Paplašinātā meklēšana
Meklējam pja.
Atrasts vārdos (89):
- pja:1
- pjafs:1
- pjani:1
- pjati:1
- Rupja:1
- pjaļiķ:1
- pjanka:1
- apjaut:1
- apjavs:1
- pjasava:1
- pjataks:1
- Klampja:1
- apjauda:1
- apjaukt:1
- apjaust:1
- apjauta:1
- apjavīt:1
- Kapjata:1
- Kopjapo:1
- Lipjani:1
- Spjalda:1
- pjaķorka:1
- pjaņicas:1
- apjaucēt:1
- apjaudāt:1
- apjausma:1
- apjautas:1
- apjautāt:1
- kopjauda:1
- Pripjata:1
- repjains:1
- slapjais:1
- slapjans:1
- slēpjams:1
- pjaķoriks:1
- Filipjada:1
- kāpjamais:1
- klēpjauts:1
- krepjains:1
- krēpjains:1
- Kupjanska:1
- piepjains:1
- raupjains:1
- slapjaine:1
- slapjaiņi:1
- slūpjahta:1
- stiepjams:1
- trepjains:1
- ziepjains:1
- ziepjaiņš:1
- pjaķihatka:1
- pjaķiļetka:1
- pjaķišņiki:1
- apjausties:1
- Gnilopjata:1
- kaņepjaugi:1
- krampjains:1
- kraupjains:1
- krēpjauzas:1
- rupjacains:1
- sinepjains:1
- skapjapuža:1
- skapjaugša:1
- svilpjaste:1
- pjatjiļetka:1
- apjautāties:1
- atkarpjains:1
- dampjalaiks:1
- mazlēpjaugi:1
- skapjapakša:1
- stiepjamība:1
- ziepjainums:1
- ziepjakmens:1
- termoterapja:1
- biezlapjaugi:1
- dampjašķūnis:1
- krampjainība:1
- krampjainums:1
- kraupjainība:1
- kraupjainums:1
- nepārkāpjams:1
- rupjapstrāde:1
- ziepjakminis:1
- izstiepjamība:1
- skarblapjaugi:1
- ūdenslapjaugi:1
- Katonevrokopja:1
- dampjadruvieši:1
- rupjapstrādāšana:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (846):
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana.
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- apjauda Apjausma.
- apjauta Apjausma.
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast.
- apskārst Apjaust, aptvert.
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
- apklaušināt Apjautāt.
- apvaicāt Apjautāt.
- aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
- ieprasīt Apjautāties, iejautāties.
- ieprašņāt Apjautāties, iejautāties.
- ģedavāties Apjautāties, interesēties.
- apklaušināties Apjautāties.
- apprasīties Apjautāties.
- apsavaicāties Apjautāties.
- aptēgāties Apjautāties.
- apvaicāties Apjautāties.
- ieprasīties Apjautāties.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
- Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
- spriugt Atdarina knipja sitiena troksni.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- Alpi Augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā "Alpen", franču valodā "Alpes", itāliešu valodā "Alpi"), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m.
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
- lesine Austa josta, kurai dzijas nav cieši saaustas, bet rakstā stiepjas vairāk pa virsu.
- tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
- slāpsnas zeme avoksnēja, slapja zeme.
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
- dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas.
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
- vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- staņas Bikses, no rupja auduma.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
- bites kāpt bitēm medu no auļiem vai pulceņiem izņemt ar īpašu kokā kāpjamu aprīkojumu dzeini.
- peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem.
- būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam.
- atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
- novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
- atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
- mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
- usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata".
- viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
- marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
- skuķine cepjama zivs.
- skavards Cepjamais iesms.
- sklandrausis cepts rupjas mīklas plācenis ar uzliektā malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; žograusis.
- mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
- pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
- dampinieks Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas (dampja).
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
- ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
- ratenītis Dem. --> ratenis; vērpjamais ratiņš.
- dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai.
- makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana.
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
- fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
- dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- īsmatīši Dumpinieki; nosaukums radies 1798. gadā Veksdorfas dumpja laikā, kad īru katoliskie lauku iedzīvotāji nocirpuši matus īsus.
- dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
- klibeķis Durvju krampja paceļamais.
- klibiķis Durvju krampja paceļamais.
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
- auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
- ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize.
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- rupjēvele Ēvele (kā) rupjapstrādei.
- rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā ("Loch Lomond"), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
- rupjfrēze Frēze (kā) rupjapstrādei.
- rupjfrēzēšana Frēzēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- Alfelda Galvenā Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
- Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei.
- grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
- gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā.
- skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- zviedres Grants, rupja smilts, oļi.
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei.
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
- logospazma Grūdienveida vai krampjaina vārdu izruna.
- apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m).
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
- apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs.
- moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts.
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
- cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- izklaušņāt Izjautāt, izprašņāt, apjautāties.
- noplaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- plaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
- apkacināt Izprašņāt, apjautāt.
- ieskatīties Izzināt, apjaust.
- intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- izkaltēt Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
- grauzeņi Jostu raksts, kam ir rupja faktūra.
- talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
- malas jūra jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu vai citām jūrām savieno jūras šaurumi.
- Ovīšu-Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km.
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
- kinklīze Kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana.
- izžulka Kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja.
- slēpša kāds, kas slēpjas.
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas.
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. "Krušnē-Hory", vācu val. "Erzgebirge"), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m.
- Sudeti Kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. "Sudety", vācu val. "Sudeten"), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m.
- Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
- Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m.
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
- Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam.
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
- Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā.
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m.
- Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
- plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde.
- skrublis kaplim līdīgs dārzkopja rīks.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m.
- zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs.
- šmucīgā veļa kas apkaunojošs, slēpjams.
- Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā.
- kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
- klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa).
- Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
- MMK Kjats; Birmas/Mjanmas valūtas kods, sīknauda - pja.
- Klampja Klampja ciems - Klampju ciems, apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums.
- klēpa bērns klēpja bērns.
- klēpjauts Klēpja priekšauts.
- apkrupēt Kļūt kraupjainam, kreveļainam.
- apkrupt Kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam.
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- aizslapt Kļūt mazliet slapjam (mitram).
- ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
- salaisties Kļūt mitram, slapjam, (kam) izkūstot.
- aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
- repēt Kļūt negludam, raupjam.
- noplūžņāties Kļūt pavisam slapjam, notašķīties.
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
- nodzeldēt Kļūt raupjam, cietam.
- sakraupēt Kļūt raupjam, kreveļainam.
- šķelāt Kļūt raupjam, plaisāt (par ādu).
- kraupēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
- krebulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
- krepēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
- krēpēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
- krobulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
- krubulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
- slapināties Kļūt slapjam (1).
- slemerēt kļūt slapjam bradājot.
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
- noliedināties Kļūt slapjam lietū.
- apspogāt Kļūt slapjam no šķidruma, kas spiežas no ārpuses.
- mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- noķinkt Kļūt slapjam un nosalušam.
- apžulkt Kļūt slapjam un smagam.
- mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
- ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
- žļurgt Kļūt slapjam, mirkt.
- apslapt Kļūt slapjam.
- slapt Kļūt slapjam.
- cietēt Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
- apžulgt Kļūt visapkārt slapjam.
- piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
- sažarīt Kļūt viscaur slapjam lietū.
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
- vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- kucīte Kociņš, kas piestiprināts pie paminas un darbina vērpjamo ratiņu.
- vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- kokšķiedru plātne ar divpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam abas skaldnes ir vienādi raupjas.
- kokšķiedru plātne ar vienpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam viena no skaldnēm ir vairāk raupja vai uz tās ir transportiera nospiedums.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas.
- Kolima Kolimas zemiene - zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- barjerrifs koraļļu rifu grēda, kas stiepjas paralēli kontinenta vai salu krastiem, nereti norobežojot lagūnu.
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (spāņu valodā "Andes"), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
- elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
- sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
- strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- krevains Kraupjains, kreveļains.
- sakrepējis Kraupjains, raupjš.
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
- morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā.
- frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde.
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete.
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls.
- asminis Lāpstas asā mala. Sirpja asā mala.
- Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
- Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m.
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m.
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m.
- Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
- liekna Liela, slapja pļava.
- tecine Lielāka vārpsta, kurā no vērpjamās vārpstas uztin (satecina) dziju.
- mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis.
- pīī Lieto rupja vārda vietā.
- noliedēties Lietū kļūt slapjam.
- aplīt Lietū, rasā kļūt slapjam.
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā.
- Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
- ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
- rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem.
- mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
- Maltas sunītis ļoti sena suņu šķirne, klēpja sunītis.
- machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
- čauksture Maizes cepjamās krāsns slota.
- čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota.
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
- kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā.
- ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
- Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m.
- lacerna mētelis vai apmetnis no tumšas rupjas drānas, ko sāka valkāt 1. gs. p. m. ē. romiešu kareivji, pēc tam arī pilsoņi uz togas; vēlāk arī dažādās krāsās, un to valkāja arī teātrī un cirkā.
- ārenis Mežs nosusinātās minerālaugsnēs un nosusināti slapjaiņu meži.
- ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra masa.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- hemispazma Muskuļu krampjaina savilkšanās vienā sejas pusē.
- apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- bala Nederīga, slapja pļava, zeme.
- pundurājs nelīdzena, raupja virsma.
- ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
- zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
- bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
- rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
- rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
- noslempties No rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam.
- noslempēties No rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
- zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai).
- bušuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
- bužuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
- pašļaucīt No slapjas lupatas izspiest ūdeni.
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
- atjausma Nojauta, apjausma.
- pacifikācija Nomierināšana, miera nodibināšana; dumpja, sacelšanās apspiešana.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- atvilkšana Operācija, kuras laikā spēki, kas nav tiešā saskarē ar pretinieku, atkāpjas.
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu.
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
- iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
- pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
- kordiljeras Paralēlas kalnu grēdas kopā ar ielejām (ieplakām) un plato, kas stiepjas vienā virzienā.
- burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
- aizkraupēt Pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem).
- piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
- paskapis Paskape - vieta zem skapja.
- piegultnes kāpas pauguraini pacēlumi, kas veidoti no smiltīm un stiepjas joslā gar palienes piegultnes daļu.
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes.
- pļāpāt Paust ko slēpjamu.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku; pārnestā nozīmē - mānīga rīcība, kas maskēta ar labdarību.
- selfaktors periodiskas darbības vērpjamā mašīna.
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina.
- piegreņīt Piepildīt ar rupja vērpuma dziju.
- pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
- salasēt piesūkties ar mitrumu (un kļūt viscaur slapjam).
- pļuka Pika, piemēram, slapja sniega pika.
- sapilēt Piloša šķidruma iedarbībā kļūt slapjam.
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- ciloze Plakstiņa krampjaina trīce.
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni.
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
- tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava.
- mežjoma Pļavas daļa, kas iestiepjas mežā.
- sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- tēgāties Prašņāt, apjautāties.
- bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs.
- Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km.
- vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
- elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
- čūla Raupja šuve, vīle.
- krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- kraupe Raupja, nelīdzena miza.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem.
- krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai.
- ķedele Ripas griežamais kociņš pie vērpjamā ratiņa.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam.
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
- vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
- laloneiroze Runas traucējumi muskuļu krampjainu kustību dēļ; stostīšanās.
- samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
- Kēhaloma Rupja - pilsēta Rumānijā.
- nēsu deķis rupja auduma sega, kurā pārnēsā zaļo lopbarību, sienu u. tml.
- duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm.
- linofils Rupja dzija no linu, kokvilnas un nātru šķiedru atkritumiem.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna.
- kracers Rupja kurpnieka vīle tapiņu galu novīlēšanai.
- jaktene Rupja maluma miltu biezputra.
- maša rupja materiāla (salmu, niedru) pinums, ko izmanto kā paklāju vai logu un durvju aizklāju.
- mizošana sloksnēm rupja mizošana ar mizas atdalīšanu joslu veidā visā kokmateriāla garumā.
- bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām.
- pumperniķelis Rupja rudzu maize.
- grauzs Rupja smilts.
- zviedris Rupja smilts.
- zviedrs Rupja smilts.
- soloikisms Rupja valodas kļūda.
- rupumi Rupja viela.
- rašvīle Rupja vīle 1.
- rašvīlis Rupja vīle 1.
- brusaks Rupja vīle.
- pucvīle Rupja vīle.
- rašpiļs Rupja vīle.
- piedauzība Rupja, aizskaroša nepieklājība.
- zvira Rupja, akmeņaina (upes) grants.
- žvira Rupja, akmeņaina grants.
- žvirs Rupja, akmeņaina grants.
- grīvis Rupja, gara zāle, kas aug dīķos vai stipri ar ūdeni applūstošās vietās.
- suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas.
- kreitulis Rupjacu siets.
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- rupjapstrādāšana Rupjapstrāde.
- urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes.
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs; krampjains (1).
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju; tāds, kurā slēpjas provokācija; provokatorisks; provocējošs.
- aistēzija Sajūta, apjauda; jutekļu vienība.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu.
- nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
- kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas.
- lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
- tur (arī te, kur) tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Linkuvas valnis sākas Auces apkaimē, lokveidā iesniedzas Lietuvas ziemeļdaļā līdz Linkuvai un austrumos aizstiepjas līdz Skaistkalnei, lēzens 2,5-3,5 km plats, viļņotās virsas augstums — 70-85 m vjl.
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
- izģist Saprast, apjaust.
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
- kraupulis Sarepējams, raupja, kraupjaina vieta.
- repjains Sarepējis, kraupjains, grubuļains.
- repains Sarepējis, kraupjains.
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- iedzirkle Sausāka zemes strēle, kas iestiepjas purvā.
- pussala Sauszemes daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- sacomblāt savalkāt slapjas zeķes.
- griezt Savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- pavadītājšūnas Segsēkļu lūksnes šūnas caur kuru sienu porām stiepjas plazmodesmas, kas to savieno ar sietstobru un lūksnes parenhīmu.
- apbimbāties Sejai kļūt slapjai no asarām (bērnu valodā).
- kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- stāvporrs Senākais vērpjamais ratiņš ar stāvāku ratiņa karkasu.
- mikobionts Sēne, kas ir ķērpja lapoņa komponents.
- Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m.
- svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams (par zvērestu, solījumu).
- pastaini sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pīrītnis sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pīrūti sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas.
- pirteklis sievietes krekls, kas ir smalks augšpusē, bet rupja auduma apakšdaļā.
- parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
- cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas.
- pēds Sirpja sastāvdaļa.
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums.
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija.
- skapjaugša Skapja augšējā, horizontālā plāksne; vieta, telpa virs šādas plāksnes.
- kronis Skapja augšējais rotājums.
- skapaugša Skapjaugša.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
- birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
- žograusis Sklandrausis - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu.
- atslarpatāt Skrandainam (un slapjam) atnākt.
- torss Skulpturāls cilvēka rumpja atveidojums.
- šķilte Skursteņa atvere virs cepjamās krāsns.
- dzelva Slapja čulga ādā.
- kaltūnis Slapja ēde apmatojuma vietās.
- kaltons Slapja galvas ādas ēde.
- meka Slapja lupata.
- peiksts Slapja malka, kas slikti deg.
- grendze Slapja meža pļava.
- rečka Slapja pļava mežā.
- dimuksnis Slapja pļava.
- šļūka Slapja smilts zeme.
- šega slapja sniega kaudzes, kas peld jūrā.
- jēlmete Slapja sūna.
- apgultnis Slapja vieta purvā, kur var nogrimt.
- slapjiens slapja vieta.
- pecka slapja zeme.
- glete Slapja, dubļaina augsne.
- dumburīna Slapja, dūksnaina vieta.
- ķūķis Slapja, gubā saaugusi labība.
- kūķis Slapja, gubā saaugusi labība.
- ķūķītis Slapja, gubā saaugusi labība.
- ļepēns Slapja, lipīga sniega pārsla.
- ļarva Slapja, lipīga, dubļaina zeme.
- žļega Slapja, neauglīga mālzeme.
- žļega Slapja, neauglīga smilts zeme; šāda zeme zem humusa slāņa.
- žļaga Slapja, neauglīga smilts zeme.
- ņercka Slapja, noplīsusi lupata trauku slaucīšanai.
- pļuras Slapja, slikta smilts zeme.
- lēsa Slapja, smaga un pinkaina zeme.
- slapūksnis Slapja, staigna vieta; staignājs.
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- noslapt Slapjam kļūt.
- šļepatas Slapjas pastalas.
- drēbulis Slapjdraņķis; lielas slapjas sniegpārslas.
- leikste sliecīte siena kaudzīšu izvešanai no slapjas pļavas.
- vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu).
- rupjslīpēšana Slīpēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
- rupjslīpmašīna Slīpmašīna (kā) rupjapstrādei.
- falkogrāfija Smadzeņu sirpja rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu sagitālajā sinusā.
- vambaža Smags un biezs krekls no pakulām vai rupjas dzijas.
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- Barsuki Smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
- iztrumpēt Spēlējot noteiktu kāršu spēli, panākt, ka pretiniekam ir jāizspēlē, jāatdod trumpja kārts.
- nospiest Spiežot (kādu) lejup, panākt, ka (tas) noguļas, nosēžas, notupjas.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- prēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
- sprēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
- prēslīca Sprēslīca; vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
- līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
- dimūksnis Staigna, slapja vieta (purvā vai pļavā); dūksts.
- slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta.
- Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple.
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas.
- duktīls Stiepjams, kaļams.
- Tukuma oss stiepjas meridionālā virzienā Tukuma novada Tumes pagastā, garums — \~1,4 km, platums — 80-250 m, absolūtais augstums — 65 m vjl., relatīvais augstums — 8-15 m.
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas.
- špagats Stipra, parupja aukla.
- vandruts stiprinājuma detaļa šahtā, gara brusa, kas stiepjas gar izstrādni.
- šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī); strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
- dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
- šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai.
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- varžu opalīna šīs ģints suga ("Opalina ranarum"), kas parazitē parastās vardes un parastā krupja resnajā zarnā.
- meti Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus.
- amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents.
- sirpjveidā Tā, ka ir sirpja (1) formā, veidā.
- staipekļains Tāds (augs), kas stiepjas, rāpjas.
- zarains Tāds (augs), kura dalās (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; arī šādas (auga) daļas.
- lielkaulains Tāds (šķiedraugs), kam ir rupja šķiedra, lieli spaļi.
- lielkaulaiņš Tāds (šķiedraugs), kam ir rupja šķiedra, lieli spaļi.
- nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
- repuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- repuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- rupjādains Tāds, kam ir rupja āda (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rupšķiedrains Tāds, kam ir rupja šķiedra.
- rupjvilnas Tāds, kam ir rupja vilna (par aitām, to šķirnēm).
- sirpjveida Tāds, kam ir sirpja (1) forma, veids.
- ciets Tāds, kam ir stingra, raupja āda (parasti par rokām).
- žārpstekle Tāds, kas bez vajadzības visur rāpjas, kāpelē (piemēram, kokos).
- žārpsts Tāds, kas bez vajadzības visur rāpjas, kāpelē (piemēram, kokos).
- iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
- retrocedents Tāds, kas iet mazumā, atkāpjas; tāds, kas pazūd no virsmas.
- rupjkviešu Tāds, kas ir gatavots no rupja maluma kviešu miltiem.
- rupjvadmalas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vadmalas.
- rupjvilnas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vilnas.
- rupjš Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām); arī ass 1 (4).
- žāpsts Tāds, kas kāpelē, rāpjas.
- retrokursīvs Tāds, kas kāpjas atpakaļ.
- kārtains Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu); tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
- uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj, uztiepjas; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
- stīgans Tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs.
- atklāts Tāds, kas nav slēpts, maskēts; tāds, kas neslēpjas, nemaskējas; neslēpts.
- vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas.
- pļāpīgs Tāds, kas pauž ko slēpjamu.
- tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru.
- staipīgs Tāds, kas samērā viegli stiepjas (1).
- slapstiķis Tāds, kas slēpjas.
- kraupains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- lukns Tāds, kas stiepjas, zaro uz visām pusēm.
- kraupains Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
- kraupjains Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību).
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
- nodevīgs Tāds, kurā slēpjas kas bīstams (parasti par vietu, apstākļiem).
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos ("Arāvalli Range"), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns).
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
- nozarojums Tas, kas atzarojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
- atzarojums Tas, kas izvirzās, izveidojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- rumpača Tas, kas pagatvots no rupja, nekvalitatīva auduma.
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- ieroza Tece, purva strēmele, kas iestiepjas cietzemē.
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju.
- Urāli Teritorija starp Austrumeiropas un Rietumsibīrijas līdzenumu, kalnu sistēma, kas ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas >2000 km, platums - 40-150 km, augstākā virsotne - 1895 m.
- tintiņš Tinējs (vērpjamā ratiņa spole).
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m.
- Ērna Upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī.
- apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
- ievaicāt Uzdot jautājumu, apjautāties.
- nolocīt Uztīt dziju no vērpjamās spoles uz tītavām.
- Argentīnas Republika valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu - 1423 km, galvaspilsēta - Buenosairesa, administratīvais iedalījums - 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā.
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
- šņore Vērpjamā ratiņa aukla.
- vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu.
- ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis.
- dancis Vērpjamā ratiņa daļa (dancītis).
- cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
- cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
- cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
- spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
- dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
- prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta.
- rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
- vāķītis Vērpjamā ratiņa daļa, kur vērpjot uzkar linus.
- krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve.
- pamejis vērpjamā ratiņa daļa.
- rācinis vērpjamā ratiņa daļa.
- dzilstiņa Vērpjamā ratiņa daļa.
- sieksta Vērpjamā ratiņa daļa.
- gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
- blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā.
- blinis Vērpjamā ratiņa dēlītis, ap ko aptīti lini.
- racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
- kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
- kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
- spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu.
- piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni.
- slūna vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno riteni ar karkasu.
- pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole.
- jūdziņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kurā stāv stabiņi ar spoli.
- sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1).
- līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa.
- makacis Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu.
- makata Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu.
- lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
- mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
- milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
- ventiņš Vērpjamā ratiņa griežamais, skrūve.
- beņķis Vērpjamā ratiņa karkass.
- vindiņa Vērpjamā ratiņa kaziņ, kuņiņa.
- klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa.
- madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa.
- makace Vērpjamā ratiņa klaniņa.
- rīkste vērpjamā ratiņa kluģis.
- silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa.
- beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- laipiņa Vērpjamā ratiņa pamina.
- ļepše Vērpjamā ratiņa pamina.
- pakāja Vērpjamā ratiņa pamina.
- zemuška Vērpjamā ratiņa pamina.
- šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
- kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- makacīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš.
- ripe Vērpjamā ratiņa ritenis.
- čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni.
- ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti.
- skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla.
- dancītis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
- kuņīna Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas savieno paminu ar ratu un griež to.
- austiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
- krūpinis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
- lepečkiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
- spārs Vērpjamā ratiņa spārns.
- kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- ratiņa skriemelis vērpjamā ratiņa spoles daļa, uz kuras liek auklu.
- kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni.
- kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols.
- vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
- vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
- kalavrots vērpjamais ratiņš.
- dzijratiņš Vērpjamais ratiņš.
- ratenis Vērpjamais ratiņš.
- rateņš Vērpjamais ratiņš.
- ratinis Vērpjamais ratiņš.
- ratīns Vērpjamais ratiņš.
- sprēdenis Vērpjamais ratiņš.
- ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis.
- gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
- skriemelis Vērpjamās vārpstas ripa.
- Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m.
- Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē, ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m virs jūras līmeņa, lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m virs jūras līmeņa.
- skappakaļa Vieta aiz skapja; skapjpakaļa.
- skapjpakaļa Vieta aiz skapja.
- skapapuža Vieta zem skapja; skapjapuža.
- paskape Vieta zem skapja.
- skapjapakša Vieta zem skapja.
- skapjapuža Vieta zem skapja.
- aizskape Vieta, telpa aiz skapja.
- paslēptuve Vieta, telpa, kur slēpjas vai slēpj (ko).
- kamlots Vilnas vai pusvilnas audums no parupjas vilnas.
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari.
- rupjvirpa Virpa (kā) rupjapstrādei.
- rupjvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
- krampjainums Vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainība Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainums Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziepjainums Vispārināta īpašība --> ziepjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu.
- salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās.
- Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna.
- matoklis Zāle, kas stiepjas pa zemi.
- āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi.
- Zebrus-Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m.
- stiepnes Zeķes ar likru, tādas, kas stiepjas.
- ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne.
- ielīksne Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
- ielīksnis Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
- Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā.
- Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
- Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums.
- Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
- Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls.
- Arābijas-Indijas grēda zemūdens grēda Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, stiepjas 4500 km no Adenas līča uz dienvidaustrumiem, pārejot Centrālajā Indijas grēdā, platums - līdz 750 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m, mazākais 1658 m, riftu aizās līdz 6492 m.
- Āfrikas-Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala.
- ziepupīte Ziepjaina upīte.
- paziepes Ziepjains ūdens, kas radies pēc tīrākas, smalkākas veļas mazgāšanas.
- žurme Ziepjains, slidens sārms.
- ziepāts Ziepjains.
- ziepjaiņš Ziepjains.
- ziepjakminis Ziepjakmens.
- kopēšanas metode zobratu zobu veidošanas metode ar speciālu, starpzobu spraugas profilam atbilstošas formas griezējinstrumentu - modulgriezni vai modulfrēzi; izmanto rupjai vai pusgludai zobu apstrādei.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pja.