Paplašinātā meklēšana
Meklējam praša.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (86):
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- sineze Aptveršanas, saprašanas spēja.
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- notio Atzinums, saprašana, zināšana, jēdziens.
- Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
- starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- saprata Izpratne, prāts; sapraša.
- maņa izpratne, saprašana; arī iemaņa.
- poņa Izpratne, saprašana.
- jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana.
- jēgs Jēga, saprašana.
- jēdzība Jēga; saprašana.
- ķauķis Kāds, kurš maz ko ir redzējis un maz zina; nepraša.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
- zlaugzna Ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās.
- ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- čāčis Muļķis, nepraša.
- lohs Muļķis, nepraša.
- čāča Muļķis; nepraša.
- stulbausis Muļķis; nepraša.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- atkrist Nākt pie prāta, atgūt saprašanu.
- nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi.
- nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam.
- ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
- auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ.
- ķezākls Nejēga, nepraša.
- ķezēklis Nejēga, nepraša.
- ķēzeklis Nejēga, nepraša.
- nemoļa Nejēga, nepraša.
- mūrlāpis Nejēga, nesapraša.
- neomis Nejēga, plānprātiņš; nesapraša, vientiesis.
- madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
- ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
- uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks.
- lebijāss Nepraša, neizveicīgs cilvēks; garš cilvēks.
- leteris Nepraša, nejēga; ļurba.
- sipaks Nepraša, nemākulis.
- stuburnieks Nepraša, nemākulis.
- moziņš Nepraša; neveiklis.
- dudurmice Nepraša.
- kaikaris Nepraša.
- nepraška Nepraša.
- neprašķiņš Nepraša.
- nesapraška Nepraša.
- pļugavs Nepraša.
- samisle Nesaprašana.
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
- agnozija Nezināšana, reliģisku lietu nesaprašana.
- kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā.
- čujs, ņuhs un poņa nojauta un saprašana.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- tvarts Prāts, saprašana.
- galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
- aptvere Process --> aptvert (2); aptveršana; saprašana.
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
- disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
- kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga.
- gudrība Saprašana, skaidrība.
- ānungs Saprašana; zināšana.
- mimogrāfija Saprašanās ar žestiem un zīmēm, kurlmēmo valoda.
- ķīmija Saprašanās; jūtu saskaņa.
- entente Saprašanās.
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- vienošanās savstarpēja saprašanās, kopīgs lēmums, kas panākts apspriedes ceļā
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- atjēga Skaidra apziņa, saprašana.
- klārungs Skaidrība; saprašana; kārtība.
- audiēšana Skaņu ierakstu klausīšanās un ar to izprašanu saistītu uzdevumu veikšana svešvalodu nodarbībās.
- kaimiņš Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- celt āzi par dārznieku uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
- orientēšanās Vispārīga (kā) pazīšana, saprašana.
- sadullt zaudēt saprašanu.
- sadumt Zaudēt saprašanu.
praša citās vārdnīcās:
MEV