Paplašinātā meklēšana

Meklējam lauzt.

Atrasts vārdos (47):

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (271):

šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
akmenslauztuve Akmeņlauztuve.
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
aplauzums Aplauzts salikums.
paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
grimīt Ar sparu nākt, lauzties kur iekšā.
iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
laužņāt Atkārtoti lauzt, lauzīt.
atlauzīt Atkārtoti vai vairākus objektus nolauzt.
grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
uzdragāt Atsist vaļā, atdauzīt, uzlauzt.
berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā.
uzgurgt Burbuļojot (no jauna) izlauzties.
uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē.
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
kreisēšana Burukuģa iešana pret vēju pa lauztu līniju (lavēšana).
kreisēt burukuģim iet pret vēju pa lauztu līniju (lavēt).
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt.
laušana Darbība --> lauzt.
lauzējs Darītājs --> lauzt.
atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt.
aizlauzts Divd. --> aizlauzt.
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
repināt dziedēt (salauztus kaulus).
stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts".
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts.
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
pipaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti.
pipkaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti.
fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
iegraut Graujot 1(1) ielauzt.
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties.
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
daudzstūris ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija; poligons.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri.
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1).
aplaupīt Ielauzties un apzagt.
ielauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt; aizlauzt.
aizlauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
atsamīties Ilgāku laiku spēkoties, lauzties.
izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
stuģis Īss, apcirpts, nolauzts stumbrs; penis.
izbrucināt Izjaukt, uzlauzt (ko uzbūvētu, samūrētu).
čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
izžauties Izkāpt, izlauzties.
izšķibēt Izlauzt, izraustīt.
izlupt Izlauzt.
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi.
izspiesties Izlauzties (par skaņu).
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
izsprengties Izlauzties.
sagnuzdināt Izmežģīt, izlauzt.
izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi).
roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela.
angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā.
aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
stubenis Koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas.
nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!").
gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
lomīt lauzīt, lauzt.
lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
atlauzt Lauzt nost; nolauzt.
dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus).
mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu.
sirdslauztas lauztās sirdis ("Dicentra spectabilis").
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
iet uz biksēm lauzties, vienam otru saķerot ap vidu un cenšoties nogāzt gar zemi.
gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
marmorlauztuve Marmora lauztuve.
ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt.
palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
palauzelēt Mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt.
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem.
pusnazis Nazis ar daļēji nolauztu, paīsu asmeni.
palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
nolauzties Nejauši tikt nolauztam.
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju).
ielauzt Nolauzt daļu.
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu.
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes.
Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
nesalaužams Nolieguma divdabis --> salauzt.
nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt.
apspraukt Noplūkt, nolauzt.
šķedena nošķelts, nolauzts gabals.
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums.
iekāries koks nozāģēts, izgāzies vai nolauzts koks, kura nokrišanu aizkavējuši blakus augošie koki.
kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu).
pagņauzt Palauzt.
grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē.
pārlauzīt Pārlauzt.
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3).
lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4).
uzlauzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2).
šarpī Peldlīdzekļa (būves) tipas ar lauztām brangu ārmalām.
koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
maulīt Plēst, lauzt.
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m.
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
galvenais fokuss punkts, kurā saiet sfēriskajā spogulī atstarots vai lēcā lauzts paralēlu staru kūlis.
skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
pārlauzties Refl. --> pārlauzt (1); tikt pārlauztam.
šperģis Rēta uz koka stumbra nolauzta zara vietā.
aplauzums Rezultāts --> aplauzt (1).
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
samatot Sabojāt, salauzt.
sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu).
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst.
nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību.
ielauzīt Salauzt mazos gabaliņos un ievietot.
spusķiķ vorobja salauzt piekaramo atslēgu.
salauzties Salauzt sev (savām vajadzībām).
šķērlēt Salauzt, radīt plaisu.
sapeizāt Salauzt, sadrupināt.
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt.
izvāverot Salauzt, saplēst.
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
saskrostīt salauzt.
berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari.
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
pušējs Saplēsts, salauzts, pušu.
sabērot sasist, salauzt, sadragāt.
lauzt Savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
laušus Savienojumā ar verba "lauzt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
lauztin Savienojumā ar verba "lauzt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem); ziedkopa (graudzālēm); tukša, no stiebra nolauzta vārpa.
platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
krāšņā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra spectabilis"), kas tiek dēvēta arī par lauzto sirdi.
starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus.
iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
atžņiebt Spiežot nolauzt, atkniebt.
nognauzt Spiežot nolauzt.
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
aizmaulīt Stipri aizplēst (aizlauzt).
iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu.
stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem.
fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ.
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
izlauzelēt Šur un tur izlauzt.
stuburklis Tāds (koks), kam ir nogriezts vai nolauzts gals.
stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
laužka Tāds, kas mīl lauzties.
nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
katagmatisks Tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu.
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
stiba Tievs nolauzts zars; arī vica.
iesalauzties Tikt ielauztam.
miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls.
spusķiķ Uzlauzt slēdzeni.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
lauzelēt Vairākkārt ne visai intensīvi lauzt, lauzīt.
aizlauzīt Vairākkārt nolauzt (dažādās vietās vai no vairākiem objektiem).
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija.
duīlis Vecs, neass vai nolauzts nazis.
stondzele Vecs, salauzts spainis.
lūziņš Vētrā salauzts un nogāzts koks.
blizas Vētras aplauzti koki, drupas.
blīznis Vētras aplauzti koki, drupas.
lauzs Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis.
lauzenis Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras.
kapsēta Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.

lauzt citās vārdnīcās:

MLVV

lauzt

LLVV

lauzt

MEV

laûzt