Paplašinātā meklēšana
Meklējam trīcēt.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (50):
- trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
- aiztrīcēt Aiztrīcēties.
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
- trīce Darbība, process --> trīcēt (1).
- trīce Darbība, process --> trīcēt (2).
- tresīt Drebēt, bailēs trīcēt.
- dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt.
- dirbinēt Drebēt, trīcēt.
- drabinēt Drebēt, trīcēt.
- drebulēt Drebēt, trīcēt.
- drebuļot Drebēt, trīcēt.
- spirinēt Drebēt, trīcēt.
- trimēt Drebēt, trīcēt.
- trimt Drebēt, trīcēt.
- duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt.
- gumstīties Grīļoties, streipuļot, trīcēt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
- aiztricināties Ietrīcēties.
- aiztrīcināties Ietrīcēties.
- ietrīcēt Ietrīcēties.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
- kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
- krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
- krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
- trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
- novirināties Notrīcēt, nodrebēt.
- notricēt Notrīcēt.
- notrīcināties Notrīcēt.
- ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt.
- diedelēt Salt, trīcēt, drebēt.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- trīceklīgs Tāds, kas trīc (1); tāds, kas mēdz trīcēt.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt.
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
trīcēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV