Paplašinātā meklēšana

Meklējam piens.

Atrasts vārdos (177):

Atrasts vārdu savienojumos (34):

Atrasts skaidrojumos (501):

cepienis (Maizes) cepiens.
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis").
homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
kampums Apskāviens, apkampiens.
DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
mērceklīns Ar kaņepēm un krējumu sajaukts biezpiens.
karsēknis Ar miltiem uztumēts vārīts piens.
strebamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
strebjamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
mīkstpiens Ar piedevām sajaukts biezpiens.
nogriezas Ar piena separatoru nokrejots piens.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
bullīšputra Ar pienu savārīts jaunpiens.
kučiņdrups Ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens.
mērcējums Ar saldu krējumu sajaukts biezpiens.
adgons Ar separatoru nokrejots piens.
mašīnaspiens Ar separatoru nokrejots piens.
mašiņpiens Ar separatoru nokrejots piens.
mašīnpiens Ar separatoru nokrejots piens.
mašinspiens Ar separatoru nokrejots piens.
mašīnspiens Ar separatoru nokrejots piens.
nātininis Ar separatoru nokrejots piens.
lokpiens Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens.
zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe.
laktolāze Augu enzīms, kas katalizē pienskābes veidošanos.
pienskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst pienskābajā rūgšanā.
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
ķērceklis Biezpiens ar saldu krējumu.
smēre Biezpiens maizes apziešanai.
smērs Biezpiens maizes apziešanai.
kubucis Biezpiens saldā pienā.
pienssviests Biezpiens un sviests.
sierabiezpiens Biezpiens, no kura gatavo sieru.
borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes.
pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens.
kupināts piens biezpiens.
kūpināts piens biezpiens.
siļdeits pīns biezpiens.
baltaispiens Biezpiens.
baltpiens Biezpiens.
baltspiens Biezpiens.
bemba Biezpiens.
biezais Biezpiens.
biezaispiens Biezpiens.
biezspiens Biezpiens.
biezupiens Biezpiens.
dārugs Biezpiens.
glumzdi Biezpiens.
kukušpiens Biezpiens.
kupačpiens Biezpiens.
kupenpiens Biezpiens.
kupīņas Biezpiens.
kupinātpiens Biezpiens.
kupinātspiens Biezpiens.
kupis Biezpiens.
kupuša Biezpiens.
kupušpiens Biezpiens.
kupušs Biezpiens.
mīčuks Biezpiens.
sibisnieks Biezpiens.
sildešnieks Biezpiens.
sildētinis Biezpiens.
sildinieks Biezpiens.
sildītpiens Biezpiens.
sipisnieks Biezpiens.
tarags Biezpiens.
tārags Biezpiens.
taraks Biezpiens.
tāraks Biezpiens.
tārks Biezpiens.
torags Biezpiens.
tvarags Biezpiens.
tvārags Biezpiens.
tvāraka Biezpiens.
tvāraks Biezpiens.
tvorags Biezpiens.
tvoraks Biezpiens.
tvorogs Biezpiens.
tvoruks Biezpiens.
žildiņi Biezpiens.
žildinis Biezpiens.
žildiņš Biezpiens.
birzūknis Biezppiens.
trambulis Caur centrifūgu malts piens.
trambuļpiens Caur centrifūgu malts piens.
cepenis Cepiens.
pacepums Cepiens.
tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens.
cietais pienīns cepts jaunpiens.
sveķu piena sacepums cepts jaunpiens.
kustampauti Cepts jaunpiens.
laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums.
laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
pienelis Dem. --> piens.
pienins Dem. --> piens.
pieniņš Dem. --> piens.
pienīns Dem. --> piens.
pienīte Dem. --> piens.
pienītis Dem. --> piens.
pienutiņš Dem. --> piens.
taradzeņš Dem. --> tarags, biezpiens.
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
berlas Drupans biezpiens.
cāļupiens Drupans, pārkarsēts biezpiens.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
zīdeklis Dzīvnieku mātītes piens
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus.
ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens.
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
juknava Ēdiens - ūdenī iedrupināts biezpiens.
pamīkstais Ēdiens, kura sastāvā ir biezpiens.
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus.
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers.
laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola.
glioksalāze Ferments, kas katalizē metilglioksāla pārvēršanu par pienskābi.
kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens).
piena virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir piens.
govapiens Govs piens.
govaspiens Govs piens.
govpiens Govs piens.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
sguščonka Iebiezinātais piens.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
ļurļaks Ieskābis piens.
paklupiens Izklupiens (2).
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli.
sveķītis Jaunpiens, ko izslauc pirmajā reizē pēc atnešanās.
jaungovpiens Jaunpiens; pirmpiens.
kreķes piens jaunpiens.
jaunais piens jaunpiens.
sveķu piens jaunpiens.
pontāgs jaunpiens.
pontōgs jaunpiens.
biestapiens Jaunpiens.
biestpiens Jaunpiens.
biests Jaunpiens.
brišpiens Jaunpiens.
brišupiens Jaunpiens.
bullīšpiens Jaunpiens.
buļļupiens Jaunpiens.
jaumpiens Jaunpiens.
jaunaispiens Jaunpiens.
jaungopiens Jaunpiens.
jaungovjpiens Jaunpiens.
jaungovspiens Jaunpiens.
jaunspiens Jaunpiens.
jaupiens Jaunpiens.
kraķens Jaunpiens.
kreķe Jaunpiens.
kreķena Jaunpiens.
kreķenes Jaunpiens.
kreķens Jaunpiens.
kreķins Jaunpiens.
maladzejs Jaunpiens.
maladzeņš Jaunpiens.
maladzivs Jaunpiens.
malazejs Jaunpiens.
malazeņš Jaunpiens.
malazijs Jaunpiens.
moladzels Jaunpiens.
molazejs Jaunpiens.
molozejs Jaunpiens.
pirmaispiens Jaunpiens.
pirmopiens Jaunpiens.
pirmpiens Jaunpiens.
prišpiens Jaunpiens.
seki Jaunpiens.
tatarvāns Jaunpiens.
tatervāns Jaunpiens.
tatervens Jaunpiens.
teterāns Jaunpiens.
teterēns Jaunpiens.
teteriņš Jaunpiens.
čikle Kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā.
nēriens Kampiens, grābiens.
tvarsts Kampiens, ķēriens.
krapšķis Kampiens, tvēriens.
sīvs Kaņepju piens, šķidrums, kas rodas kaņepes sagrūžot.
kāpe Kāpiens (3).
uzkāpe Kāpiens, uzkāpšana.
kapele Kāpņu pakāpiens.
strepe Kāpņu pakāpiens.
kāpsis Kāpslis, pakāpiens.
kāpsnis Kāpslis, pakāpiens.
bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
kāpjamais Kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes.
kazapiens Kazas piens.
kazaspiens Kazas piens.
kazpiens Kazas piens.
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
tetirvēns Krāsnī cepts jaunpiens.
vārenis Kupināts un raudzēts piens.
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms.
vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai.
digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
kupāt Ļaut saiet, panākt, ka saiet kunkuļos (piemēram, skābs piens par biezpienu).
pienstobrs Ļoti liela, ar piensulu pildīta šūna (augā, tā orgānā).
monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
zīdeklis Mātes piens
mātespiens Mātes piens; zīdals.
dējals Mātes piens.
riete Mātes piens.
zīdala Mātes piens.
zīdals Mātes piens.
zīdesis Mātes piens.
zīdešs Mātes piens.
zīžamais Mātes piens.
šķedens mazliet ieskābis (piens).
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
ieraugs Mikroorganismu (pienskābes baktēriju) koncentrāts skābpiena produktu garšas, smaržas un konsistences veidošanai.
meiksts pīns mīksti sildīts biezpiens.
zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
švipsts Neizdevies, vājš svilpiens.
prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām.
piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā.
prišpiens No pirmpienes pēc atnešanās slaukts piens.
prišupiens No pirmpienes pēc atnešanās slaukts piens.
samoderēt Nodarbojoties ar piensaimniecību sapelnīt.
nostādnis Nostādināts piens.
laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē.
rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips.
pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
pēcpiens Otrajā slaukšanā iegūtais piens.
kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
kāpsli Pakāpiens (kāpnēm).
kāpslis Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpe Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
kāpslis Pakāpiens (transportlīdzeklī) iekāpšanai un izkāpšanai.
kāplis Pakāpiens, kāpņu daļa.
kāpa Pakāpiens, kāpslis.
kāpsliens Pakāpiens, šķērskoks.
stupa Pakāpiens; kāpslis.
kāps Pakāpiens.
mina Pakāpiens.
pakāpene Pakāpiens.
pakāpens Pakāpiens.
pakāpienis Pakāpiens.
pakāpnis Pakāpiens.
pakāps Pakāpiens.
laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
hiperlaktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs.
laktacidoze Palielināts pienskābes daudzums organismā.
palupiens Palpiens.
ierietināt Panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī.
atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
ieaudzināt Panākt, ka tesmenī sāk rasties piens.
knausis Parastais ods ("Culex pipiens").
knauslis Parastais ods ("Culex pipiens").
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
nokupāties Pārklāties ar putām (kā tikko slaukts piens).
pļurcāpiens Pārskābis vājpiena rūgušpiens.
nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
siers pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kunkuļpiens Pienā (arī rūgušpienā, paniņās) iedrupināts biezpiens.
pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
gailīši Pienā iedrupināts biezpiens; biezpiena kunkuļi, kas rodas sildot rūgušpienu.
burzeknis Pienā iedrupināts biezpiens.
čubis Pienā iedrupināts biezpiens.
čubītes Pienā iedrupināts biezpiens.
divpiens Pienā iedrupināts biezpiens.
dribokšnis Pienā iedrupināts biezpiens.
dribukšnis Pienā iedrupināts biezpiens.
drupači Pienā iedrupināts biezpiens.
drupaniņas Pienā iedrupināts biezpiens.
kunkuļzupa Pienā iedrupināts biezpiens.
pudiņš Pienā iedrupināts biezpiens.
iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens.
skābpiena produkti piena produkti, kas ražoti no piena, vājpiena, paniņām, daļēji nokrejota piena vai jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugiem.
šķīstais piens piens (pretstatā biezpienam).
rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
aizgulēts piens piens, kas palicis krūtī pa nakti vai 24 stundas.
paslauka piens, kas palicis tesmenī pēc slaukšanas vai pēc nokāšanas spainī.
paliekošais piens piens, kas pēc govs slaukšanas paliek tesmenī neizslaukts.
latte piens.
laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
piena stikls pienstikls.
ziediens Pilnpienā ieberzts sasildīts biezpiens.
labais piens pilnpiens.
nelaistais piens pilnpiens.
pillpiens Pilnpiens.
saldpiens Pilnpiens.
šķīstapiens Pilnpiens.
šķīstspiens Pilnpiens.
kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki.
neogala Pirmpiens, kas veidojas tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
kolostrums Pirmpiens.
svakas Pirmpiens.
sausie piena produkti produkti, kas iegūti, gandrīz pilnīgi atdalot ūdeni no piena, vājpiena, paniņām, sūkalām vai šo produktu maisījuma (sausais pilnpiens, sausais vājpiens, sausās sūkalas u. c.).
leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
pieni Raudzēts piens.
raudzenis Raudzēts piens.
šķērslis Redeļveida kāpņu pakāpiens; šķērsis.
jāveklis Rūgušpiens ar iedrupinātu maizi.
mazūns Rūgušpiens ar īpatnēju aromātisku garšu un smaršu, armēņu nacionālais ēdiens.
skābais piens rūgušpiens.
ryuguļs rūgušpiens.
blūgžienis Rūgušpiens.
blūgžins Rūgušpiens.
blūkšins Rūgušpiens.
blūkžins Rūgušpiens.
blūžgans Rūgušpiens.
blūžgins Rūgušpiens.
blūžģins Rūgušpiens.
burkšpiens Rūgušpiens.
ķēpa Rūgušpiens.
kunkuļpiens Rūgušpiens.
perdelis Rūgušpiens.
pienslapināms Rūgušpiens.
piršķis Rūgušpiens.
pļorejs Rūgušpiens.
rougušpīns Rūgušpiens.
rūdzenis Rūgušpiens.
rūdzinis Rūgušpiens.
rūgāns Rūgušpiens.
rūgulis Rūgušpiens.
rūguļnieks Rūgušpiens.
rūgumpiens Rūgušpiens.
rūgušais Rūgušpiens.
rūgušaispiens Rūgušpiens.
rūgušapiens Rūgušpiens.
rūgušinis Rūgušpiens.
rūgusis Rūgušpiens.
rūgušnieks Rūgušpiens.
rūgušspiens Rūgušpiens.
rukšapiens Rūgušpiens.
skābpiens Rūgušpiens.
skābspiens Rūgušpiens.
skābulis Rūgušpiens.
šķēmelis Rūgušpiens.
šķēmels Rūgušpiens.
škurmulis Rūgušpiens.
škurmuls Rūgušpiens.
slapināmpiens Rūgušpiens.
tuntuļi Rūgušpiens.
lakteīns Sabiezēts piens.
pīrags Sacepts jaunpiens.
pīrāgs Sacepts jaunpiens.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
suflē salds krējums vai piens ar cukuru saldējuma gatavošanai.
molozejs Sasildīts jaunais piens.
moluzejs Sasildīts jaunais piens.
žildiņi Sasildīts jaunpiens.
šķērbalains saskābis rūgušpiens, kas sāk savilkties gabalos.
piena pulveris sausais piens.
daglis Sauss biezpiens bez krējuma aizdara.
boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens.
lecināts piens savārīts sarūdzis piens, kas atdalīts no sulas.
saņēmējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk; recipienss.
sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana.
skābpiena siers siers, kas iegūts, pienu sarecinot ar pienskābi, etiķskābi vai citronskābi.
vāraka Siers; biezpiens.
pantāgs Sildīts jaunpiens; jaunpiena sacepums.
olinieks Sildīts, cepts jaunpiens (ar olu un nelielu miltu piedevu).
tetervans Siltumā sarecējis jaunpiens.
tetervēns Siltumā sarecējis jaunpiens.
simtgovju Simtgovju piens - medus.
simtgovu Simtgovu piens - medus.
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
šķurmulis Skābs piens, rūgušpiens.
skuobuļs skābs piens.
ķērnespiens Skābs, ķērnēšanai paredzēts piens.
ķērnpiens Skābs, ķērnēšanai paredzēts piens.
slapnams Slapnāms - ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, lociņiem, tajā slapināja kartupeļus.
izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī.
aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens).
finta Sportā - māņu kustība, viltus izklupiens.
virbs Spraislis, trepju pakāpiens no apaļkoka.
spailis Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile.
spails Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile.
aknains rūgušpiens stingrs rūgušpiens, kam vēl nav atdalījušās sūkalas.
birzumi Svaigā pilnpienā ieberzts biezpiens.
biržumi Svaigā pilnpienā iedrupināts biezpiens.
žildeņi Svaigā pilnpienā sildīts biezpiens.
salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
labaispiens Svaigs piens, pilnpiens.
saldaispiens Svaigs piens, pilnpiens.
saldanpiens Svaigs piens, pilnpiens.
saldanspiens Svaigs piens, pilnpiens.
saldspiens Svaigs piens, pilnpiens.
svaigpiens Svaigs piens, pilnpiens.
frišpiens Svaigs piens.
prišpiens Svaigs piens.
jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
svaki Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
sveķīši Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
sveķi Sveķupiens - jaunpienu slaucot, pirmie izdalījumi no tesmeņa, slaukšanu uzsākot.
svekri Sveķupiens.
svekrpiens Sveķupiens.
svekrupiens Sveķupiens.
biezpiensviests Sviests un biezpiens.
sviestsbiezpiens Sviests un biezpiens.
svilpis svilpiens.
svelpiens Svilpiens.
švilpienis Svilpiens.
dievkrēsliņš Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas.
magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes.
bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi.
pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās.
balts tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums
pakreimains Tāds (rūgušpiens), kam ir klāt nedaudz krējuma.
pienaiņš Tāds (šķidrums), kam pievienots piens; tāds, kas sajaukts ar pienu.
pienaiņš Tāds (trauks), kas notraipīts ar pienu; tāds, kur bijis piens.
sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
pienskābs Tāds, kas satur pienskābi.
pienskābs Tāds, kas veido, rada pienskābi.
cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
silts piens tikko slaukts piens.
biezs Trekns (piens).
ziediens Triepiens, smērējiens.
kaučuka koki tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai.
tupējiens Tupiens.
kaņepīns ūdenī atšķaidīts stoks, kaņepju piens.
binde Uz marles saites iegūts magoņu piens.
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens.
puga Uzkarsēts biezpiens.
žildiņi Uzsildīts, atsulots biezpiens, no kā gatavo sieru.
karsēklis Uzvārīts jaunpiens.
karsēknis Uzvārīts jaunpiens.
karseknis Uzvārīts jaunpiens.
karsiens Uzvārīts jaunpiens.
pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē.
borags Vājpiena biezpiens.
borēgs Vājpiena biezpiens.
ceļinieks Vājpiena biezpiens.
laistais piens vājpiens (parasti iegūts ar separatoru).
vājinis Vājpiens.
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts.
kunkelmosis Vārīts jaunpiens.
sprēdienis Vērpiens.
sprēdiens Vērpiens.
putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi.
vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
kolostrs Zīdītājiem pirmais piens pēc atnešanās, teteriņš, kuram ir citādas īpašības nekā turpmākam pienam.
pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā.
upaskoks Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; ančars.
ančars Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; upaskoks.

piens citās vārdnīcās:

MLVV

piens

LLVV

piens

MEV

piẽns