Paplašinātā meklēšana
Meklējam poda.
Atrasts vārdos (58):
- poda:1
- podas:1
- apoda:1
- podars:1
- Spodas:1
- podagra:1
- podains:1
- isopoda:1
- Apodaka:1
- podapuža:1
- copepoda:1
- dasypoda:1
- decapoda:1
- hexapoda:1
- oedipoda:1
- podalaiža:1
- podalģija:1
- podangium:1
- podapakša:1
- podarnīca:1
- podaudzis:1
- amphipoda:1
- chilopoda:1
- diplopoda:1
- myriapoda:1
- myriopoda:1
- pantopoda:1
- pauropoda:1
- pteropoda:1
- rhizopoda:1
- sauropoda:1
- tetrapoda:1
- theropoda:1
- gospodars:1
- podagriķis:1
- podagrisks:1
- podalaižka:1
- ailuropoda:1
- arthropoda:1
- brachypoda:1
- gastropoda:1
- phyllopoda:1
- scaphopoda:1
- apodachlya:1
- apodaktils:1
- carpodacus:1
- Hipodameja:1
- svilpodams:1
- podalaišķis:1
- brachiopoda:1
- cephalopoda:1
- fuscuropoda:1
- maxillopoda:1
- stathmopoda:1
- stomatopoda:1
- branchiopoda:1
- hipodaktīlija:1
- hiropodalģija:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (136):
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- airkāji Airkājvēži ("Copepoda").
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā.
- gonagra Ceļa locītavas podagra.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- jermaka Dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai.
- jērmaka Dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai.
- ankonagra Elkoņa podagra.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers.
- podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria").
- vēderkājgliemji Gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda").
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku.
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju.
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Pitejs Grieķu mitoloģijā - Pelopa un Hipodamejas dēls.
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu.
- pleznveida grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda").
- putnkāju grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda").
- gvajaks Gvajakosveķi; lietots sifilisa, reimatisma un podagras ārstēšanai.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
- āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai.
- podagras jatrofa jatrofu suga ("Jatropha podagrica").
- poņģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poģis; poķis.
- poķis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poģis.
- poģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poķis.
- najosils Joda un silīcijskābes savienojums, ko lieto pret artēriju sklerozi, podagru un reimatismu.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- švārbekls Kāds dzīvs radījums, kas iet šūpodamies.
- plavurs Kāds, kas iet šūpodamies, izplēties, neveiklā gaitā.
- toša Kāds, kurš lēnām un šūpodamies iet.
- šļenka Kāds, kurš staigā kā aizmidzis, šūpodamies.
- ģikte Kaulu sāpes; podagra.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- artrolitiāze Konkrementi locītvās; podagra.
- ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra.
- hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
- artragra Locītavu podagra.
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- melmenis Mugura, gurni, krusti, jostas vieta; sāpes krustos, sāpes kaulos, podagra; arī sāpes vispār.
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
- litēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze.
- lielais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradsaea apoda").
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- cikloidālais pendelis pendelis (svārsts), kas šūpodamies kustas pa cikloīdu.
- omagra Pleca locītavas podagra.
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni.
- garse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria"); gārsa.
- baršķi Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gārša Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- garsas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gārse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- garses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāršes Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gārši Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāsa Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāšas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- gāses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- kazkāja Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- laksti Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- šautra Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- šnitka Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- suņaburkāns Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- zirdzene Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- zirdzine Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria").
- Aegopodium podagraria podagras gārsa.
- parastā gārsa podagras gārsa.
- Jatropha podagrica podagras jatrofa.
- oftalmagra Podagriskas vai reimatiskas sāpes acī; podagrisks acs vai tās daļas iekaisums.
- jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki.
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
- puspods Puse poda.
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
- sarkankātu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla erythropoda").
- džerkste Reimatiskas locītavu sāpes, podagra.
- ukōts rīks poda izņemšanai no krāsns.
- hiragra Rokas podagra, sevišķi pirkstos.
- podagrisks Saistīts ar podagru, tai raksturīgs.
- sānpelde Sānpeldvēzis ("Amphipoda").
- sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
- bezkāju selaginella selaginellu suga ("Selaginella apoda").
- asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā.
- Septoria aegopodii septoriju suga, kas bieži parazitē uz podagras gārsas.
- knībis Skava, āķis poda, katla uzkāršanai.
- Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
- kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam.
- ataka Straujš uzbrukums, lēkme, piem., podagras, astmas lēkme.
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
- eideniski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
- tītaviski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
- tītaviskis Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
- podveida Tāds, kam ir poda (1) forma, veids.
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- trinuška trijkājis poda uzlikšanai pavardā cepļa priekšā.
- uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā).
- vilkas Vārāmā poda dakšas, tā ievietošanai un izņemšanai no cepļa.
- ukāti Vārāmā poda dakšas.
- jatrofa Vemjamais jeb caurejas rieksts, podagras jatrofas auglis.
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas.
- parms Vidzemē 17. gs. 4 vezumi siena, skaitot vezumā 30 grīztes pa 1 podam (20 mārciņām) katru.
- pīpēdams Viegli; bez uztraukuma; svilpodams.
- vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
- struplapu zeligērija zeligēriju suga ("Seligeria campylopoda").
- odontagra Zobu sāpes podagras dēļ.
- airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži.
- svilpis Žubīšu dzimtas ģints ("Carpodacus"), kā arī atsevišķas citas sugas.
- mazais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus erythrinus syn. Erythrina erythrina").
- kalnu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus grandis").
- sarkanais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus puniceus").
- sudrabsārtais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus rhodochlamys").
- Sibīrijas svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus roseus").
- lielais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus rubicilla").
poda citās vārdnīcās:
MEV