Paplašinātā meklēšana

Meklējam turēties.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (599):

(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
kaipt Atbalstīties, pieturēties.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
atsaturēties Atturēties no kā.
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
mist Atturēties, pārtraukt.
pieramstīties Atturēties.
bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
nobalzīties Bez darba uzturēties.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
blodīties Bezkaunīgi izturēties.
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
pastāvīgās uzturēšanās atļauja dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties valstī.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme.
izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties.
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
stenderēt Ejot turēties pie stenderēm, streipuļot.
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties.
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
oderēt Ieturēties
ēst Ieturēties.
ieskabināt Ieturēties.
izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
atdzīvāt Ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī.
izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
noaukstēties Ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt.
sasērst Ilgāku laiku uzturēties ciemos.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās.
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā.
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku.
lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni.
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties.
Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
pamist Iztikt, uzturēties, pārtikt.
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi.
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu; pelt.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
pacienīt Izturēties ar cieņu; cienīt.
godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam.
ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
enstelēties Izturēties augstprātīgi.
pūsties Izturēties augstprātīgi.
muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
šaulāties Izturēties aušīgi.
ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi.
ķēgāties Izturēties izlaidīgi.
izanesties Izturēties iznesīgi.
iznesties Izturēties iznesīgi.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
vēršoties Izturēties kā vērsis.
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
ērcēties Izturēties kaprīzi, untumaini; niķoties.
grežot Izturēties lepni.
grežoties Izturēties lepni.
sadeivaloties izturēties mežonīgi.
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
ārīties Izturēties muļķīgi, ekstravaganti, lepni.
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
uzkosties Izturēties naidīgi pret kādu.
iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu.
stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu).
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
špuckāties Izturēties nenoteikti.
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties.
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
apniecināt Izturēties nievājoši, nicinoši.
apnievāt Izturēties nievājoši, nicinoši.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt.
nolasīt no acīm (kādam) kaut ko izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši.
ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
distancēties Izturēties rezervēti (pret kādu, vienam pret otru), nenodibināt tuvākas attiecības; norobežoties (no kāda, vienam no otra).
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
bābīties Izturēties sentimentāli.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties.
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.
peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko); pielāgoties (1).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
lamžāties Izturēties, uzvesties kā lamzim, lempim.
elgties Izturēties, uzvesties.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties.
izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
lepurs Kāds, kurš nesaprot, kā izturēties.
padzīvāties Kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties.
nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī.
pārmist Kādu laiku uzturēties, ēst, dzīvot.
pamist Kādu laiku uzturēties.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
linderēt Kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi).
griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
ķaimerēties Ķepuroties, turēties pretim.
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts").
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
lepot Lepni izturēties.
uznesties Lepni, iznesīgi izturēties.
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties.
turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties).
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
spraidīties Māksloti izturēties.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
puikskuķis Meitene, kurai patīk uzturēties, rotaļāties kopā ar zēniem.
mitēties Mitināties; uzturēties.
spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu.
uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
pasamaisīties Neilgu laiku uzturēties kādā vietā.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties.
kņosīties Nemierīgi izturēties.
žaukstīties Nemierīgi izturēties.
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko).
maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties.
bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
naidēt Nīst, naidīgi izturēties.
dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu).
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
sasaturēties Noturēties līdzsvarā.
nosaturēties Noturēties.
pasaturēties Noturēties.
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās.
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā).
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
administratīvā atbildība paredzēta darba devējam par personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
leska Piedzēries līdz nesamaņai, tāds, kas vairs nevar noturēties kājās.
daķerties Pieķerties, turēties klāt.
gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties.
pietverties Pieturēties; arī pieķerties.
kaipties Pieturēties.
piesaturēties Pieturēties.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu).
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
saistīties Refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību).
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
darīties Rīkoties; apieties; izturēties.
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš.
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu).
rupjoties rupji izturēties.
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam.
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
receptorija Sakristeja vai telpa, kurā var uzturēties.
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
ieļaunoties Sākt izturēties naidīgi.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
ietverties Satverot (ko), turēties; ieķerties.
(kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
laisties Savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
kustēties Savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
laisties Savienojumā ar "vaļā": pārstāt turēties (pie kā).
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi.
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
karcenēt Spārdīties, turēties pretim.
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
kempingpiekabe Specializēta, ar attiecīgām iekārtām aprīkota piekabe, kurā cilvēkiem uzturēties automobiļa stāvēšanas laikā.
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
tura Spēja noturēties; stāja.
padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties.
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim).
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam.
pānīties Stalti izturēties.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
piekarpīties Stingri nostiprināties, pieturēties.
absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi.
kašalots Šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
aizmugurnieks Tāds, kas aizmugurē mēdz uzturēties.
nepiesardzīgs Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
slīps tāds, kas nevar noturēties taisni.
ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties (par vietu, telpu).
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties.
kopkajīte Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
āķēties pretī turēties pretī.
riņķī Tuvumā (kam, kādam uzturēties), ap ko, gar ko (kustēties).
pampurāt Untumaini izturēties, tiepties.
datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties.
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku), noteiktā vietā (par cilvēkiem).
luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
pārziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
tverties Uzturēties (kur).
ierauties Uzturēties (noteiktā vietā), norobežojoties no citiem.
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā).
smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās.
nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku.
staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
mačavāt Uzturēties, dzīvot.
pieturēties Uzturēties, dzīvot.
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
bāvīties Uzturēties, kavēties.
uzmist Uzturēties, pārtikt.
misties Uzturēties.
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu.
strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties.
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
izgadoties Vienu gadu uzturēties vienā vietā.
piestāve Vieta, kur apstāties, uzturēties.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu.
skuķpuika Zēns, kam patīk uzturēties meiteņu sabiedrībā, kas mēdz uzturēties meiteņu sabiedrībā.
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.

turēties citās vārdnīcās:

MLVV

turēties

LLVV

turēties