arī tikt publicētam.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla.
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium").
miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus").
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti.
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia").
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis.
stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
Cladonia incrassata paresninātā kladonija.
uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
PNA Parīzes anatomiskā nomenklatūra.
pārklausība Pārklausīšana.
pārklaušināt Pārklausīt (1).
pārdzirdēt Pārklausīties.
pārsaklausīties Pārklausīties.
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu).
pārklausināt Pārklaušināt.
karkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
kārkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
karkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints.
pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus.
sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme.
protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol").
TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol").
selektīvā izsaukšana pārraidošās stacijas spēja noteikt, kurai datoru tīkla stacijai ir jāsaņem ziņojums
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
E634 Pārtikas uzlabotājs - kalcija 5'ribonukleīts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - hiperaktivitāte, lūpu, kakla, mēles pampums, astma.
padedē Pāru deja klasiskajā baletā.
pārvaldības informācijas bāze pārvaldības objektu datu bāze, kuras elementiem piekļuvi nodrošina tīkla pārvaldības protokoli.
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2).
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem.
ICD Pasaules veselības aizsardzības organizācijas izstrādāta psiholoģisku traucējumu klasifikācija.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem).
bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku.
paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot.
planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
varzalēties Pastaigāties, klaiņot apkārt ar (ko).
kleivāt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
kleivēt Pastaigāties, klaiņot apkārt.
dalsāt Pastaigāties, klaiņot.
aizvārzt Pastalā ievilkt auklas.
pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas.
ievāršķis Pastalas aukla.
pavarška Pastalas aukla.
spursaukla Pastalas aukla.
pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
aizvārstīt Pastalās ievērt auklas.
saraucamais pastalu aukla.
saraucene pastalu aukla.
pastalaukla Pastalu aukla.
pavārkšas Pastalu auklas.
pavārkši Pastalu auklas.
pavārkšķi Pastalu auklas.
pavāršķi Pastalu auklas.
pavaršķis Pastalu auklas.
paverkši Pastalu auklas.
paveršķi Pastalu auklas.
pavēršķi Pastalu auklas.
vībantes Pastalu auklas.
pavāršņi Pastalu iešuves, kur auklas iever; kurpju aizsēji, šņores.
āžrauks Pastalu lāpāmā aukla ar tievu galu.
sarauks Pastalu saraucamā aukla.
ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas.
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā.
feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente).
līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās.
pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves.
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
diegu poga pašdarināta krekla poga.
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot.
izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu); apmainīt (3).
apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
izklaide Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās.
drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
streptotriksi Patogēnu aktinomicēšu ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
spermatoreja Patvaļīga sēklas šķidruma iztecēšana bez dzimumlocekļa erekcijas.
kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5).
allopauropus Pauropodu apakšklases ģints.
pauropus Pauropodu apakšklases ģints.
nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot.
nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot.
ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt.
blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties.
pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
pieklauvējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt.
reklamējums Paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt(1).
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē).
anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints.
deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt.
piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
atslepenot Paziņot, ka informācijai vai dokumentiem vairs nav slepenā klasifikācija un tie nav slepeni vai konfidenciāli.
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.).
Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.).
zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.).
Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.).
Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.).
gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.).
suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.).
Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.).
žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.).
Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.).
Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.).
Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads.
anthocerotidae Pēc dažu autoru iedalījuma - aknu sūnu klases ragvācelīšu apakšklase.
sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
patentenkurs Pēc klasiskajiem pamatprincipiem izgatavots enkurs, lai gan tā profils un konstrukcija var būt dažādi.
pas Pēc klasiskās dejas likumiem izpildāma atsevišķa dejiska kustība (solis).
izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt.
bezspārņi Pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi.
ascomycetes Pēc senākas klasifikācijas askusēnes jeb somiņsēnes, tagad "Ascomycota".
bothrideres Pēc senākas klasifikācijas spraugložņu dzimtas ģints, kas atbilst tagadējai māņmizvaboļu dzimtai.
sietknābji Pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras.
pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola.
prīškys plōciņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips.
kamčatka Pēdējais sols (klasē, auditorijā).
abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika.
galerija Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē).
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
šeraks Pelēka audekla sieviešu svārki.
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
anortozīti Pelēki, gandrīz monominerāli intruzīvi ieži, sastāv no plagioklaziem; izmanto būvniecībā un pieminekļiem.
sakņkāta pelēklape pelēklapju suga ("Tephrocybe rancida", syn. "Lyophyllum rancidum").
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
Podiceps grisegena pelēkvaigu dūkuris jeb sarkankakla dūkuris.
peniophora Peniofora - himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints.
tīkla perifērijas ierīce perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām.
Dipils Perikla laikā celtie vārti Atēnās.
mastomēnija Periodiska, menstruālajam ciklam atbilstoša asiņošana no krūtsgala kā menstruācijas pavadparādība vai aizstājēja.
reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas.
zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
Cyclamen persicum Persijas ciklamena.
pūcene Persiklapainie pulkstenīši.
tīkla operators persona vai programma, kas atbild par visa tīkla vai tā daļas darbību.
citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
tīkla administrators persona, kuras pienākumos ietilpst datoru tīkla uzraudzība un tehniskā apkalpošana.
tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis.
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
etnosemantika Pētījumi par vietējiem iedzīvotājiem raksturīgajām komunikācijām, nozīmju un klasifikācijas sistēmām.
taksonomija pētījumi par vietējo iedzīvotāju lietotajām vai kādā tautā pieņemtajām klasifikācijām.
pianoforte Pianīns, klavieres.
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
tapers Pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām.
dūris Pie arkla piestiprināms velēnu griežamais nazis.
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
karklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes.
kārklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes.
sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze.
tamzēt Pieaust tīkla malas ar rupjāku pavedienu.
tamzot Pieaust tīkla malas.
reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
apdūre Piedurknes atloks; izrakstīta krekla aproce.
skroķe Piedurkņu aproce (parasti virskreklam).
skroķis Piedurkņu aproce (parasti virskreklam).
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam).
Piegāzes Piegāzes ezers - atrodas Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers.
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
pieklāstīt Piekladzināt ar tenkām.
piekledzināt Piekladzināt.
pieklēgāt Pieklaigāt, piebļaut.
pieklinkšķināt Pieklauvējot radīt klinkšķošas skaņas.
piekacēt Pieklauvēt, papliķēt.
pieķīlēt Pieklauvēt, piedauzīt, piesist.
pieklapēt Pieklauvēt; pieklaudzināt.
dasasisties Pieklauvēt.
dasist Pieklauvēt.
padaudzīt Pieklauvēt.
piebruzdināt Pieklauvēt.
piebuldurēt Pieklauvēt.
pieklabināt Pieklauvēt.
pieklaudzināt Pieklauvēt.
pieklopēt Pieklauvēt.
piesadauzīties Pieklauvēt.
piestučīt Pieklauvēt.
bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks).
kvinta Piektā klase vidusskolā.
stērdele Piena strūkla (slaucot govi).
čurkste Piena strūkla slaucot.
sprigūls Piena strūkla, slaucot govi.
dibināt Pieņemt (ko) par pamatu (piemēram, spriedumam, klasifikācijai).
iztauvēties Pieņemties tuklumā, kļūt tuklam, korpulentam.
briseles Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
pieņas Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
metreirinters Piepūšams gumijas balons, ko ievada dzemdes kakla kanālā, lai to paplašinātu.
pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
pierotnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa.
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
piesklandāt Piesklandāt klāt - palielināt teritoriju pārvietojot kādu žoga posmu.
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
kaņepsviests Piestā sagrūstas kaņepju sēklas, kas veido eļļainu masu.
knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi.
pieknaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar veļturi.
iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām.
plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus.
samātēt piešūt (tīklam auklas).
pieklausīt Pietiekami labi paklausīt.
pietērpināt Pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt.
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
liecīt Pildīt ārpuskārtas klaušas.
iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā).
iet klaušās pildīt klaušas.
iet darbos (retāk darbiniekos) pildīt klaušas.
iet gaitās pildīt klaušas.
atklausīt Pildīt klaušas.
klaušinēt Pildīt klaušas.
resursdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda datoru tīkla domēna apakšdomēnā.
hostdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda tīkla domēna apakšdomēnā.
vezikulektomija Pilnīga vai daļēja sēklas pūslīšu rezekcija.
holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase).
Eida Pilsēta ASV ("Ada"), Oklahomas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Altusa Pilsēta ASV ("Altus"), Oklahomas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārdmora Pilsēta ASV ("Ardmore"), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bārtlsvila Pilsēta ASV ("Bartlesville"), Oklahomas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Betani Pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Brokenerova Pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.).
Čikaša Pilsēta ASV ("Chickasha"), Oklahomas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Klērmora Pilsēta ASV ("Claremore"), Oklahomas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dankana Pilsēta ASV ("Duncan"), Oklahomas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
Durenta Pilsēta ASV ("Durant"), Oklahomas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Edmonda Pilsēta ASV ("Edmond"), Oklahomas štatā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
Elrīno Pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Elksitija Pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Īnida Pilsēta ASV ("Enid"), Oklahomas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Glenpūla Pilsēta ASV ("Glenpool"), Oklahomas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Gaimona Pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Gatri Pilsēta ASV ("Guthrie"), Oklahomas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Jukona Pilsēta ASV ("Yukon"), Oklahomas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lotona Pilsēta ASV ("Lawton"), Oklahomas štatā, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
Makelistera Pilsēta ASV ("McAlester"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Oklahomas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Midvestsitija Pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mūra Pilsēta ASV ("Moore"), Oklahomas štatā, 59200 iedzīvotāju (2014. g.).
Maskogī Pilsēta ASV ("Muskogee"), Oklahomas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
Normena Pilsēta ASV ("Norman"), Oklahomas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.).
Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Kalifornijas štatā, 413700 iedzīvotāju (2014. g.).
Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Ņūdžersijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oklahomasitija Pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.).
Okmalgī Pilsēta ASV ("Okmulgee"), Oklahomas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Orlando Pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes.
Ovaso Pilsēta ASV ("Owasso"), Oklahomas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ponkasitija Pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šonī Pilsēta ASV ("Shawnee"), Oklahomas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Stilvotera Pilsēta ASV ("Stillwater"), Oklahomas štatā, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
Talekva Pilsēta ASV ("Tahlequah"), Oklahomas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Talsa Pilsēta ASV ("Tulsa"), Oklahomas štatā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.).
Veterforda Pilsēta ASV ("Weatherford"), Oklahomas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vudvorda Pilsēta ASV ("Woodward"), Oklahomas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Feklabruka Pilsēta Austrijā ("Voecklabruck"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintniklāsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Nicolas", nl., vācu "Sint-Niklaas"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
Versaļa Pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi.
Jeruzaleme Pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju.
Oklenda Pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā.
Kaibarjena Pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.).
Plasetasa Pilsēta Kubā ("Placetas"), Viljaklaras provincē, 71200 iedzīvotāju (2004. g.).
Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.).
Santaklara Pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.).
Ēra Pilsēta Lielbritānijā ("Ayr"), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
Grīnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.).
Baklana Pilsēta Turcijā ("Baklan"), Denizli ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirklareli Pilsēta Turcijā ("Kirklareli"), ila administratīvais centrs, 67400 iedzīvotāju (2013. g.).
Pursaklara Pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kobeļaki Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.).
Anklama Pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Dinklāge Pilsēta Vācijā ("Dinklage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Jēna Pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.).
Jēvle Pilsēta Zviedrijā ("Gaevle"), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā.
cirta Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis (1).
iedzēklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzēknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzelksnis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzērklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzerkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirkne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iemetne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle.
piniolas Pīnijas čiekuru ēdamās sēklas (riekstiņi).
makšerēt Pinot auklu vīzes, vārstīt (auklas).
aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam).
piparrausis piparkūku mīklas cepums, piparkūka.
piptocephalidaceae Piptocefalas - aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta.
kami Pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar jēra gaļas un garšvielu pildījumu.
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
koleoptils Pirmā dīgļlapa, kas aptver dīgļpumpuru viendīgļlapju (sevišķi graudzāļu) sēklas dīgli, aizsargā dīgpumpuru no mehāniskiem bojājumiem un sekmē asna izspraukšanos no augsnes sēklas dīgšanas laikā.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju.
diskusijas pieprasījums pirmais solis tīkla _Usenet_ interešgrupas formālajā veidošanas procesā.
prīmanis Pirmās klases (prīmas) skolnieks.
pirmklasnieks Pirmās klases skolēns.
sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās.
pirmziemnieks Pirmklasnieks.
coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību).
kriptoficeja Pirofītu kārtas klase ("Cryptophyceae").
phyllachora Piromicēšu klases ģints.
babesia Piroplazmas - kokcīdiju klases ģints "Piroplasma" nosaukuma sinonīms.
slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
jaunpienplācenis Plācenis, kura mīkla iejauta ar jaunpienu.
anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu.
oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums.
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti.
monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia").
aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints.
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana.
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls.
sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina.
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
plēņas Plānas linsēklas.
pladiņas Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas.
pladiņi Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas.
šķiemeņi Plāni skali, ko audējs aužot ieliek starp audekla kārtām.
fulārs Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts.
galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos.
galete Plāns nesaldinātas mīklas cepums.
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
ritidoplastika Plastiska operācija grumbu izlīdzināšanai, īpaši uz sejas un kakla.
vānags Plaša, sekla bļoda.
izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
pusta Plaši klajumi Ungārijā ar retām mājām.
glandas Plaši lietots nosaukums kakla mandeļu apzīmēšanai.
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam.
atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls.
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
plastrons Plats kaklauts, kas apklāj visas krūtis.
zlankšināt Plaukšķināt, klakšķināt.
zlankšķināt Plaukšķināt, klakšķināt.
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas.
acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints.
anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas.
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
ceratostomella Plektomicēšu klases asku sēņu ģints "Ceratocystis" divu sugu ģints nosaukuma sinonīms.
ceratocystis Plektomicēšu klases asku sēņu ģints.
Ceratostomella pini plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis minor" nosaukuma sinonīms.
Ceratostomella ulmi plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms.
carnivora Plēsēji - zīdītāju klases kārta.
plūksna Pludiņš (zvejas tīklam).
lumpis Plukata, lempis, sliņķis, klaidonis.
riediņš Plūksna, tīkla pludiņš.
strūklot Plūst strūklas veidā.
Sorbus sambucifolia plūškoklapu pīlādzis.
Rodgersia sambucifolia plūškoklapu rodžersija.
čarža Pļāpa, aprunātājs, klačotājs.
klabūna Pļāpa; klaburnīca.
pļugavāt Pļāpāt, klačoties, izplatīt baumas.
pļakstēt Pļāpāt, klačoties.
klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš.
bandoneons Pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu.
WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee").
apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
stipendiāts politiķis, kas saņem nedeklarētus ienākumus jeb kukuļus.
osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību.
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.).
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē.
kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki.
skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki.
zirnekļveidīgie Posmkāju tipa klase ("Arachnida"), pie kuras pieder zirnekļi, ērces, skorpioni; šīs klases dzīvnieki.
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints.
vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases.
vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki.
vēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"); vēžveidīgie.
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi.
mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu.
ehiurīdi Posmtārpu klase; racējformas galvenokārt tropiskajās jūrās.
dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu.
sipunkulas Posmtārpu klases dzīvnieki, gk. tropu jūrās.
plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas.
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zivjdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Ichthyobdellidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas.
mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi.
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi.
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
draudi Potenciāls datoru tīkla drošības pārkāpums.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt.
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē.
iepirkšana Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla.
predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis.
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
pretniecība Pretestība, nepaklausība.
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas.
joka pēc (arī dēļ) prieka pēc, lai izklaidētos.
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
pūšana priekšmeta veidošana no stikla masas, virzot tajā izelpu
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
klaudzeklis Priekšmets, kas vējā klabinās.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints.
coniferae Priežu jeb skuju koku apakšklases "Pinidae" nosaukuma sinonīms.
patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos.
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas.
prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki.
dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām).
Alpu vijolītes prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi; ciklamenas.
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
lietojumprocesu grupa problēmorientēts sadarbojošos datoru tīkla lietojumprocesu kopums, kas nodrošina kopējā darba izpildi.
ligzdprocedūras Procedūras, kas deklarētas procedūrās.
deklamācija Process --> deklamēt (1).
izklaidēšanās Process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1).
klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
drošības pārvaldība process, kas nodrošina, ierobežo vai aizliedz piekļuvi tīkla resursiem.
kaimiņa notifikācija process, kurā katra marķiergredzena tīkla stacija identificē nākošo aktīvo staciju, lai būtiska bojājuma gadījumā visas stacijas būtu informētas par tā rašanos.
atpazīšana Process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām).
izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
okšķeris programma vai ierīce, kas pārrauga datu pārvietošanos datoru tīklā; to var izmantot divējādi: normālai tīkla pārvaldības funkciju izpildei un nesankcionētai informācijas izguvei no datoru tīkla.
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības.
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
iziešana Programmas vai cikla izpildes pabeigšana.
attālās vadības programmatūra programmatūra, kas instalēta abos datoros - lokālajā un attālajā - un kas ar modema vai datortīkla starpniecību ļauj vadīt attālo datoru.
tīkla draiveris programmatūra, kas izpilda datu posma protokolu un aktivizē tīkla adapteri.
tīkla ievainojamības zonde programmatūra, kas pārbauda potenciālus tīkla drošības noteikumu pārkāpumus.
vārdapkalpe Programmatūra, kas pārvērš vārdu tīkla fiziskajā adresē, nodrošinot loģisko adrešu pārvēršanu fiziskajās adresēs.
grupprogrammatūra Programmatūras klase, kas nodrošina lietotāju grupas sadarbību lokālajā tīklā.
tīkla draiveru saskarne programmatūras saskarne starp transporta protokolu un datu posma protokolu (tīkla draiveri). Šī saskarne nodrošina protokola pārvaldību, pieņem pieprasījumus no transporta slāņa un aktivizē tīkla adapteri.
problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda.
tīkla resursi programmiskais, tehniskais, informacionālais un organizatoriskais datoru tīkla nodrošinājums, kas paredzēts lietotāju uzdevumu risināšanai.
tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces.
pakotne programmu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus.
VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā".
krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai.
himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments.
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija.
pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem.
tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols protokols, kas ļauj tīkla _Usenet_ jaunumus uzglabāt kādā no interneta resursdatoriem, lai tos varētu izlases veidā pārkopēt vai nolasīt kādā citā interneta resursdatorā
protokols "Kermit" protokols, ko izmanto datņu pārsūtīšanai starp personālajiem datoriem un lieldatoriem ar parastā telefonu tīkla starpniecību. Protokols paredz datu plūsmas sadalīšanu blokos, kļūdu atklāšanu un, vajadzības gadījumā, atkārtotu pārraidi.
maršrutētāja protokols protokols, ko izmanto, lai noteiktu maršrutētāja statusu attiecībā pret citiem datoru tīkla maršrutētājiem un veiktu to iekšējo tabulu atjaunošanu.
dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols protokols, kurš ļauj tīkla administratoriem centralizēti pārvaldīt un automatizēt _IP_ adrešu organizāciju datoru tīklos.
vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols protokolu _TCP/IP_ sistēmas elements elektroniskā pasta pārsūtīšanai, kas nosaka starp tīkla serveriem pārsūtāmo tekstu struktūru un attiecīgās elektroniskā pasta vadības procedūru.
intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem.
beztausteklenis Protūra - kukaiņu klases kārta ("Protura").
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
evaniidae Prusaklapseņu dzimta.
pseudoklasicisms Pseidoklasicisms.
pseudoklasisks Pseidoklasisks.
robežsindroms Psihisks traucējums klasifikācijas laukā starp neirozi un psihozi.
17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
deferents Ptolemaja pasaules sistēmā - riņķis, pa kuru pārvietojas epicikla centrs.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
virtuāls privātais tīkls publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu internetu, un izmantojot šifrēšanu un citus drošības pasākumus nodrošina piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem.
elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam.
pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem.
balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
iezvantīkls Publisks komutējams telefonu tīkls, ko vada tīkla operatori.
pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla.
ķerza Pūles, klapata, ķibele.
duča Pūles, klapata.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot graudus, sēklas.
dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī.
pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam.
gasteromycetes Pūpēžu klase.
gautierija Pūpēžu klases astpūpēžu dzimtas ģints ("Gautieria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu.
kausenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Cyathus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
stabiņpūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu rindas dzimta ("Secotiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
plēvpūpēdis Pūpēžu klases rinda ("Hymenogastrales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
gleba Pūpēžu klases sēņu augļķermeņu iekšējā irdenākā daļa.
plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga.
raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
cūku pupas pupu šķirne ar lielām sēklām; šī auga sēklas
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1.
irkne Purvaina, mukla staigna vieta.
tūksnains Purvains, muklains.
Olgas purvs purvs Indrānu pagastā, \~4 km uz rietumiem no Lubānas, platība - 3540 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3 m, klajš purvs ar lielām niedru audzēm.
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
pusasmīte Puse no asmītes jeb 1/16 daļa no arkla (~10-14 ha).
pusacs Puse no cilpas, adījuma vai tīkla acs.
puskrekla Puse no krekla.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no klaipa.
zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā.
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
vezikulas Pūslīši (sēklas, plaušu).
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas.
Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš.
pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata.
aphrophoridae Putcikādes - kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta.
apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
rētipedi Putni ar tīklam līdzīgu plēvi uz kājām.
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu.
gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
balodis putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Columbidae"), 42 ģintis, 303 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
tachybaptus Putnu klases dūkuru dzimtas ģints.
cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu.
sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints.
svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas.
vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu.
emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga.
zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
alcedinidae Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimta.
alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints.
lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas.
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga.
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae").
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae").
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas.
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā.
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta.
harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints.
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas.
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis.
tetrax Putnu klases sīgu dzimtas ģints.
gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu.
flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta.
alcidae Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimta.
alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints.
alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas.
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints.
jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē.
albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas.
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta.
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga.
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta.
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs.
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints.
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā.
strupknābjputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta.
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas.
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā.
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu.
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga").
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai.
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs.
māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas.
fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia").
parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua").
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria").
zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus").
cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola").
austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus").
kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus").
govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella").
rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus").
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta.
drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus").
dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta").
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria").
garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā.
somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta").
rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda").
mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura").
moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns.
mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae").
monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae").
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā.
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas.
krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea").
papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis").
timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax").
saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix").
krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia").
kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira").
niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi.
krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia").
čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola").
māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura").
krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone").
smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais").
zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus").
saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus").
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon").
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza").
rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas.
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus").
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha").
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus").
akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe").
ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis").
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone").
zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera").
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga.
bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā.
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina").
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus").
zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza").
junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco").
zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo").
dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea").
kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres").
salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis").
vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus").
maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta").
zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax").
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax").
tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces").
zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa").
papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis").
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius").
zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla").
māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas.
panterputniiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus").
mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns.
kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla").
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte").
tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys").
ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus").
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
iedzirklis Putnu ķeramā tīkla atvere.
ieģerkle Putnu ķeramā tīkla atvere.
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
tankšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
glukstēt Radīt kakla skalošanai līdzīgu skaņu, guldzēt.
izparkšķināt Radīt klabošu, parkšķošu troksni.
izklabināt Radīt klakšķošas skaņas.
laušķināt Radīt klaudzošu troksni.
knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
klinkšēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
čurināt Radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
raggalis Ragalis, arkla balsts.
raggals Ragalis, arkla balsts.
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis.
raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga.
miņotes Raibi kaklauti.
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai.
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi).
opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā.
elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s.
WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām.
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas.
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis.
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu.
ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas.
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
anguidae Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimta; glodeņveidīgie.
anguis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimtas ģints.
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
multispektrālā klasificēšana rastra analīzes - attēlu digitālās apstrādes metode, ar kuru objektus iedala klasēs pēc atstarotā spektra sastāva.
kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus.
raucenis raucene - aukla (kā) savilkšanai, piemēram, pastalas purngala savilkšanai.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
vatruška Rauga mīklas cepums ar pildījumu.
kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
depresija Ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
šķērskompensācija Reaktīvās jaudas izmaiņa elektrotīkla mezgla punktos, pieslēdzot paralēli tīklam reaktorus, kondensatorus vai sinhronos kompensatorus.
iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā.
tremellales Receklenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda.
bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
reklamēties Reklamēt savus izstrādājumus, savu uzņēmumu, pasākumu u. tml.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
stiklogrāfija Reproducēšanas paņēmiens, kurā izmanto stikla plāksnes.
seļava Repsis, sīgu (pēc senākas klasifikācijas - lašu) dzimtas zivs.
tramba Resna, neveikla sieviete.
kāgaliņi Resnas auklas.
hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas.
kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
pārvaldības informācijas bāze resursdatorā, maršrutētājā vai tiltā izveidota datu bāze, kurā tiek uzglabāta informācija par datoru tīkla konfigurāciju un darbveici.
hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas.
bradiņs retinātos velkos austa drēbe tīklam.
peroradia Retorikā runas beigas; klaja mēģinājuma runa skolās.
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
ferorezonanse Rezonanse starp viena tīkla elementa kapacitāti un cita piesātinātas magnētserdes elementa induktivitāti.
vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt.
rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras.
smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
variācijrinda Rinda, kas veidojas ranžējot kvantitatīvu pazīmju mērījumu rezultātus vienas klases indivīdiem.
atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.).
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas; šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
rhizochloridophyceae Rizohlorīdu klase.
myxochloris Rizohlorīdu klases ģints.
kucīte Rokas dzirnavu klanis.
ragalis Rokturis (spīļu arklam).
ragātevis Rokturis (spīļu arklam).
ragatevs Rokturis (spīļu arklam).
ragātuvis Rokturis (spīļu arklam).
ragātuvs Rokturis (spīļu arklam).
blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
Herkuls Romiešu mitoloģijā - dievs un varonis, atbilst grieķu Hēraklam.
functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā.
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā.
zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm.
rosidae Rožu apakšklase.
trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu.
Emberiza yessoensis rudkakla stērste.
Zonotrichia capensis rudkakla zvirbuļstērste.
sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis.
apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms.
publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
eksordijs Runas pirmā daļa klasiskajā retorikā; rakstiska argumenta vai ekspozīcijas ievaddaļa.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
murkšēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu; murkšķēt (2).
murkšķēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu.
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citus, citu iebildumus.
balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis.
klapats Rūpes, klapatas.
pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem.
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
rūtiņklade Rūtiņu klade - klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem).
musaka Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem.
vimbas Sacietējumi lopiem pie kakla.
monotips Sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri.
ceturtdaļtonners Sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē).
atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt.
stikla drumslas sadrupināti stikla atkritumi, ko pārstrādā stikla ražošanai.
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis.
ābecnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
ābečnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2)).
tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
klasicistisks Saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs.
klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
pirmklasniecisks Saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs.
profesorisks Saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību).
paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
peņķes Saites, kas satur arkla lemesi pie ilksīm.
kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī.
kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku.
kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku.
liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo.
piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu.
atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj.
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
dzerksteles met saka, kad virve vai aukla sagriežas pati ap sevi.
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš.
Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās.
maršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta gan tīkla adrese, gan arī ierīces adrese, tādējādi ļaujot datus maršrutēt no viena datoru tīkla otrā tīklā.
nemaršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta tikai ierīces adrese, bet nav norādīta datoru tīkla adrese, un to nevar izmantot, lai pārsūtītu datus no viena tīkla uz otru tīklu.
sabļaustīties Saklaigāties.
uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā).
saaušāt Saklausīt (tenkas).
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt.
dzirdīties Saklausīt.
dzirdoties Saklausīt.
sagramstīties Saklausīties.
saklaustīt Saklaušināt.
dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī.
rhizopoda Sakņkāju apakšklase.
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m.
aizklabēt Sākt klabēt, ieklabēties.
atdarīt ausis sākt klausīties un saprast.
iemīkt Sākt palikt miklam.
sasmailēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
saspicēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
ķebloties Sākt uzsūkt mitrumu un kļūt mikla, lipīgam.
saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt; īsu brīdi klabināt.
saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties.
beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai.
somastivs Saku savelkamā aukla (aizjūga piederums).
saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas.
sumistuvis saku savelkamā aukla.
savilcienis Saku savelkamā aukla.
žmauga Saku savelkamā aukla.
žņauga Saku savelkamā aukla.
dzenaukla Saku sienamā aukla.
kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces.
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
klunkas Saldas mīklas bumbiņas, ceptas pelnos.
kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās.
basetrags Saliekta klarnete; alta klarnete ar maigu skaņu.
hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei.
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi.
hlorīds Sālsskābes sāls, minerālu klase.
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
atklausības Samaksa par atbrīvojumu no klaušām.
Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns.
samaska samastiņa, samastaukla.
stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
paklajš Samērā klajš.
torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
rutulis Samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns).
paklaidu Samērā, arī mazliet izklaidus.
paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
samakšas Samestaukla sakās; somakstavas.
somastaukla Samestaukla sakās.
samaukstavs samestaukla, samestava.
samastaukla Samestaukla; samastiņa.
samastaukle Samestaukla; samastiņa.
savalks samestaukla.
samastiņa Samestaukla.
samestuve Samestaukla.
savalgs Samestaukla.
savalka Samestaukla.
savilcis Samestaukla.
somakšas Samestaukla.
somākšas Samestaukla.
somākstava Samestaukla.
somakstavas Samestaukla.
somasaukla Samestaukla.
somastaukle Samestaukla.
somastauks Samestaukla.
somastuvis Samestaukla.
somaukstavs Samestaukla.
somauksti Samestaukla.
somausti Samestaukla.
someslauki Samestaukla.
somestava Samestaukla.
somestavas Samestaukla.
somests Samestaukla.
somustauka Samestaukla.
somustaukla Samestaukla.
somustauks Samestaukla.
somustavs Samestaukla.
sumakstavs Samestaukla.
sumastaukla Samestaukla.
sumastevis Samestaukla.
sumastuvis Samestaukla.
sumastuvs Samestaukla.
sumestaukla Samestaukla.
sumestevis Samestaukla.
sumstava Samestaukla.
sumukstajs Samestaukla.
sumukstars Samestaukla.
sumukstavs Samestaukla.
samazga samestava, samestaukla.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
pakalpojuma atteikums sankcionētas piekļuves nenodrošināšana tīkla resursiem vai operāciju izpildes laika nepieļauta novilcināšana datoru tīklos.
amphipoda Sānpeldvēži - augstāko vēžu apakšklases kārta.
tortikollis Sāpes kakla muskuļos, šķībs kakls.
karotodīnija Sāpes vaiga apvidū, ap aci un kakla mugurpusi, ja izdara spiedienu uz kopējo miega artēriju.
pušacs Saplēsta (tīkla) acs.
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
saklemst Sapļāpāt, saklačot.
bogheds Sapropelītu klases fosilās ogles.
liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem.
sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
Branta ruficollis sarkankakla tumšzoss.
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī.
pērpetes Sarkans krekla izšuvums.
saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas.
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha").
arcella Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints.
amoebida Sarkodīnu klases kailamēbu kārta.
amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu.
zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
kailamēba Sarkodīnu klases sakņkāju kārta ("Amoebida", arī "Amoebina"), vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
raphidiophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
vampyrella Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
acanthocystis Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints.
actinophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints.
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
opalīna Sarkodīnvicaiņu tipa vicaiņu klases ģints ("Opalina").
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
batrachospermaceae Sārtaļģu nodalījuma florideju klases nemaljonu rindas dzimta.
kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu.
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
vicāt Sasiet ar kārkla klūdziņu.
lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
piesaistes bloka saskarne saskarne starp piesaistes bloku un datu galiekārtu lokālā tīkla stacijā.
tīkla piekļuves bloks saskarnes karte, kas veic datora adaptāciju lokālajam tīklam.
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
saulenes Saulespuķu sēklas.
semenes Saulespuķu sēklas.
sēmenes Saulespuķu sēklas.
semkas Saulespuķu sēklas.
semočkas Saulespuķu sēklas.
semuškas Saulespuķu sēklas.
saulene Saulgriezes auglis, sēkla.
semuška Saulgriezes auglis, sēkla.
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
kordeljēra Savāds sieviešu kaklauts.
paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
apvērtne Savelkamā aukla (piem., pastalu).
aizdzist Savienojumā "aizdzisusi maize" - cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta.
kliburu Savienojumā "kliburu klaburiem iet" raksturo steidzīgas, haotiskas darbības.
klampu Savienojumā "klimpu klampu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
klimpu Savienojumā "klimpu klampu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
mazsaru Savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
noklausīties Savienojumā "nevarēt noklausīties": nevarēt beigt klausīties.
pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
skrējis savienojumā "pasaules skrējis" - klaidonis.
proksi Savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu.
staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
laist Savienojumā ar "klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt.
laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
lēkt Savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
ņiku Savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
ņeku Savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
šļaku Savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu).
grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks.
apklausīties Savienojumos "nevar ne apklausīties", "nevar vien apklausīties": atklausīties.
ļira Savienojumos ar "ļara" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļiru Savienojumos ar "ļaru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļara Savienojumos ar "ļira" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļaru Savienojumos ar "ļiru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai.
atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga.
programmatūras pakotne savstarpēji saistītu programmu kopums, kas izveidots kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai un kas ietver visas nepieciešamās palīgprogrammas un programmu dokumentāciju.
protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
apmaiņa Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia").
piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji.
skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki.
scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze.
aurelia Scifozoju klases ģints.
cyanea Scifozoju klases ģints.
scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms.
termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls).
segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem.
magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
angiospermae Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums.
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu.
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
rindsēja Sēja, kurā sēklas izsēj rindās.
punktsēja sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras; precīzā sēja.
sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
grauds Sēkla (dažādiem augiem).
kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
laiba sekla liellaiva kravu pārvadāšanai (līdz 30 t) pa upēm; upes buru laiva.
daļžans sekla ore; daļžons.
selcis Sekla peļķe.
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis.
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai.
eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
braslis Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
nomelis Sekla vieta ezera vai upes krasta tuvumā.
kalvene Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis.
kalviņa Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis.
čiksts Sekla vieta upē, kuru var izmantot kā braslu.
kaļiņa Sekla vieta upē.
sēce Sekla vieta, sēklis.
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle.
tukša sēkla sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija.
ejakulāts Sēkla, kas izplūdusi no dzimumlocekļa.
brasla Sekla, pārbrienama vieta upē; brasls.
sēkle sēkla.
izsēkla Sēkla.
sākla Sēkla.
semen Sēkla.
sēkllabība Sēklai paredzēta labība.
sēklrudzi Sēklai paredzēti rudzi.
sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi.
sēklaskartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi.
sēklasrudzi Sēklai paredzētie rudzi; sēklrudzi.
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu.
sēklots Sēklains.
nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
placentācija Sēklaizmetņu novietojums placentā (2).
maksts Sēklapvalks.
sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu.
sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti.
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
sēklabuliņš Sēklas āboliņš.
muks Sēklas apvalks.
bumbaļa Sēklas bumbulis kartupeļiem.
izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
diegtums Sēklas dīglis.
platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
ejakulācija Sēklas izplūšana no dzimumlocekļa.
izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
trijkulis Sēklas kartupeļi.
kodināšana Sēklas materiāla apstrāde ar ķīmikālijām, piem., pret sēnīšu slimībām, utt.
vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē.
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
kuzla Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim).
kuzma Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim).
kuzna Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim).
kuza Sēklas miziņa (piemēram, zirnim, pupai, gurķim).
sēja Sēklas novietošana un iestrādāšana augsnē.
paucka Sēklas pumpurs (nogatavojusies āboliņa galviņa vai kaņepe, kuŗai sēklas nebirst laukā).
cistospermīts Sēklas pūslīša iekaisums.
gonecistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
spermatocistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
vezikulotomija Sēklas pūslīša pārgriešana.
vesikulits Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulīts Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulogramma Sēklas pūslīšu rentgenattēls pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sēklvadu.
vezikulogrāfija Sēklas pūslīšu rentgenogrāfija.
gonepoēze Sēklas rašanās.
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes.
spermatorrēja Sēklas tecēšana.
kolikulīts Sēklas uzkalniņa iekaisums.
kolikulektomija Sēklas uzkalniņa izgriešana.
meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai.
meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
spermatofiti Sēklaugi.
spermatophyta Sēklaugi.
ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi.
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi.
efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae").
skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām.
intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
deferentektomija Sēklavada izgriešana.
sēklājs Sēklinieks; sēklainis.
pieņi Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; placenta (2).
placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; sēklnesis.
lyginopteridatae Sēklpaparžu klase.
epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži.
vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā.
sērklis Seklums; sekla; sēre.
vazovezikulīts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikullts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikulektomija Sēklvada un sēklas pūslīšu izgriešana.
protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā.
asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla; attiecīga lieluma lauku saimniecība.
pussiena sena mērvienība audekla garuma mērīšanai, atbilst piecām olektīm (aptuveni 3 m).
kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
jaunavīte Senāk jaunlaulātas sievas, resp., vedeklas nosaukums; jaunava.
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
palaeostraca Senčauļu klase.
gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži).
aoids Sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā.
Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu.
vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā.
brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā.
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha.
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
anamorfa Sēņu dzīves cikla stadija, kurā tām veidojas konīdijas ar konīdijsporām; konīdijstadija.
blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
hidromiksomicēte Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Hydromyxomycetes").
plazmodioforomicētes Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Plasmodiophoromycetes").
bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros.
seksta Sestā klase skolā.
sēklājs sēšanai noliktā sēkla.
sešklasējs Sešklasīgs.
pašaizmāršība Sevis aizmiršana, arī izklaidība.
pašaizmirstība Sevis aizmiršana, arī izklaidība.
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana.
superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
mērdelēt Sēžot snauduļot (klanīties).
sphagnidae Sfagnu apakšklase.
squarrosa Sfagnu iedalījuma klase.
sfērisks šarnīrs sfēriska locīkla.
kartoshēma Shematiska karte, parasti bez grādu tīkla, kas uzskatāmi rāda situācijas kopainu.
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos.
sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints.
iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.).
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu.
jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt.
pastaini sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
pīrītnis sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
pīrūti sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
pastaiņi sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka audekla.
pietriekums Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka materiāla.
pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
pierētnis Sieviešu krekla apakšējā daļa.
puškreklis Sieviešu krekla augšdaļa no linu auduma.
virsgabalis Sieviešu krekla augšdaļa.
virsgabals Sieviešu krekla augšdaļa.
puskreklis Sieviešu krekla augšējā daļa no linu auduma.
lāstauka Sieviešu krekla uzplecis.
pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
malstīkla Sieviete, kas naktī klaiņo apkārt.
nesnaudaļa Sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene.
ciklogramma Sievietes dzimumcikla fāzes grafisks attēlojums (endokrinogramma).
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu.
siphonophora Sifonoforu apakšklase.
siphonocladales Sifonokladu rinda.
sphaeropleaceae Sifonokladu rindas dzimta.
sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints.
gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu.
sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi.
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
brūnzobītis Sīkais brūnzobītis - zīdītāju klases kukaiņādāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Sorex munitissimus").
Batāvijas asaras sīkas stikla bumbiņas ar astītēm, kuras nolaužot bumbiņa sašķīst drupās.
plauksna Sīkas un plānas linu un kaņepju sēklas.
plauksne Sīkas un plānas linu un kaņepju sēklas.
sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
mikrofilija Sīklapainība.
Acaena microphylla sīklapu acēna.
Buksus microphylla sīklapu buksis.
Buksus microphylla var. japonica sīklapu bukša Japānas varietāte.
Syringa microphylla sīklapu ceriņš.
Cotoneaster microphyllus sīklapu klintene.
Columnea microphylla sīklapu kolumneja.
smalklapu samtene sīklapu samtene.
gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae").
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki.
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
haluazīts silikātu klases minerāls baltā krāsā ar dzeltenīgu, brūnu u. c. nokrāsu; izmanto keramikas rūpniecībā.
rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids.
hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu.
garnierīts silikātu klases minerāls zaļgandzeltenā vai zaļā krāsā; niķeļa rūda.
eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam.
čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju.
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
gāzturbīnu dzinējs siltuma dzinējs, kurā degvielas sadegšanas enerģija pārveidojas reaktīvās strūklas kinētiskajā enerģijā un vārpstas mehāniskajā enerģijā.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints.
scutigerella Simfilu apakšklases ģints.
symphylella Simfilu apakšklases ģints.
diplopodi Simtkāju apakšklase.
geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu.
lithobius Simtkāju apakšklases ģints.
litobius Simtkāju apakšklases ģints.
tīkla SONET gredzens sinhronā optiskā tīkla gredzens.
čuksttulkošana sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakus klausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu.
čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu.
segmentēšana Sinhronās tulkošanas paņēmiens - teksta sadalīšana vienkāršākos fragmentos, tādējādi atvieglojot gan tulka darbu, gan klausītāju uztveri, gan citu tulku darbu (starpniektulkojumā).
ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos.
macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
ķeķe Sīpolu vai ķiploku kopa, kas izaug no vienas sēklas.
ķekars Sīpolu vai ķiploku saime, kas izaug no vienas sēklas.
prediastole Sirds cikla intervāls tieši pirms diastoles.
densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā.
cetfāliskā ektokardija sirds pie kakla pamata.
vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
klape Sirdsklauves.
klauves Sirdsklauves.
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
spikāt Sist ar kārkla rīksti.
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem).
nāves cēloņu klasifikācija sistēma, kas izveidota tipisku nāves cēloņu grupēšanas rezultātā; sākot ar 1996. gadu, Latvijā tiek lietota Pasaules veselības organizācijas izstrādātā starptautiskās klasifikācijas 10. redakcija.
elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra.
nodalījums Sistemātikas augstākais pamattaksons, kas botānikā apvieno radniecīgas klases.
biotakse Sistemātiskā bioloģija, dzīvo organismu klasifikācija.
stikla sitāls sitāls, ko iegūst no stikla.
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī.
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos.
dalības noliegums situācija, kurā viens no datoru tīkla lietotājiem neatzīst savu līdzdalību datu apmaiņas procesā vai kādā tā daļā.
samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks.
buža Skaidri, labi nesazdirdams kliedziens, brēka, klaiga.
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
četri Skaitlis, kas latviešu tradīcijā simbolizē laika cikla, telpas pabeigtību, noslēgumu.
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa.
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa.
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa.
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
padauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
dauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
bambāt Skaļi dauzīt, klauvēt.
šļamstināt Skaļi ēdot klabināt zobus.
izdauzīties Skaļi izklauvēties.
dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
klaudzināt Skaļi klauvēt.
kļaustīt Skaļi klauvēt.
padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
paklaudzināt Skaļi paklauvēt.
piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
pabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
pabūkšķināt Skaļi pieklauvēt.
piebungāt Skaļi pieklauvēt.
piebungot Skaļi pieklauvēt.
sabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
vācelēt Skaļi runāt, klaigāt.
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
klaudziens Skaļš klauvējiens.
brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi.
šīpt skaņa (kas rodas ledum vai stiklam lūstot).
klinkšoņa Skaņa, klaudzieni.
klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
klavierpartija Skaņdarba sastāvdaļa, kuru atskaņo ar klavierēm.
pasakalja Skaņdarbs ērģelēm vai klavierēm polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
klavierskaņdarbs Skaņdarbs klavierēm; klavierdarbs.
klavierdarbs Skaņdarbs klavierēm; klavierskaņdarbs.
simfonija skaņdarbs sonātes cikla formā (parasti četrās daļās) simfoniskajam orķestrim.
klavieru trio Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
klavieru kvartets Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
klavieru kvintets Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
audiēšana Skaņu ierakstu klausīšanās un ar to izprašanu saistītu uzdevumu veikšana svešvalodu nodarbībās.
spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
sklandāt sklandot.
žograusis Sklandrausis - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu.
klipiņš Sklandu rausis.
sklandžogs Sklandu žogs - guļsētas veids, žogs, ko veido horizontālas kārtis no staba uz stabu.
dižrausis Sklandurausis.
prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
sekunda Skolas otrā, resp. priekšpēdējā klase.
izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
otrgadnieks Skolēns, kas uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
pāraudzis Skolēns, kas, parasti atpalicības, nesekmības dēļ, mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
ceturtziemnieks Skolnieks, kas ceturto gadu iet skolā; ceturtās klases skolnieks.
skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma.
skrulēt Skraidīt apkārt, klaiņot.
babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
aphanes Skrēteliņi - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
veselgalvas Skrimšļzivju apakšklase, primitīvas jūras zivis; 3 dzimtas, \~25 sugas.
plātņžauņi Skrimšļzivju apakšklase, primitīvas zivis ar skrimšļa skeletu, abās ķermeņa pusēs 5-7 žaunu atveres, kas atveras tieši uz āru.
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu.
zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu.
skrofuļi Skrofuloze, dziedzeru slimība; tuberkulozas dabas kakla limfas dziedzeru iekaisums, ar ko saslimst bērni.
infuzorijas skropstaiņi - vienšūņu nodalījuma klase ("Infusoria").
ciliata Skropstaiņi (vienšūņu tipa "Ciliophora" klase).
infusoria Skropstaiņu klases "Ciliata" nosaukuma sinonīms.
chilodonella Skropstaiņu klases ģints.
mesodinium Skropstaiņu klases ģints.
ophrydium Skropstaiņu klases ģints.
spirostomum Skropstaiņu klases ģints.
strombidium Skropstaiņu klases ģints.
tintinnopsis Skropstaiņu klases ģints.
tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi.
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
hilodonella Skropstaiņu klases vienšūņu ģints.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina").
dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
acineta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints.
planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas.
bdellocephala Skropstiņtārpu klases planāriju kārtas ģints.
araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē.
īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
purvciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi koki ar zvīņveida vai adatveida lapām, 10 ģinšu, 15 sugu.
priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu.
ciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi vienmājas vai divmāju koki un krūmi ar zvīņveida vai adatveida lapām, 19-20 ģinšu, 130-135 sugas.
araukārijaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti D puslodē.
pinidae Skuju koku apakšklase.
pinatae Skuju koku klase.
mikrobiota Skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Microbiota").
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas.
sekvoja Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoia").
mamutkoks Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoiadendron").
graņonka Sķautņaina stikla glāze.
graņonajs Sķautņains (par stikla glāzi).
nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot.
smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot.
slot Slāt, klaiņot.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt.
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta.
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā.
izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
noplinkšināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm).
noplinkšķināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm).
kladosporioze Slimība, ko ierosina kladosporijas.
nozonomija Slimību klasifikācija.
apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai).
agromānija Slimīga tieksme uz vientulību un klaiņošanu pa laukiem.
katagelofobija Slimīgas bailes no apsmiekla.
dromofobija Slimīgas bailes no klaiņošanas vai ceļošanas.
kristalofobija Slimīgas bailes no stikla priekšmetiem.
hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam.
specene Slimnīca padomju nomenklatūras darbiniekiem.
švangurēt Slinkojot klaiņot.
blisēt Slinkot, klaiņot.
līperēt Slinkot, klaiņot.
šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
blīstiķis Sliņķis, kas klaiņo darba.
zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks.
antlangars Sliņķis, klaidonis.
atlangars Sliņķis, klaidonis.
vazma Sliņķis, klaidonis.
slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
reklāmsludinājums Sludinājums (kā) reklamēšanai.
derencefalocēle Smadzeņu trūce kakla skriemeļu apvidū.
piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
klumzīgs Smagnējs, neveikls; klamzīgs.
apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā.
margeritas Smalkas stikla pērles.
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
pavilna Smalkie matiņi uz kakla.
Festuca tenuifolia smalklapu auzene.
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms.
Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte.
Paeonia tenuifolia smalklapu peonija.
šaurlapu peonija smalklapu peonija.
šaurlapu pitospora smalklapu pitospora.
Pittosporum tenuifolium smalklapu pitospora.
Tagetes tenuifolia smalklapu samtene.
Vicia tenuifolia smalklapu vīķis.
rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
Višudha čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas kakla apvidū, dažkārt to identificē ar vairogdziedzeri.
Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls.
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae").
muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā.
tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata".
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes.
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales").
zandkūka Smilšu mīklas kūka.
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m.
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
kvarca smiltis smilts, kurā ne mazāk par 90% ir kvarcs; galvenā stikla rūpniecības izejviela.
bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu.
maigot Snaust, miegaini klanīties.
ķepals Sniega, māla, mīklas u. c. pika.
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
dēdas Sods par mīklas neatminēšanu.
akcidencija Sods par preces nepareizu nosaukumu muitas deklarācijā.
sokls Sokla.
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram).
lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
caunsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks.
velnsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks.
žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
tartana Spānijā divriči ar audekla jumtu.
čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts.
holometabola Spārneņu infraklases nodalījums.
kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
čiekurkalte Speciāli iekārtotas celtnes sēklu izkulšanai no čiekuriem - sausā, siltā gaisa plūsmā (18-36 stundu laikā čiekuri atveras, un no tiem izkrata sēklas).
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam.
redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
otorinolaringologs Speciālists ausu, deguna un rīkles (kakla) slimībās.
tīrskaņotājs Speciālists, kas skaņo, arī remontē (parasti) klavieres, ērģeles.
termināļu serveris specializēts dators, kas lokālajam tīklam vienā tīkla pieslēguma punktā pievieno vairākus termināļus.
komunikāciju serveris specializēts datoru tīkla serveris, kas lietotājiem nodrošina pieeju ārējiem tīkliem, kā arī attālu vai mobilu pieeju tīkla resursiem.
sakaru serveris specializēts datoru tīkla serveris, kas lietotājiem nodrošina piekļuvi ārējiem tīkliem, kā arī attālu vai mobilu piekļuvi tīkla resursiem; dažkārt šo serveri sauc arī par attālās piekļuves serveri.
faksserveris Specializēts datoru tīkla serveris, kas nodrošina faksa pakalpojumus visām datoru tīkla darbstacijām.
fotomuzejs Specializēts muzejs fotomāklas un fototehnikas attīstības vēstures atspoguļošanai.
pasta tilts speciāls pasta vārtejas veids, ko izmanto elektroniskā pasta ziņojumu pārsūtīšanai no viena datoru tīkla otrā.
interneta protokola drošības protokols speciāls protokols, kas atšķirībā no agrākajām pieejām drošības problēmu risināšanai lietojumslānī ir izstrādāts, lai panāktu drošu pakešu apstrādi tīkla slānī; protokols _IPSec_.
vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
žļārga Spēcīga strūkla urinējot.
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā.
katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus.
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
datorspēle Spēle, ko spēlē, izmantojot datoru interaktīvā režīmā, izplatīts izklaidēšanās veids.
lēkt klases spēlēt klases.
klavurēt Spēlēt klavieres.
klimpināt Spēlēt klavieres.
klimšķināt Spēlēt klavieres.
plinkšināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
plinkšķināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
blenst Spiegot, izklaušināt.
liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam.
sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm.
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
spilla Spilve (3) - vinča enkura celšanai; arī ierīce kravas tīkla pacelšanai vai vilkšanai.
balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem.
balse Spīļarkla balsts.
balss Spīļarkla balsts.
balstenica Spīļarkla balsts.
lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus.
balste Spīļarkla daļa - balsts.
vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu.
balzens Spīļarkla detaļa - balsts.
balziens Spīļarkla detaļa - balsts.
ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks.
lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemešs Spīļarkla lemesis.
sprands spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām.
skaldi Spīļarkla lemeša zari.
skaldri Spīļarkla lemeša zari.
sprendāgs spīļarkla lemeši.
krāģis Spīļarkla paveids.
raguļi Spīļarkla rokturi.
balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa.
balsts Spīļarkla rokturis.
ragots Spīļarkla rokturis.
špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā.
španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu.
žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem.
cilpa Spīļarkla spanda.
ķilburis Spīļu arkla daļa, kuru kopā satur ilksis.
rīstivs spīļu arkla daļa.
auklis Spīļu arkla detaļa, kas pagriež uzarto velēnu.
klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas.
apīši Spīļu arkla ilksis.
apīžas Spīļu arkla ilksis.
dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca.
ragolis Spīļu arkls; arkla balsts.
epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga.
spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
galaktiskais halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
cristispira Spirohetu klases komensālu vienšūnu baktēriju ģints.
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
atstiklošanās Spontāna stikla kristalizācija.
hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos.
malārijas plazmodiji sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju.
telosporīdijas Sporaiņu tipa (klases) vienšūņi ("Telosporidia") pie kuriem pieder gregarīnas, kokcīdijas un asinssporaiņi.
kokcīdija Sporaiņu tipa klase ("Coccidiomorpha"), vienšūņi (ap 100 sugām), kas parazitē dzīvnieku epitēliju šūnās un ierosina kokcidiozi.
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
eimērijas Sporaiņu tipa kokcīdiju klases dzimta ("Eimeriidae"), >800 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas.
asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti.
meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti.
meistarkandidāts Sporta klase, ko dažās valstīs piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase.
sporta meistars sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu.
kuļsprauga Sprauga starp kuļtrumuli un kuļkurvi, kurā graudi, sēklas atdalās no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
universāls spriedums spriedums, kas attiecas uz visu subjekta klasi; vispārējs spriedums.
spraisleits sprūds, spīļu arkla daļa; spraislis.
spryudzīņs sprungulis bikšu auklas savilkšanai.
kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
daļapeja Stacijas atvienošana no gredzentīkla, izmantojot daļpiekļuves bloku, lai varētu veikt stacijas remontu, kā arī apmainīt vai pārveidot staciju, nepārtraucot tīkla darbību.
tīkla piekļuves vadība stacijas izvēle lokālajā tīklā, kurai dotajā momentā ir tiesības izmantot kopējo pārraides vidi. Izšķir centralizētu un decentralizētu tīkla piekļuves vadību.
daļsaiste Staciju pievienošana gredzentīklam un atvienošana no tā, nepārtraucot tā darbību.
pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
kartupeļu stādāmā mašina stādāmā mašīna, kas sastāv no rāmja ar riteņiem, sēklas bumbuļu tvertnēm, stādāmajiem aparātiem, lemesīšiem un pārvadiem; rindstarpu platums 60 vai 70 cm, darba ātrums 4–9 km/h.
šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt.
šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot.
šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot.
vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot.
lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties.
lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot.
storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot.
driegns Staigns, muklains.
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus.
antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints.
viesturis Stārķis (kā mīklas atminējums).
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
lēkums Starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām.
maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde.
vindglaiders Starptautiska vējdēļu klase.
integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu.
actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase.
recitando Stāstoši, deklamējoši.
transformators statiska elektromagnētiska ierīce tīkla maiņsprieguma parametru maiņai un pārveidošanai.
deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
piederība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
otrgadība Stāvoklis, kad skolēns uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1).
veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm.
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija.
stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus.
autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai.
graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi.
atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu).
anemohords Stīgu instruments, līudzīgs klavierēm, bet skan ar vēsmas palīdzību kā Aiola kokle.
pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras.
vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls.
škļanka stikla alus kauss ar rokturi.
šļanka stikla alus kauss ar rokturi.
stiklbetons Stikla betons.
slojnieks Stikla burka.
cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai.
ciklostats Stikla cilindrs, kurā eksperimenta dzīvnieku griež ap vertikālo asi.
smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā.
akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā.
svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā.
hialurģija Stikla fabrikācija.
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.).
stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
stikla masa stikla kausējums.
kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai.
stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot.
diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu.
glāzšķūnis Stikla pūšanas darbnīca.
pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
platēšana Stikla rūpniecībā - stikla slāņa pārvilkšana ar plānu citas krāsas stikla kārtiņu.
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
alseris Stikla sviesta trauks ar vāku.
SŠR Stikla šķiedras rūpnīca.
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība.
taras stikls stikla trauki lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas iepildīšanai.
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
alseris Stikla trauks ar vāciņu.
polis Stikla trauks mušu ķeršanai.
karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe.
stiklenīca Stikla trauks, glāze.
cilenders Stikla trauks, kas aizsargā liesmu no vēja (lukturim, petrolejas lampai).
stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam.
hialografika Stikla un citu caurredzamu masu mozaīka.
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas).
panazlis Stikla vai sudraba soliņš naža uzlikšanai.
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
stiklots Stiklains (1).
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
hialīns Stiklains, caurspīdīgs.
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai.
hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints.
celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā.
stilbellaceae Stilbella - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta.
birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst).
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
buras saite stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai.
ceiziņš Stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai.
špagats Stipra, parupja aukla.
gerbstele stipri sagrieztas auklas, dzijas, virves cilpa.
stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
krinolīns Stīvs, apretēts kokvilnas vai linu audekla pinuma audums.
rete Stobru rete - ūdens klajs ezerā, kur neaug niedres.
savilcis Stopa aukla.
acipenseriformes Storveidīgie - kaulzivju klases kārta.
ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess.
darbenīca Strādniece (klaušās).
darbenīce Strādniece (klaušās).
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt; klauvēt (2).
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
skebs Streiklauzis (Anglijā un ASV).
bataļa Strīds, klaigas.
strūgle Strūkla (1).
šļirce Strūkla (kāda šķidruma).
čirkala Strūkla, čērkstele 2.
elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē.
strēla Strūkla, stars.
šļipata Strūkla, šļāce.
čākstere Strūkla, šļakatas; pilienu kopums.
skārdele strūkla.
čērkstele Strūkla.
skādele Strūkla.
šķērdele Strūkla.
šļirca Strūkla.
šļircene Strūkla.
stērdele Strūkla.
stērdzele Strūkla.
stīrgala Strūkla.
stirgla Strūkla.
strūgla Strūkla.
strūkle Strūkla.
žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām.
fontāns Strūklaka.
strūkļaka Strūklaka.
vena contracta strūklas sašaurinājums fluīda izplūdē.
Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga.
amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints.
špidilka Stūrgalvīga, apkārt klaiņojoša aita.
submilzu zvaigzne submilzis, ceturtās starjaudas klases zvaigzne.
zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases.
zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases.
tokophrya Sūcējskropastaiņu klases vienšūņu ģints.
suctoria Sūcējskropstaiņi - skropstaiņu tipa klase.
trematodes sūcējtārpi (_Trematoda_), plakantārpu tipa klase.
dicrocoelium Sūcējtārpu klases ģints.
paramphistomum Sūcējtārpu klases ģints.
prostogonīms Sūcējtārpu klases ģints.
sanguinicola Sūcējtārpu klases ģints.
lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās.
fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints ("Fasciola").
fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints.
velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
Suklades ezeri Suklades ezeri - divi ezeri Salienas pagasta dienvidaustrumu daļā.
Sūklādes ezeri Suklades ezeri Salienas pagastā.
strūklsūknis Sūknis, kas rauj šķidrumu līdz ar gaisa vai tvaika strūklas palīdzību.
strūklas sūknis sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju.
ežektors Sūknis, kurā izmanto pamatstrūklas (šķidruma, gāzes vai tvaika) radīto retinājumu.
inžektors Sūknis, kurā izmanto šķidruma, gāzes vai tvaika strūklas radīto spiedienu.
tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
pentlandīts Sulfīdu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst niķeli.
siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
antocerotas Sūnaugu klase, ieapaļi rozetveida lapoņi ar īpatnēju uzbūvi, aug tropos un mērenajās joslās.
electra Sūneņu klases ģints.
plumatella Sūneņu klases ģints.
victorella Sūneņu klases ģints.
Sūnu ezers Sūnu ezers - Suklades Melnais ezers Salienas pagastā.
bacānija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Bazzania"), \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas.
aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas.
aloina Sūnu nodalījuma lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
anthoceratophyta Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klase.
anthocerotae Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klase.
tumšradze Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ģints ("Phaeoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga.
anthocerotaceae Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ragvācelīšu dzimta.
athooceros Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ragvācelīšu dzimtas ģints.
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs.
hidradenoma Sviedru dziedzeru adenoma, kas klīniski izpaužas kā blīvi mezgliņi uz kakla un krūtīm.
sviestmīkla Sviesta mīkla.
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm.
apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta.
apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints.
apodiformes Svīrveidīgie - putnu klases kārta.
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele.
šņore Svītraukla.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
olekts Šāda garuma mērkoks; mēraukla.
stikla durvis šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.
kult Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
spurdze Šalts, strūkla.
logogrifs Šarāde vai burtu mīkla, kurā, vārdam pārstatot vai atmetot burtus, iegūst citus vārdus.
colonka šaudīga, klačīga sieviete.
blankstīties Šaudīties, blandīties, klaiņot apkārt.
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
saulespuķe Šī auga auglis, sēkla; saulgrieze (2).
saulgrieze Šī auga auglis, sēkla.
rīss Šī auga sēkla, grauds.
zirnis Šī auga sēkla, kas lietojama uzturā.
pupa Šī auga sēkla.
pupiņa Šī auga sēkla.
sinepe Šī auga sēkla.
soja Šī auga sēkla.
zemesrieksts Šī auga sēkla.
kokvilna Šī auga sēklapvalku šķiedras.
auzas Šī auga sēklas, graudi.
griķi Šī auga sēklas, graudi.
kukurūza Šī auga sēklas, graudi.
kvieši Šī auga sēklas, graudi.
mieži Šī auga sēklas, graudi.
prosa Šī auga sēklas, graudi.
kardamons Šī auga sēklas, ko izmanto par garšvielu un ārstniecībā.
kaņepe Šī auga sēklas.
ķimins Šī auga sēklas.
lāčauza Šī auga sēklas.
lēcas Šī auga sēklas.
mandele Šī koka auglis, sēkla.
valrieksts Šī koka auglis, sēkla.
mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
kakao Šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
kosa Šī nodalījuma klase ("Equisetopsida").
zaļaļģes Šī nodalījuma klase ("Euchlorophyceae"), 6 rindas, Latvijā konstatētas 5 rindas.
paparde Šī nodalījuma klase ("Polypodiopsida").
skropstaiņi Šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas.
jungermannija Šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
maršancija Šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
purvmirte Šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints.
andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
nēģis Šīs apakšklases kārta ("Petromyzoniformes").
cirvene Šīs apakšklases rinda ("Alismales").
palma Šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
burvjlazda Šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām.
šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
Chromatium perty šīs ģints suga, kas pēc jaunākas klasifikācijas vairs netiek nodalīta kā suga.
krelles Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
pūpēdis Šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu.
čūskmēlīte Šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
trilobīti Šīs klases dzīvnieki.
apaļmutes Šīs klases dzīvnieks.
ragvācelīte Šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kosa Šīs klases rinda ("Equisetales").
ginks Šīs klases rinda ("Ginkgoales").
ezerene Šīs klases rinda ("Isotales").
pūpēdis Šīs klases rinda ("Lycoperdales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
čūskmēlīte Šīs klases rinda ("Ophioglossales").
paparde Šīs klases rinda ("Polypodiales").
ezerene Šīs klases staipekņu nodalījuma dzimta ("Isoetaceae").
moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
šērpis Šķērpis, velēnu griežamais nazis arklam.
sprēģelis Šķērskoks, kas savieno arkla ilksis 2(1).
spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem.
ļarva Šķidra parasti neuzrūgusi mīkla.
fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks.
škārdele šķidruma strūkla.
kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens.
koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans.
diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
iedalīt Šķirojot klasificēt.
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm; iedalīt, grupēt; klasificēt.
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
podvoda Šķūtis, transporta klaušas.
šlipsis Šlipse - kaklasaite ar gariem galiem.
ķimene Šo augu sēklas, augļi.
rudzi Šo augu sēklas, graudi.
cukurzirņi Šo zirņu sēklas.
Salix livida Štarkes kārkla "Salix starkeana" nosaukuma sinonīms.
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku.
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu.
probazīdija Šūna, uz kuras veidojas atsevišķas bazīdiju sēņu klases.
interfāze Šūnas dzīves cikla stadija starp divām mitozēm.
passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās.
Henlijas krekls T kreklam līdzīgs krekls ar pogu pusaizdari priekškakles šķirtnē.
norauji Tā audekla tiesa, kas aužot noraujas.
daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
papuša Tabaklapu saišķis.
maršrutēšanas tabula tabula, kura glabājas datu pārraides tīkla mezglā un kurā katrai šai mezglā ienākošajai paketei (ziņojumam) norādīts blakusmezgls, uz ko tā jānosūta; maršrutēšanas tabulas izmanto, lai optimizētu tīklā pārraidāmo datu plūsmu.
tabulatomorfi Tabulāti - izmirusi koraļļu klases apakšklase.
četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
astoņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās astoņas klases.
desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases.
divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases.
piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases.
septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases.
atrisināmība Tāda algoritma eksistence uzdevumam vai uzdevumu klasei, kas pēc galīga darbību skaita dod atbildi.
cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos.
centralizētā vadība tāda datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību.
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa.
autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli.
mudīte Tāda, kas ir izveicīga, čakla.
cirtmets tādas vecumklases vidējais (saimnieciskajos mežos) vai augstākais (saudzējamos mežos) gadu skaits, kuras zemākā robeža ir ciršanas vecums.
gatavs Tāds (auglis, sēkla), kas sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies; nogatavojies.
viensēklains Tāds (auglis), kam ir viena sēkla.
klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
platkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls; platkakla.
šaurkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls; šaurkakla.
aparatūrneatkarīgs tāds (programmnodrošinājums), kas nav atkarīgs no konkrētas aparatūras, vai darbojas dažādu ražotāju noteiktas klases aparatūrā.
četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts diviem izpildītājiem atskaņošanai ar vienām klavierēm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji ar vienām klavierēm.
viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.).
gvāltnieks Tāds klaušinieks, kam papildus parastajiem darbiem bija jāiet arī siena ievākšanas darbos.
induktīvs slēdziens tāds slēdziens, kuram galasprieduma patiesums no premisu patiesuma izriet tikai ar daļēju ticamību; tā premisas ir par atsevišķām kādas klases lietām, bet galaspriedums - par visām šās klases lietām.
kramplauzis Tāds urķis, kas cenšas nesankcionēti piekļūt datoru sistēmai vai tīklam; ļaunprātīgs sistēmu aizsardzības līdzekļu uzlauzējs.
gaitīgs Tāds, kam ir ātra, veikla gaita; raits.
šlipstains Tāds, kam ir kaklasaite; šļipstains.
šļipstains Tāds, kam ir kaklasaite.
kreklveida Tāds, kam ir krekla forma, veids.
lielsēklu Tāds, kam ir lielas sēklas (par augiem).
mandeļveida Tāds, kam ir mandeles sēklas forma.
letenkājis Tāds, kam ir neveiklas, neattīstītas kājas.
pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
divkosains Tāds, kam ir plata kakla mugurējā daļa (kosa); labi barots, taukvielām bagāts.
pupveida Tāds, kam ir pupas (parasti tās sēklas) forma, veids.
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
sīklapains Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem); sīklapu.
sīksēklu Tāds, kam ir sīkas sēklas (par augiem).
stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
tīklveida Tāds, kam ir tīkla (1) forma, veids.
tīklains Tāds, kam ir tīklam (1) līdzīgi veidojumi.
vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1).
lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2).
lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
astoņklašu Tāds, kam pamatā ir astoņu klašu kurss, programma.
četrklašu Tāds, kam pamatā ir četru klašu kurss, programma.
desmitklašu Tāds, kam pamatā ir desmit klašu kurss, programma.
deviņklašu Tāds, kam pamatā ir deviņu klašu kurss, programma.
divklašu Tāds, kam pamatā ir divu klašu kurss, programma.
piecklašu Tāds, kam pamatā ir piecu klašu kurss, programma.
septiņklašu Tāds, kam pamatā ir septiņu klašu kurss, programma.
sešklašu Tāds, kam pamatā ir sešu klašu kurss, programma.
trīsklašu Tāds, kam pamatā ir triju klašu kurss, programma.
nenopietns Tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs.
neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs.
melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
melnkaklis Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
retrocervikāls Tāds, kas atrodas aiz dzemdes kakla.
intracervikāls Tāds, kas atrodas dzemdes kakla kanālā.
hipaitrāls Tāds, kas atrodas zem klajas debess.
zemstikla Tāds, kas atrodas, aug zem stikla.
ciklisks Tāds, kas attiecas uz ciklu; tāds, kas noris cikla veidā; tāds, kura uzbūvei ir cikla veids.
pseidoizohromatisks Tāds, kas attiecas uz dažādām krāsām, kas krāsu aklajam šķiet vienādas.
progestacionāls Tāds, kas attiecas uz menstruālā cikla fāzi pirms menstruācijas sākuma, uz dzeltenā ķermeņa funkcionālās aktivitātes periodu.
mikroakustisks Tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu).
kravalda Tāds, kas dauzās apkārt, klaiņo (par mazu bērnu).
drēbinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no audekla.
kārklinis Tāds, kas ir gatavots, darināts no kārkla.
piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
neoklasisks Tāds, kas ir klasisks un piemērots sava laikmeta apstākļiem.
klaburīgs Tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām).
problēmorientēts tāds, kas ir orientēts kādas problēmas vai problēmu klases risināšanai.
mīksts Tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs.
saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
stiklains Tāds, kas ir raksturīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
noklausīts Tāds, kas ir uztverts klausoties.
pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
pusautomātisks Tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
padauza Tāds, kas klaiņo apkārt, dauzās.
sezamoīds Tāds, kas līdzīgs sezama sēklai, piem., kauliņš, skrimslis.
arklveida Tāds, kas līdzinās arklam.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
damzis Tāds, kas naktīs klaiņo apkārt.
nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
loderīgs Tāds, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
čākšis Tāds, kas nevar skaidri izrunāt (dēļ kakla iekaisuma).
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
naktsbrālis Tāds, kas pa naktīm klaiņo apkārt.
kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
padevīgs Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
akatnieks Tāds, kas par maksu padodas karaklausībai kāda cita vietā.
neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
starpklašu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm.
pašauglīgs Tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem).
caurauklots Tāds, kas sastiprināts, izverot cauri auklas (piemēram, par kancelejas dokumentiem).
bomzīgs Tāds, kas sevi maz kopj; bomzim, klaidonim līdzīgs.
zlamba Tāds, kas šo to runā vilcinādamies un ar to klausītājiem kavē laiku.
uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto.
ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
klasisks Tāds, ko ir veidojuši, radījuši klasiķi (1); tāds, kas ir saistīts ar klasiku (1), tai raksturīgs.
atklāts Tāds, ko nekas neierobežo, neaizsedz, arī neaizsargā (par vietu, apvidu); klajš, brīvs.
dzirdes- Tāds, ko var klausīties.
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piesēt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
dūkstains Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
klajumains Tāds, kur ir klajumi (parasti par vietu, teritoriju).
lustains Tāds, kur ir lustes (lāčauzas) vai to sēklas.
lustaiņš Tāds, kur ir lustes (lāčauzas) vai to sēklas.
tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu); arī klajš, pilnīgi tukšs.
neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
stiklots Tāds, kurā ir iestiprināta vai kuram ir piestiprināta stikla plāksne vai stikla plāksnes, arī stikla veidojumi.
pseidoklasisks Tāds, kurā ir izmantoti klasikas paraugi.
kokaļains Tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi).
komisks Tāds, kurā izpaužas kādiem ideāliem, normām, likumībām neatbilstošu parādību nosodījums izsmiekla veidā; saistīts ar šādu parādību nosodījumu izsmiekla veidā, tam raksturīgs.
bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
nemudrs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas; tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
platmutis Tāds, kurš neklausa pavēles, runā pretim.
žilma Tāds, kurš staigā kā aklais, neievērojot apkārtni.
ārlīnijas Tāds, procesors, printeris vai terminālis, kas ir atdalīts, parasti īslaicīgi, no tīkla vai vadošā datora.
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
vedējtaktētājs Taktētājs, kura ģenerētos signālus visas datoru tīkla stacijas izmanto savas darbības sinhronizācijai.
ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji.
ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji.
aklajciemnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Aklaisciems" iedzīvotāji.
tanpura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tambura.
tambura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tanpura.
tamze Tamza - rupjāks apaudums tīklam; dzija tīkla apaudumam.
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
tapieris Tapers - pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām.
stapiņa Tapiņa, arkla ilkss stiprināšanas detaļa.
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
sebenīte Tarba, audekla maisiņš.
zebenieks Tarba, audekla maisiņš.
aplacophora Tārpgliemju klase.
sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni.
piedāvātājs tas (cilvēks, uzņēmums), kas nodarbojas ar preces vai pakalpojuma reklamēšanu, izplatīšanu un pārdošanu
sasienams Tas (piemēram, saite, aukla) ar ko sasien.
graudēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai.
laikkavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis.
laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
grandeklis Tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās.
mistika Tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs.
komika Tas, kas izsmiekla veidā izraisa nosodījumu; tas, kurā izsmiekla veidā izpaužas nosodījums.
kladzēns Tas, kas kladzina.
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā; arī zemteksts.
vaušķis Tas, kas rej, skaļi runā vai klaigā.
reklamētājs Tas, kas reklamē (ko).
izskrabas Tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas).
reklāmdevējs tas, kurš grib reklamēt sevi, savas preces, pakalpojumus u. tml.
smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
apkārtgājējs Tas, kurš staigā šur un tur, klaiņo apkārt.
krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi.
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
kauliņš Taustiņš (parasti klavierēm).
tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram, telefona aparātam); arī klaviatūra (2).
klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords.
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani.
karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
lešana Tautastērpa krekla rakstu ieaušana.
irka Tautastērpa krekla uzplecis.
irks Tautastērpa krekla uzplecis.
sofits Teātrī daļa dekorāciju, kas attēlo griestus vai klaju debesi.
formula Tehniskie rādītāji, kas nosaka klasi (F1, F3, F3000), kurā sacenšas sacīkšu automašīna.
telegrāfa centrāle tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai.
tehnoloģija AT tehnoloģija, ko firma IBM izmantoja, izstrādājot uz mikroprocesora "Intel 80286" bāzes personālo datoru PC/AT, kurš atšķirībā no PC/XT klases datoriem bija 3-4 reizes ātrāks.
atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu.
pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums.
ārdava valoda tekoša, veikla valoda.
koplasījums Teksta lasījums vairākiem klausītājiem.
koplasīšana Teksta lasīšana vairākiem klausītājiem.
pentaris Teksts (ko runā, deklamē); runa; stāstījums.
mikrotelefons Telefona aparāta klausule, kas sastāv no mikrofona un telefona, kuri ir uzmontēti uz kopēja roktura.
klauseklis Telefona klausule.
trubis Telefona klausule.
piemutnis Telefona klausules detaļa, ko tur pie mutes.
lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi.
telefona (arī telefonu) grāmata telefona tīkla abonentu numuru un adrešu sakopojums.
telefona aparāts telefona tīkla galaierīce runas uztveršanai un pārraidīšanai.
telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas.
līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē.
līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē.
fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks.
teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi.
teliomycetes Teliomicēšu klase.
telosporidia Telosporīdiju apakšklase.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
pavediens tematiski saistītu ziņojumu kopa, kas tiek nodota tīkla _USENET_ intereškopai un kam tās dalībnieki izseko atbilstoši tematikai, nevis ziņojumu pienākšanas secībai.
kross Tenisā - slīps sitiens pie tīkla.
uzgrābstīt Tenkas saklausīties.
ļegatas Tenkas, klačas.
bļausts Tenkas, klaigas.
plackot Tenkot, klačoties, izplatīt apmelojumus.
dalītā datu banka teritoriāli nošķirtu lokālu datu banku sistēma, kuras apvieno ar datoru tīkla palīdzību un to vienotas funkcionēšanas vadību realizē, izmantojot dalītās datu bāzes koncepciju un dalītu datu bāzes pārvaldības sistēmu.
NUTS Teritoriālo vienību statistiskā nomenklatūra ("Eurostat"; "nomenclature of territorial units for statistics").
savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli.
izapūsties Tiekot ceptam, palielināties (par raudzētas mīklas veidojumu).
klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija.
tribālisms tieksme pēc etniskas vai cilšu nošķiršanās; arī dzimtu,cilšu, klanu ietekme valsts pārvaldīšanā.
arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem.
Goodreads Tiešsaistes kolektīvā recenzēšanas platforma (galvenokārt par grāmatām), kura ietver arī sociālā tīkla funkcijas.
piesaukla Tieva aukla ar ko pātagas ādas sloksni (pinumu, auklu) piestiprināt kātam.
marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
eudiometrs Tieva gara graduēta stikla caurule ar vienu aizkausētu galu, lieto gāzu pētījumiem un analīzēm.
raucīte Tieva linu aukla.
pīckains tievs (virvei, auklai līdzīgs).
bagete Tievs, garš baltmaizes klaips, t. s. franču baltmaize.
tīkls Gigabit Ethernet tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanu ar ātrumu 1 gigabits sekundē.
turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti.
primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē.
lapasvietne tīkla _Usenet_ dators, kas no kādas vietnes saņem jaunāko informāciju, bet neizplata to citiem datoriem.
atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla "Frame Relay" kadra galvenes bits, ar kuru tīkla mezgls informē blakusmezglu par to, ka no tā pienākošā informācija ir tik intensīva, ka var radīt tīkla pārblīvi.
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
aicinājums balsot tīkla "Usenet" interešgrupas veidošanas procesa stadija pēc diskusijas pieprasījuma saņemšanas.
standarts NAT tīkla adrešu translēšana (angļu "Network Address Translation").
apraides vētra tīkla apraides trafika pārmērīga noslodze ar pārraidēm (sūtījumiem), kad daudziem resursdatoriem vienlaicīgi jāatbild uz pieprasījumiem, kā rezultātā rodas tīkla pārslodze.
lapa Tīkla arhitektūrā - dators, kas saņem signālu no kāda centrālā datora, bet nepārsūta signālu nevienam attālam datoram.
modulārais centrmezgls tīkla centrmezgls, kuru veido, tam pievienojot dažādus moduļus, kuri katrs atbalsta konkrētu topoloģiju, piemēram, tīklu _Ethernet_ vai tīklu _Token Ring_.
apakštīkls tīkla daļa - neatkarīgs segments vai domēns, kas savstarpēji savienots ar citiem segmentiem vai domēniem, tādējādi uzlabojot tīkla veiktspēju un drošību.
sistēma NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System").
NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System").
attālās piekļuves serveris tīkla dators, pie kura attālam lietotājam tiek nodrošināta piekļuve ar modema vai integrēto pakalpojumu cipartīkla starpniecību.
specifikācija NDIS tīkla draivera saskarnes specifikācija (angļu "Network Driver Interface Specification").
bāzis Tīkla enkurs (liels akmens).
sēds tīkla gabals starp vienu un otru liekača aci.
kuļka Tīkla gremdēkamais akmens.
suntuļi Tīkla gremdi.
apakšējais pluds tīkla gremds.
dzirklis Tīkla iedzirklis.
dzirkstele Tīkla iedzirklis.
cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības.
attālās pārraudzības zonde tīkla ierīce, kas analizē attālās pārraudzības informāciju. Zonde var pārraudzīt trafiku un noteiktos apstākļos izziņot trauksmi. To var periodiski izmantot gan trafika pārraudzībai, gan statistikas iegūšanai.
attālās piekļuves maršrutētājs tīkla ierīce, kas privātās līnijas vai publiskos datu nesējus savieno ar attālām iekārtām (abos datu nesēja galos) un nodrošina protokola konversiju starp lokālo un teritoriālo datoru datoru tīklu.
sistēma NetBIOS tīkla ievadizvades pamatsistēma (angļu "Network Basic Input/Output System").
NetBIOS tīkla ievadizvades pamatsistēma (angļu "Network Basic Input/Output System").
protokols NNTP tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (angļu "Network News Transfer Protocol").
protokols NTP tīkla laika protokols (angļu "Network Time Protocol").
ķencele Tīkla maiss, kur ieliek noķertās zivis; vēžu smeļamā ķesele.
centrs NOC tīkla operāciju centrs (angļu "Network Operations Center").
tīkla izkusums tīkla pārslodzes radīta situācija, kurā datoru tīkls faktiski pārtrauc funkcionēt. Šo situāciju var radīt trafika pārslodze vai ļaunprātīga darbība.
plūsnes Tīkla pludiņi.
plūsti Tīkla pludiņi.
plode Tīkla pludiņš, agrāk no priedes mizas vai koka.
augšējais pluds tīkla pludiņš.
pludiķis Tīkla pludiņš.
tīkla-tīkla saskarne tīkla saskarne starp divām ierīcēm, parasti _ATM_ komutatoriem, vai arī saskarne starp diviem atšķirīgiem kadru retranslēšanas tīkliem.
tīkla adapters tīkla saskarnes karte (angļu "Network Interface Card (NIC)"; karte NIC.
NIC tīkla saskarnes karte (angļu "Network Interface Card").
ATM tīkla saskarnes karte tīkla saskarnes karte, kas pārraida un saņem datus asinhronā pārsūtīšanas režīmā; karti pievieno vai nu klienta stacijas kopnei, vai serverim.
lokālā tīkla adapteris tīkla saskarnes karte; karte NIC; tīkla adapteris.
tirgserveris Tīkla serveris, kas apstrādā tiešsaistes pirkumus un kredītkaršu transakcijas.
šautuve tīkla sienamais rīks.
saudekla Tīkla sienamais rīks.
šaudekla Tīkla sienamais rīks.
šaudeklis Tīkla sienamais rīks.
šaudīkla Tīkla sienamais rīks.
šautuva Tīkla sienamais rīks.
krīts Tīkla soma zivju nešanai.
caurspīdīgs tilts tīkla tilts, kurš darba procesā pārbauda, kurš mezgls atbilst katras jaunas stacijas adresei, kas tiek pārraidīta, tādējādi uzzinot, kādi mezgli ir pievienoti kādiem portiem.
koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
zvaigžņtopoloģija Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāki terminālmezgli un tikai viens starpmezgls.
režģtīkls tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vismaz divi mezgli, starp kuriem ir ne mazāk kā divi ceļi.
kaskādzvaigzne Tīkla topoloģijasvariants ar vairākiem centrmezgliem, kuru savienojumi veido tīkla abonentu hierarhijas līmeņus.
tīkla pārvaldība tīkla vadība.
tīkla piekļuves vadība tīkla vadības uzdevumu kopums, kas ietver tīkla sistēmu pārraudzību, datu integritātes nodrošināšanu, lietotāja identifikāciju, kā arī dažāda veida uzskaiti, kas saistīta ar piekļuvi tīklam vai izmaiņām tajā.
ailis Tīkla vai murda kārts.
retikulācija Tīkla vai tīklojuma veidošanās (piem., eritrocītos aktīvā reģenerācijā).
apvērtne Tīkla valgs.
virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas.
iemats Tiklab metamais kā laižamais tīkls bez liekačiem.
Python reticulatus tīklainais pitons.
Sempervivum arachnoideum tīklainais sempervivs.
varzaks Tīklam līdzīgs siena maiss.
tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti.
kooperatīvā informācijas sistēma tīklam pievienota datoru sistēma, kas nodrošina gan informācijas kooperatīvās apstrādes iespējas, gan arī piekļuvi informācijai un tīkla sniegtajiem pakalpojumiem.
tīkliņcimdi Tīklauduma cimds, tīklveidīgi adīts cimds.
tīkliņkrekls Tīklauduma krekls.
tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
tīkliņaudums Tīklaudums.
vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku.
hyponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints "Yponomeuta" atsevišķu sugu nosaukuma daļa pēc senākas klasifikācijas.
mudžtīkls Tīkls ar liekačiem (un dažāda lieluma tīkla acīm).
marķiermaģistrāles tīkls tīkls, kurā stacijas ir loģiski savienotas gredzenā, bet fiziski pievienotas kopīgai kopnei; marķieri tiek pārraidīti visām tīkla stacijām, bet atbild tikai tā stacija, kurai marķieris adresēts.
iznākt Tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
parādīties Tikt publicētam, laistam klajā.
tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt.
jēznieks Tirāns, "kakla kungs".
ģenerālaģents Tirdzniecības aģentu paveids, parasti ar plašākām funkcijām un aģentu tīkla vadītājs.
merčendaizings Tirgvedības nozare: māksla pārdot un reklamēt preci.
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
agrocybe Tīrumenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints.
vīsteknis Tītais, parasti rupjmaizes mīklas, klaips.
kreķis Tītavām līdzīgs rīks, ko lieto audekla apmešanai; dzijas uztinamais.
Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību.
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā.
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana; arī klaiņošana.
kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma.
mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
žeikoties Trakot, klaigāt, blēņoties.
priekšlobītājs Traktorarkla darbīgā daļa, kas paredzēta nezāļu iestrādāšanai augsnē.
pusuzkarināmais traktorarkls traktorarkls, kas ar traktora uzkares sistēmu savienots tā, lai arkla priekšējā daļa transporta stāvoklī balstītos uz traktora, bet pakaļējā daļa – uz arkla pakaļējā riteņa.
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
proteīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē enzīmu u. c. proteīnu serīna, treonīna vai tirozīna atlikumu sāngrupu fosforilēšanos, par fosfātgrupu donoru izmantojot adenozīntrifosfātu; regulē svarīgas dažādu procesu reakcijas, piem., glikogēnmaiņu, holesterīna biosintēzi un aminoskābju transformāciju; veido kazeīnus, kas izdalās ar pienu.
metiltransferāze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē metilgrupas pārnesi no viena savienojuma uz otru.
riboflavīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē riboflavīna fosforilēšanos par flavīna mononukleoīdu; kofaktors elektronu pārneses reakcijās.
kināze Transferāžu klases fermenti, kas nodrošina glikozes, glikogēna izmantošanu šūnās, veic kofermentu sintēzi, fosforizē olbaltumvielas.
transkriptāzes Transferāžu klases fermenti, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrfosfātiem uz DNS matrices vai DNS sintēzi no dezoksiribonukleozīdtrifosulfātiem uz RNS matrices.
RNS polimerāze transferāžu klases ferments, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrifosfātiem atbilstoši DNS matricei.
šķūtis Transporta klaušas.
lentes transportieris transportieris ar kravu nesošo elementu nepārtrauktas lentes (gumijota audekla, metāla, stiepļu pinuma) veidā.
iekraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai iekrautu kravu, kas raksturo procesu, kad tiek veikta transporta darba cikla daļa, bet transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
izkraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai izkrautu kravu; transportēšanas darba cikla daļa, kad transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
bert Trāsēt, kladzināt.
laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla.
Cladophora fracta trauslā kladofora.
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā brauc aiz motocikla.
diģenētiskie sūcējtārpi trematodes - plakano tārpu klase, \~5000 sugu, Latvijā \~130 sugu, ķermenis saplacināts, biežāk lapveida līdz 1,0 mm (retāk līdz 1,5 mm) garš.
tercians Trešās klases (tercas) skolnieks.
trešklasnieks Trešās klases skolēns.
trešziemnieks Trešklašnieks.
tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās.
pakalpojumatteices uzbrukums trieciens datoru tīklam, ko veido tā pārpludināšana ar tādu papildpieprasījumu skaitu, kas ievērojami palēnina normālo trafiku vai pat to pilnīgi pārtrauc.
bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot.
sporta krekls triko krekls bez rokām ar lielu kakla un muguras izgriezumu.
trilobita Trilobīti - izmirusi jūras posmkāju klase.
tre corde trīs stīgas; norādījums klavieru skaņdarbā spēlēt bez kreisā pedāļa vai atlaist to.
pasms Trīsdesmit šķieta zobu, kuros var ievērt trīsdesmit pāru audekla velku pavedienu.
trīasklasu Trīsklasīgs.
spundīte Trīsstūrveida auduma gabaliņš, ko iešuj sieviešu krekla plecu daļā pie kakla.
krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā.
špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā.
klaugas Troksnis, dauzīšanās, klabināšana (ilgstoša).
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot.
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
pankšināt Trokšņaini klaudzināt.
klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet.
ārdavas Trokšņošana, klaigāšana, ārdīšanās; medības ar dzinējiem.
bužot Trokšņot, klaigāt.
klimšķināt Trokšņot, klaigāt.
bruzdēt Trokšņot, klaudzināt.
bruzdināt Trokšņot, klaudzināt.
bruzdināties Trokšņot, klaudzināt.
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt.
brauzdēt Trokšņot, klauvēt.
brizdināt Trokšņot, klauvēt.
kampsis Trompetvīns - divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints.
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads.
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads.
klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
mīksne Tukla dzīva radība.
mīksnis Tukla dzīva radība.
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas.
mūlis Tukla seja.
pese Tukla, resna sieviete.
Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
tūkstošsēklu Tūkstoša sēklu - parasti sēklas materiālu vidējo rādītāju raksturojuma sastāvdaļa.
simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris").
julus Tūkstoškāju apakšklases ģints.
polydesmus Tūkstoškāju apakšklases ģints.
schizophyllum Tūkstoškāju apakšklases ģints.
logodiarrēja Tukšu vārdu klabināšana.
mataioloģija Tukšu vārdu klabināšana.
paustums Tukšums, klajums.
tulasnellales Tulasnellas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
(pa)klausīt uz vārda tūlīt (pa)klausīt.
klausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt klausīt.
paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt paklausīt.
čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas.
pīča Tūļīga, neveikla sieviete.
amfibolīti Tumši metamorfi ieži, kuru galvenie minerāli ir amfiboli un plagioklazi; izmanto būvakmeņiem un apdares materiāliem.
norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem.
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas.
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu.
apendikulārija Tunikātu tipa klase ("Appendiculariaea"), jūru un okeānu planktona iemītnieki, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā.
brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas.
reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku.
turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
liepene Tūsklape ("Petasites").
lēpenes Tūsklapes ("Petasites").
liepenes Tūsklapes ("Petasites").
mērsaknes Tūsklapes ("Petasites").
pamašlapas Tūsklapes ("Petasites").
rozlapas Tūsklapes ("Petasites").
rožlapas Tūsklapes ("Petasites").
rožlape Tūsklapes ("Petasites").
rožlapis Tūsklapes ("Petasites").
saltlapas Tūsklapes ("Petasites").
saltlape Tūsklapes ("Petasites").
saltlapes Tūsklapes ("Petasites").
tūsklapas Tūsklapes ("Petasites").
petasites Tūsklapes.
Japānas tūsklape tūsklapju suga ("Petasites japonicus").
bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti.
neīstā tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius").
briedēt Tuvināt gatavībai (augļus, sēklas u. tml.).
sifons Tvaika strūklas aparāts vilkmes palielināšanai lokomotīves katla kurtuvē stāvēšanas laikā.
ģīna Ūdas aukla.
makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.).
ūdensbruka Ūdenim līdzīga šķidruma sakrāšanās sēklas vadu un pautu plēvēs.
zosalus Ūdens (mīklas minot).
plass Ūdens klajums (parasti blakus ūdenstilpei).
šlākata Ūdens strūkla.
stira Ūdens strūkla.
ūdensstrūkla Ūdens strūkla.
šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna.
nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints.
novads ūdenstece, kas uzņem ūdeni no nosusināšanas tīkla, uztver arī virszemes noteci un pieplūstošos gruntsūdeņus un novada uz noteku.
dinass Ugunsizturīgs (līdz 1730 °C) materiāls, parasti no kramzemes, ķieģeļu veidā izmanto metalurģijas, stikla ieguves u. c. krāšņu iekšējai apdarei.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
koboca Ungārijā garkakla stīgu instruments ar 5-7 stīgām, kas strinkšķināmas pirkstiem.
stacijas adrese unikāla adrese, kas piešķirta atsevišķi katrai datoru tīkla datu stacijai.
tīkla adrese unikāls datoru tīkla mezgla, stacijas vai kādas tam pievienotas iekārtas vārds (identifikators).
UDK Universālā decimālā klasifikācija (bibliotēku zin.).
Nortkaneidjana Upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka.
Ingoda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina.
Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
Kolomaka Upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
Merlo Upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
urofloumetrija Urīna strūklas rakstura izmeklēšana.
enciopielīts Urīnvadu un/vai nieres bļodiņas dilatācija normālas grūtniecības laikā ar sekojošu tūsku, bet reti ar visām klasiskajām iekaisuma pazīmēm.
cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
ustomycetes Ustomicēšu klase.
piroklastisks Uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā.
dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru.
leukoplasts Uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem.
žerkle Uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums.
reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
pirkstu nospiedums uz pirksta gala iekšējās virsmas esošā līniju tīkla (papilārlīniju) nospiedums.
dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
prīma Uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs.
satukloties uzbaroties, tuklam kļūt.
bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt.
reklāmklips Uzfilmēts klips^1^ (kā) reklamēšanai.
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
izspavedēt Uzklausīt (grēku sūdzētāju).
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
ievērot Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos).
pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to).
uzklaušināt Uzklausīt, iedziļināties, atrast.
biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties.
uzklausināt Uzklaušināt.
sistēmas NetBios paplašinātā lietotāju saskarne uzlabota sistēmas _NetBios_ versija, ko izmanto tīkla operpetājsistēmas, kā arī operpetājsistēmas _Microsoft Windows 95_ un _Microsoft Windows NT_.
vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
vagācija Uzmanības klaiņošana.
klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt.
smailēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
spicēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
ausenēt Uzmanīgi klausīties, ausīties.
špicēt ausis uzmanīgi klausīties.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
paspicēt ausis uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par dzīvniekiem); paausīties.
knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties.
kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā.
ražošanas jauda uzņēmuma maksimāli iespējamais produkcijas izlaides (noteiktā nomenklatūrā, sortimentā) izejvielu pārstrādes apjoms laika vienībā.
vadības grāmatvedība uzņēmuma pārvaldībai nepieciešamās informācijas (finanšu un operatīvās) klasifikācijas, mērīšanas, uzkrāšanas, analīzes, sagatavošanas, skaidrošanas un paziņošanas process, lai plānotu, novērtētu un kontrolētu uzņēmuma darbību un nodrošinātu resursu visizdevīgāko izlietojumu.
rūpnieciskā frekvence uzņēmumu, pilsētu un lauku apdzīvoto vietu elektriskās enerģijas apgādes tīkla frekvence.
uzklauvēt Uzsist, pieklauvēt.
uzelkonis Uzšuvums apģērba (krekla, žaketes) elkoņa daļai.
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām).
trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu.
lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos).
sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties.
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
pieklaust Uzzināt, noklausīties.
pieklausties Uzzināt, noklausīties.
ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas.
apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas.
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
apion Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas āboliņu smecernieku ģints, kas pēc jaunākās klasifikācijas veido atsevišķu apionu dzimtu.
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints.
prīmāni Vācu ģimnāzijās vecākās klases skolēni.
vadule Vadīkla.
Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread".
sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli.
kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis.
klaudzināt Vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem).
spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt.
šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
repetīcija Vairākkārtēja, ātra vienas un tās pašas skaņas atkārtošana, sevišķi klavierspēlē.
kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
notostraca Vairogčauļi - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta.
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība.
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas.
elektronlampa vakuumēta, vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, stikla balons, no kura izsūknēts gaiss un kurā atrodas divi vai vairāki elektrodi, starp kuriem tiek radīta brīvo elektronu plūsma.
vērzelīgs Valdāms, paklausīgs.
VSŠ Valmieras stikla šķiedra.
VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca.
kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme.
stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites.
uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm.
deskriptors Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto informācijas klasificēšanai vai indeksēšanai.
vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus.
tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus.
valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas).
Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika.
karadienests Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde.
VITA Valsts informācijas tīkla aģentūra.
buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam.
nacionālā klasifikācija vai klasifikators valsts vajadzībām izstrādāta un apstiprināta klasifikācija vai klasifikators.
profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības.
Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
pieteikumvārds Vārds, ko lietotājam piešķir datoru tīkla administrators un ko izmanto, lai identificētu lietotāju.
a Vārdu savienojumos "a kas", "a ko" u. tml. ar iebilduma, dažreiz arī izsmiekla, nievājuma nokrāsu.
virtins Vārīti mīklas plācenīši.
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem.
šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs.
kuprāti Varu saturošu elementorganisko savienojumu klase.
appīdas Veca arkla ilksis ar virvēm aptītas.
apija Vecā arkla ilksis, ap kuru tika aptītas virves.
refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām.
protolepidodendri Vecākie un primitīvākie staipekņveidīgo klases augi, kas parādījās devonā un bija dihotomiski zaraini, 40-70 cm augsti lakstaugi ar skujveida lapām.
garie Vecāko (9.-12.) klašu skolēni.
Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti.
vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots.
vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs.
vecuma pakāpe vecumklašu sīkāks sadalījums 5 vai 10 gadu periodos.
cf-klauzula Vedamizmaksu klauzula, norādījums, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
vedene Vedekla (1).
dēlene Vedekla, dēla sieva.
jauņuve Vedekla, dēla sieva.
mārte Vedekla, dēla sieva.
vestene Vedekla, jauna sieva.
ievedne Vedekla.
jaunevīte Vedekla.
jaunīte Vedekla.
jaunuve Vedekla.
ļaudava Vedekla.
mārtene Vedekla.
vedakla Vedekla.
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos.
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību.
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine.
risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.).
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
kuļičs Veidnē cepts rauga mīklas salds cepums ar rozīnēm.
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
kniediņš Veikla gaita, raits solis.
kartožneica Veikla kāršu spēlmane.
spurna Veikla meitene.
manevrs Veikla, arī viltīga aplinku rīcība, veikla, arī viltīga izturēšanās.
sprikšķe Veikla, kustīga meitene.
dejošana veikla, rotaļīga kustēšanās (par dzīvniekiem)
izārdava valoda veikla, tekoša valoda (tautas dziesmās).
rasais Veiklais, ātrais.
prasmīgas rokas veiklas rokas.
kopīgot Veikt darbības, lai noteikti resursi būtu pieejami vairākiem datortīkla lietotājiem.
spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
mistrāls Vējdēļu klase vindsērfingā.
rešetkas Vējluktura detaļa - stiepļu aizsargrežģis, ko uzliek stiklam.
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti.
šķērps Velēnu nazis arklam.
šķērpums Velēnu nazis arklam.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās.
laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms.
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
rulle Veltnis mīklas izstrādājumu veidošanai.
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti.
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
ascaridae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta.
ascaridia Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints.
ascaris Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints.
globodera Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints "Globodera", Latvijā konstatēta 1 suga.
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi.
aphelenchoides Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints.
asplanchna Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints.
synchaeta Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints.
saviļināt Veļot izveidot (no mīklas).
nolasīt (vārdus) no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
nolasīt vārdus no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
šņore Vērpjamā ratiņa aukla.
klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa.
madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa.
makace Vērpjamā ratiņa klaniņa.
skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla.
vārpstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vārstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vārstive Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vērstule Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
virstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
vārzt Vērt auklas pastalā.
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru".
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu).
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā.
entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī.
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās.
augstākie vēži vēžu klases apakšklase ("Malacostraca"), 18000 sugu, Latvijā konstatēts 50 sugu.
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki.
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži).
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas bosminu dzimtas ģints.
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas.
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga.
acroperus Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
alona Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
alonella Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
aloninae Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints.
acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints.
diaphanosoma Vēžu klases sidu dzimtas ģints.
limnosida Vēžu klases sidu dzimtas ģints.
grēvis Vēžu klases vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Idoteidae"), Latvijas ūdeņos konstatētas 3 sugas.
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas.
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
argulus Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases žaunastvēžu kārtas ģints.
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī.
tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu.
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu.
vilnaskrabis Vēžveidīgo klases dzimta, pie kuras pieder, piemēram, vilnaskrabji.
artemisia Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
artemīsija Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
flagellāti Vicaiņi, vienšūņu tipa klase, kuras pārstāvjiem ir dzīvnieku un augu iezīmes, ap 4000 sugu, Latvijā 320 sugu.
flagellata Vicaiņu klases "Mastigophora" nosaukuma sinonīms.
trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas.
ceratium Vicaiņu klases ģints.
opalina Vicaiņu klases ģints.
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
chrysomonadida Vicaiņu klases kārta.
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
tripanozomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti; tripanosomas.
ekonomiskā klase vidēji lēta tarifa ceļojumu klase lidmašīnās.
šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām.
kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs.
poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri.
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
tercija Vidusskolas trešā klase.
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas.
lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem.
patipināt Viegli pieklauvēt.
piedripināt Viegli pieklauvēt.
pieknibināt Viegli pieklauvēt.
pieknikstināties Viegli pieklauvēt.
pieknipelēt Viegli pieklauvēt.
vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki.
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
irdinātājs Viela vai vielu maisījums, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu.
spermatīns Viela, kas atrodas zīdītāju sēklas šķidrumā.
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
burvjlazda Viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju.
plektomicētes Viena no asku sēņu klasēm ("Plectomycetes"), saprofīti un parazīti, \~160 ģinšu, 2250 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, \~70 sugu.
lietotāja vārds viena no datoru sistēmu un tīkla aizsardzības formām, kas (parasti kopā ar paroli) ļauj autentificēt lietotāju.
miega artērija viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
sakkoks Viena no divām simetriskām saku sastāvdaļām - lokveida koka detaļa, ko novieto pie darba dzīvnieka kakla.
ranga viena no divām spīļu arkla daļām, pie kuras ar atsēju piesien ilksi.
paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
krāteris Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
krāters Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
Aspasija Viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi.
Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots.
Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
Talija viena no nereīdām, kopā ar Ahilleju u. c. nereīdām piedalījās Patrokla apraudāšanā.
aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
holanders Viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa.
dzimumcikla līdzsvara stadija viena no policiklisko dzīvnieku dzimumcikla stadijām; iestājas, ja nav notikusi apaugļošanās; šai laikā mātītēm nav dzimumaktivitātes.
masu ražošana viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
standarts 10 Base 2 viena no standarta IEEE 802 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto 50 omu koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 185 m.
standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m.
aknu sūnas (Hepaticae) viena no sūnaugu klasēm - lapoņveida augi vai augi ar stumbru un lapām.
karposporofīts Viena no trim sārtaļģu attīstības cikla paaudzēm (pārējās - gametofīts un sporofīts).
stornello Viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds.
masts Vienā tīkla izmetienā iegūtais loms.
instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim; instrumentācija (2).
saknosīties Vienam otru grābstīt (pie kakla) un berzēt (parasti par zirgiem).
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
amaryllidaceae Viendīgļlapju klases amariļļu dzimta.
cirvene Viendīgļlapju klases apakšklase ("Alismidae"), kas ietver tikai 1 rindu.
palma Viendīgļlapju klases apakšklase ("Arecidae"), iedala 3-5 rindās.
tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta.
najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales").
alimataceae Viendīgļlapju klases cirveņu dzimta.
puķumeldrs Viendīgļlapju klases cirveņu rindas dzimta ("Butomaceae"), 1 ģints.
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta.
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos.
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi.
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu.
orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints.
diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
aira Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Aira"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
rudzusmilga Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Apera"), viengadīgs augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņzobe Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Cynodon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
vulpija Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Vulpia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
crypsis Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
carex Viendīgļlapju klases grīšļu dzimtas grīšļu ģints.
ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas.
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu.
restijaugi Viendīgļlapju klases komelīnu rindas dzimta ("Restionaceae"), >400 sugu.
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu.
kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu.
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
formijaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Phormiaceae").
pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu.
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas.
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās.
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem.
triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu.
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda.
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija.
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu.
āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1.
taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia").
kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga.
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha").
nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa").
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas").
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu.
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta.
ežgalvīte Viendīgļlapju klases pandānu rindas dzimta ("Sparganiaceae"), 1 ģints.
eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle.
strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus.
reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu.
tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi.
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā.
soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas).
attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām.
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
elementārās funkcijas vienkāršākā skaitlisko funkciju klase – funkcijas, kuras iegūstamas no pakāpes funkcijas, eksponentfunkcijas, logaritmiskās funkcijas, trigonometriskām funkcijām un inversajām funkcijām ar galīgu skaitu aritmētisku operāciju un superpozīciju.
skuters vienkāršots un vieglāks motocikla vai mopēda modelis - transportlīdzeklis, ar ko pārvietojas nelielā attālumā.
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
pieklakšķināt Vienlaicīgi reizēm klakšķināt.
auss Vienlemeša arkla apvērsējs.
zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala.
dzīkstele Vienlemeša arkla vai kādas lauksaimniecības mašīnas dīsele.
lemešs Vienlemeša dzelzs arkla lemesis.
kaļ kā dzenis vienmērīgi, ritmiski klaudzina.
vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi.
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt.
pusaile Vienreizēja sēklas ieecēšana.
Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
interneta seriālās līnijas protokols viens no diviem interneta standartprotokoliem, kas, izmantojot telefona līnijas, nodrošina atsevišķas darbstacijas vai datora tiešu pieslēgšanu tīklam.
protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga.
ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
balotāde Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ.
kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
bende Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
bendele Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
bendelis Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
veselības aprūpes pabalsts viens no pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas sociālo pabalstu veidiem Latvijā, proti, materiāls atbalsts veselības aprūpei pašvaldībā deklarētai personai.
reversais adrešu atrises protokols viens no protokoliem _TCP/IP_, kas, izmantojot kāda ar internetu savienota lokālā tīkla darbstaciju adreses, ļauj noteikt šo darbstaciju _IP_ adreses; protokols RARP.
skaldnēšana Viens no stikla un dārgakmeņu slīpēšanas veidiem, apstrāde ar slīpripu, kas rotē ap horizontālu asi.
kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
shizomicētes Vienšūnu klase, kuri vairojas daloties; pie tiem pieder aktinomicētes un baktērijas.
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints.
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina").
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi.
actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga.
eiglenoididas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta.
fitomonadidas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta.
eiglenoidida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis.
fitomonodida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis.
skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs.
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
žaustave Vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai.
kaklpakaļa Vieta kakla aizmugurē (aiz apkakles).
piešava Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
piešāve Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
piešavs Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
krūpinis Vieta zem kakla līdz krūtīm (cilvēkam, dzīvniekam).
cumpurnis Vieta, kur cepšanas laikā ir saskārušies divi maizes klaipi.
obsekvencija Vieta, kur iesloga nepaklausīgos mūkus.
Alburnus lucidus vīķe, šīs ģints suga pēc senākas klasifikācijas.
iemeti Vīle kreklam, kleitai.
iemaši Vīle kreklam, svārkiem.
iemati Vīle kreklam, svārkiem.
šarlainis vilnas šalle (kaklauts) ar ziediem (pirkta, ne pašausta).
bāba Vinča smagu nastu celšanai vai vilkšanai, arī zvejas tīkla izvilkšanai.
lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos.
jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
viperus Vipera - odžu dzimtas ģints nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
apačs Vīriešu krekla piegriezums ar plašu vaļēju apkakli.
muciņa Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
muciņš Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
virssvārki Vīriešu žakete, ko nēsā virs krekla, džempera; vīriešu svārki.
jirce Vīrišķā sēkla.
šlīme Vīrišķās sēklas šķidrums.
filinia Virpotāju 2 klases ģints.
euchlanis Virpotāju klases ģints.
habrotrocha Virpotāju klases ģints.
kellicottia Virpotāju klases ģints.
keratella Virpotāju klases ģints.
macrotrachela Virpotāju klases ģints.
rotaria Virpotāju klases ģints.
uzkrekls Virs vīriešu krekla valkājama atsevišķa krūšu daļa ar apkakli.
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem.
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš.
valgs Virve, aukla, arī saite ar cilpu.
striķis Virve, aukla.
kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas.
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm.
palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms.
klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni.
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko)
šotu vadīšana visas operācijas (ievilkšana un izlikšana, kā arī aizlikšana un atbrīvošana no klampas), ko, vadot buras, veic ar šotīm.
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki.
reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums).
NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union").
sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
Famenas stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienība, seklas jūras un lagunāro nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 180 m, iedala 2 pastāvos.
Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa.
speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām.
telemātika Vispārējs apzīmējums teleinformacionālām sistēmām (teleteksam. teletekstam, videoteksam), kas izveidotas uz koplietošanas TV vai telefona tīkla un sadzīves televizoru bāzes; videogrāfija.
starpprocesu komunikācija vispārējs termins datu apmaiņas metožu apzīmēšanai vairākuzdevumu sistēmās, kas realizētas vienā datorā vai tādās programmu sistēmās, kas sadarbojas ar datoru tīkla starpniecību.
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
deklaratīvums Vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekla vieta.
stiklainums Vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību.
jaunākās klases vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā.
tīkla etiķete vispārpieņemtas normas, kas nosaka lietotāja uzvedību, izmantojot interneta tīkla pakalpojumus.
klāgata Vista, kas daudz kladzina, bet dēj maz olas.
mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam.
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
panhipogammaglobulinēmija Visu klašu imūnglobulīnu nepietiekamība asinīs.
tirdzniecības flote visu tipu un klašu pasažieru un kravu pārvadāšanas kuģi, kā arī tie kuģi, kas kalpo ostu vajadzībām.
skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis.
kristalīns Vitelīnu klases proteīns, atrodams acs lēcā.
pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas.
pavōrškys vīžu auklas.
uražas Vīžu auklas.
artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā.
volframīts Volframātu klases minerāls, kas satur volframu (dzelzs un mangāna volframsāls); galvenā rūda, no kuras iegūst volframu.
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi.
šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas.
bromus Zaķauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
jūraszaķis Zaķzivs - zivju klases skorpēnveidīgo kārtas zaķzivju dzimtas zivs.
kaulerpa Zalaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas dzimta ("Caulerpaceae").
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām.
hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
asterococcaceae Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimta.
asterococcus Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints.
ulothrix Zaļaļgu klases ulotrihu rindas ulotrihu dzimtas ģints, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas.
mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
euchlorophyceae Zaļaļģu klase.
volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
kartērija Zaļaļģu klases hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Carteria"), vienšūnas aļģes ar acs laukumiņu stigmu un 4 vicām, 67 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt gk. stāvošos ūdeņos.
botryococcaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas aļģu dzimta.
ankistrodesmus Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodemu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā atrastas 24 sugas.
ankistrodesmaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodesmu dzimta.
harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu.
oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā.
scenedesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Scenedesmaceae"), cenobijā parasti apvienotas 4, 8 vai 16 šūnas, 13 ģinšu.
ankyra Zaļaļģu klases hlorokoku rindas harāciju dzimtas ģints.
actinastrum Zaļaļģu klases hlorokoku rindas scenedesmu dzimtas ģints.
ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis.
hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā.
hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā.
volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
celastras Zaļaļģu klases scenedesmu dzimtas ģints ("Coelastrum"), cenobiju zaļaļģes ar lodveidīgiem cenobijiem, kas parasti sastāv no 8, 12 vai 16 šūnām, 18 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu, kas mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu planktonā, retāk bentosā.
kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis.
aegagrophila Zaļaļģu klases sifonokladu rindas kladoforu dzimtas ģints.
sifonokladi Zaļaļģu klases ūdensaugi ar pavedienveidīgu, zarotu vai lodveidīgu laponi; izplatība visā pasaulē saldūdeņos un jūrās (~ 16 ģinšu, 300 sugu).
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
edogonija zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Oedogoniaceae"), 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis; no šīs dzimtas ģints "Bulbochaete" 97 sugām Latvijā konstatētas 25 sugas.
trentepolija Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Trentepohliaceae"), pavedienveida aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
aphanochaete Zaļaļģu klases ulotrihu rindas hetoforu dzimta ģints.
hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā.
fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
zignemātas zaļaļģu konjugātu klases rinda, nezarotas, pavedienveidīgas aļģes, saldūdeņos un iesāļos ūdeņos; 1 dzimta, 13 ģinšu, \~600 sugu.
hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti.
konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā.
dinoficeja Zaļaļģu nodalījuma klase ("Dinoficeaea").
actinotaenium Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints.
bambusina Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints.
klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints.
desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu.
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe.
volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas.
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas.
skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
seligeria Zaļsūnu apakšklases ģints.
bārbula Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Barbula"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus").
kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum").
gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia").
mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium").
daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum").
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rožgalvīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Rhodobryum"), \~43 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kroklapes zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Sanionia").
dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi.
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
krači Zārdi, sastatīti koki āboliņa, zirņu u. c. žāvēšanai klajā laukā.
diskomedūzas Zarndobumaino kārtas scifomedūzu klases iedaļa.
akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem.
ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni.
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki.
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
obēlija Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases ģints ("Obelia").
hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora").
trahilida Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta.
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās; šīs klases dzīvnieki.
aktīnija Zarndobumaiņu tipa koraļļu klases kārta ("Actiniaria"), vientuļi, retāk koloniju bezskeleta polipi, diametrs - no dažiem mm līdz 1,5 m, izplatīti jūrās līdz 8000 m dziļumam, \~1500 sugu.
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt.
chrysocapsineae Zeltaino aļģu klase.
chrysomonadinae Zeltaino aļģu klase.
chrysosphaerinae Zeltaino aļģu klase.
hydrurus Zeltaino aļģu klases "Chrysocapsineae" ģints.
epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints.
phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints.
phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints.
chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints.
chrysotrichineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase.
rhizochrysidineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase.
zeltrīkste Zeltgalvīšu suga, 30 cm līdz metram garumā, aug sausos, klajos mežos, zied no jūlija līdz septembrim.
basklarnete Zema reģistra klarnete.
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
deklasifikācija Zemākas tarifa klases noteikšana, tarifa pazemināšana.
hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas.
lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
bangiaceae Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases dzimta.
bangia Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas.
katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā.
Aronia arbutifolia zemeņkoklapu aronija.
sarkanā aronija zemeņkoklapu aronija.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā.
Rihtera skala zemestrīču klasifikācijas sistēma pēc magnitūdām; tās pamatā ir seismisko viļņu enerģijas novērtējums, ko veic pēc 12 punktu skalas.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks.
leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks.
asmītnieks Zemnieks, kam piederēja arkla asmīte, t. i. 1/8 arkla zemes; Latvijā no 15. gs. šādas saimniecības veidojušās sadaloties mantotajām saimniecībām; 17. gs. beigās 1/8 arkla noteica kā iespējami mazāko zemnieku sētu.
laidenieks Zemnieks, kas atpircies no klaušām, gk. Vidzemē zviedru laikos.
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas.
cetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/4 arkla (ap 40-55 ha).
puscetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
pušelnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas).
pusarklis Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
ofikleīde Zems pūšamais instruments ar klapēm.
dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
placentāļi Zīdītāji, kam ir placenta; šo zīdītāju apakšklase.
kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā.
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma 1(2); šīs apakšklases dzīvnieki.
vihuhols Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas cilts ("Desmanini"), kas pamatā ir ūdens dzīvnieki, bet guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās.
mogera Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas Eirāzijas kurmju cilts ģints ("Mogera").
viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas.
māņlēcējpele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Zapodidae"), sīki grauzēji (ķermeņa garums - 5-9 cm), pēc izskata līdzīgi pelēm, 11 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - meža sicista.
lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas.
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta.
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu.
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi.
sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu.
ādlidoņi Zīdītāju klases kārta ("Dermoptera"), tropiskajos mežos, ķermeņa sānos ir lidplēve, ar kuru dzīvnieks planē.
nepilnzobis Zīdītāju klases kārta ("Edentata"), dzīvnieki ar īpatnēju zobu uzbūvi, saglabājušās tikai 3 dzimtas: sliņķu, skudrlāču un bruņnešu dzimta.
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta.
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki.
jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg.
cauruļzobis zīdītāju klases kārta ("Tubulidentata"), kurā ir tikai 1 dzimta un 1 suga.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus").
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
kurmis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Talpidae"), 12-18 ģinšu, 19-31 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga.
mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
alces Zīdītāju klases pārnadžu kārtas briežu dzimtas ģints.
aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs.
cūka Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Suidae"), 6 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas.
sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu.
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon").
jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera.
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos.
lauva Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Leo leo"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā.
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā.
kurmjsomaiņi Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Notoryctidae"), mīt augsnes alās.
bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā.
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
plātņvalis Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Mysticeti"), pie kuras pieder vaļu sugas, kuriem mutē zobu vietā ir plātnes, 11 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 2 sugas.
zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas.
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
pundurkašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas kašalotu dzimtas ģints ("Kogia"), 2 sugas, garums - līdz 3,4 m, masa - līdz 400 kg.
kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus).
upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā).
knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga.
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki.
zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
augļlapa Zieda sastāvdaļa (segsēkļiem), uz kuras attīstās sēklaizmetņi un veidojas auglenīca.
segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem).
apputekšņošana Ziedaugiem ziedputekšu nogādāšana no putekšlapām uz drīksnu, kailsēkļiem tieši uz sēklas aizmetni.
viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
apputeksnēšana Ziedputekšņu novadīšana uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošana.
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
čiroki Ziemeļamerikas indiāņu cilts, 1838.-1839. g. lielākā cilts daļa bija spiesta pārcelties uz "indiāņu teritoriju" Oklahomā.
šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā.
oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus.
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m.
Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
smalta Zila krāsviela, kas sastāv no kobalta silikāta un ko izmanto stikla un porcelāna rūpniecībā.
anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu".
kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm.
lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā.
nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes.
oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm.
rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
scitonēma Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Scytonema"), 54 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt stāvošos un tekošos ūdeņos, uz mitrām klintīm upju krastos, uz mūriem, koku mizas, augsnes.
nostoc Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu.
entophysalidales Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases rinda, no kuras Latvijā retumis sastopamas 2 sugas.
hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas.
kulērs Zilas stikla krāsas vidēji smalkā šķirne.
zīls Zīle 1(2) - pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala.
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
mellums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu.
melnums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu.
reklāmzīme Zīme (kā) reklamēšanai.
grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis.
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes").
taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes; arī sistemātika.
psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās.
apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, feodālisma apkarošana 17.-19. gadsimtā, raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.). Radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju; attiecīgais mācību priekšmets.
apraides ziņojums ziņojums, kas adresēts visiem datoru tīkla lietotājiem.
multiraide Ziņojumu pārraides veids datoru tīklos, kad viens un tas pats ziņojums vienā laikā tiek nosūtīts vairākām, bet ne visām datoru tīkla stacijām.
uzkrājnosūtne Ziņojumu pārsūtīšanas metode, kas nodrošina, ka ziņojums pirms tā nogādāšanas adresātam tiek uzglabāts kādā datoru tīkla starpmezglā (ierīcē), lai sagaidītu izdevīgāko tā nogādes laiku vai nogaidītu, kamēr tā saņēmējs ir pieejams.
kamstavi Zirga kakla virsējā mala.
apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla.
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu.
lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
falanga zirnekļveidīgo klases dzīvnieku kārta, no 8 mm līdz 5 cm garumā, indīgs dzīvnieks (siltajās zemēs).
pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
fitosejula Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas ģints ("Phytoseiulus").
anthoseus Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints.
anystidae Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas plēsīgo ērču grupas dzimta.
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
pedipalpi Zirnekļveidīgo klases pārstāvju otrais ekstremitāšu pāris pie galvkrūtīm.
tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā.
zirnītis Zirņa sēklai līdzīga zāļu forma - mazs, apaļš graudiņš (parasti ar gludu virsmu); arī dražeja, pilula.
plākšņata Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšata.
plīkstere Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšata.
plākšata Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšņata.
plākškata Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšņata.
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
nerophis Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas ģints.
čūskzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas suga ("Nerophis ophidion"), garums - 25-30 cm, planktonofāga, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, arī Baltijas jūrā, bet Latvijas piekrastē reti.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms.
tūbīte Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Ammodutidae"), jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm, 3 ģintis, 10 sugas, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
lentzivs Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Lumpenidae"), 6 ģintis, 10 sugu, Baltijas jūrā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas.
makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu.
lucītis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Zoarcidae"), \~50 ģinšu, \~200 sugu.
gobiusculus Zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
ammodytidae Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimta.
ammodytes Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas ģints.
adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs.
cobitidae Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta.
cobitis Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimtas ģints.
karpa zivju klases karpveidīgo kārtas dzimta ("Cyprinidae"), pie kuras pieder ātraudzīgas, siltumu mīlošas saldūdens zivis, dzimtā >270 ģ., \~1700 sugu, Latvijā konstatētas 18. ģ., 22 s.
alburnoides Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints.
alburnus Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints.
leuciscus Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints.
sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
līdaka Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Esocidae"), ko daži autori nodala atsevišķā līdakveidīgo kārtā, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lasis Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Salmonidae"), pie kuras pieder, piemēram, laši, foreles, taimiņi.
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma.
muksuns Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus muksun"), 1970.-1980. gados ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs un Rīgas līcī, bet iedzīvošanās nav zināma.
čirs Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus nasus"), 1960. gados it kā ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs, bet iedzīvošanās nav zināma.
pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
pollaks Zivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga (Pollachius pollachius"), kas konstatēta arī Baltijas jūrā.
scophthalmus Zivju klases plekstveidīgo kārtas akmeņplekstu dzimtas ģints "Psetta" nosaukuma sinonīms.
akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
alosa Zivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas ģints.
zaķzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cyclopteridae"), 7 ģintis, \~30 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
platgalve Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), \~70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga.
acipenseridae Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimta.
acipenser Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas ģints.
sterlete Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Acipenser ruthenus"), līdz 16 kilogramiem smaga (garums līdz 1,25 m) saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.
anguilliformes Zivju klases zušveidīgo kārta.
zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
anguillidae Zivju klases zušveidīgo kārtas zušu dzimta.
anguilla Zivju klases zušveidīgo kārtas zušu dzimtas ģints.
kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās.
siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis.
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria").
copula Zooloģijā apaugļošana, divu dažāda dzimuma dzīvnieku savienošanās sēklas ievadīšanai sievišķos dzimumorgānos.
zoomastigina Zoomastiginu apakšklase.
anserinae Zosis - putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta.
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
dēdu karš zosu klaigāšana.
anseriformes Zosveidīgie - putnu klases kārta.
zušaukla Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu).
zušauklis Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu).
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē.
subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne.
pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm.
zvaigžņu spektrālā klasifikācija zvaigžņu iedalījums grupās (spektra klasēs) zvaigžņu temperatūras pazemināšanās secībā un pēc to spektra īpatnībām; galvenās zvaigžņu spektra klases apzīmē ar burtiem O, B, A, F, G, K, M; sīkāku iedalījumu apakšklasēs norāda ar cipariem no 0 līdz 9 aiz burta.
spektrālās zvaigžņu klases zvaigžņu klasifikācija pēc līniju intensitātes to optiskajos spektros (šī intensitāte atkarīga no fizikālajiem apstākļiem to atmosfērā).
klankšens Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā; klankšķins.
klankšins Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā; klankšķins.
knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus.
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.
mātējums Zvejas tīkla acs piestiprinājums pie auklas.
gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi.
pūceks Zvejas tīkla atsaite.
milīns Zvejas tīkla atsvars.
linums Zvejas tīkla audums.
muciņa Zvejas tīkla boja.
mucīte Zvejas tīkla boja.
vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā.
rinduksis Zvejas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai).
rinuksis Zvejas tīkla gals.
bundulis Zvejas tīkla gremde; pludiņš.
birulis Zvejas tīkla gremde.
ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš.
klēcinieks Zvejas tīkla malas koks.
papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē.
plude Zvejas tīkla pludiņš (liela izmēra).
bungulis Zvejas tīkla pludiņš.
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām.
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
baltenīte Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene.
baltenītis Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene.
baltene Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls.
bučs Zvejas tīkla veids, ko izmanto arī irbju ķeršanai.
iemeteklis Zvejas tīkla veids, venteris.
dunkuris Zvejas tīkla veids.
grūdeklis Zvejas tīkla veids.
klēpenis Zvejas tīkla veids.
kurne Zvejas tīkla veids.
laidenis Zvejas tīkla veids.
vedene Zvejas tīkla veids.
plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt.
valksts Zvejas vieta, ko apņem ar vienu tīkla metienu.
tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla.
ornāji Zvejniecībā vada jeb velkamā tīkla spārni.
kākalis Zvejniecībā vadus spārna galā vai jūras kūra sētas galā pie stelts piestiprināta aukla, kas kopā ar stelti veido trijstūri.
zestiķis Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada.
zestiks Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada.
āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu.
terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā.
Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle.
rīteru nauda zviedru laikos Vidzemē nodoklis armijas uzturēšanai - 3 dālderi 50 graši no arkla.
thysanura Zvīņenes - kukaiņu klases kārta.
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
ļebene Žaketei līdzīgs virsvalks (piemēram, klaunam).
bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi.
konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem.
sāmati Žoga kārtis, sklandas; žoga koki, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski; guļkoki; guļkoku žogs.
lerneoīdi Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas apakškārta.
lernaeoidea Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārta.
lernejs Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints.
žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste.
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži.
zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
žvakšināt Žvadzināt, klabināt.
žvakšķināt Žvadzināt, klabināt.
zvākstoņa Žvadzošs, klabošs, šņācošs troksnis.

kla citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: