Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzzināt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (122):
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- dasasvetīties Ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu).
- pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- viltināt Ar viltu, blēdīgi mēģināt uzzināt.
- atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
- svetēties Censties (ko) uzzināt.
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- pavērt logu uz pasauli dot iespēju uzzināt ko par ārpasauli; paplašināt redzesloku.
- fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos.
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību.
- piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- mandoties Interesēties, mēģināt uzzināt.
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes.
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
- daklaust Iztaujājot uzzināt.
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
- ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
- dabūt zināt izzināt, uzzināt.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt.
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
- spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
- ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt.
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- būt uz pēdām kādam meklējot, gūstot, vajājot, atrast kādu, uzzināt, kur kāds atrodas.
- šņakarēt Meklēt; arī uzzināt, okšķerēt.
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt.
- pietvert Notvert, uzzināt; pieķert.
- uzokšerēt Okšķerējot uzzināt, izdibināt, atrast (ko).
- iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
- aptikt Pamanīt; arī uzzināt.
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu).
- izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
- nekromantija Pareģošana izsaucot mirušos, lai uzzinātu no viņiem nākotni.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
- izdzirdēt Pēkšņi uzzināt (ko runātu).
- atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
- uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko.
- manīgs deguns saka par spēju visu ātri uzzināt.
- smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- labs (arī smalks) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu).
- bāžīties Skraidīt apkārt, lai uzzinātu jaunumus (tenkas).
- nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt.
- noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
- uzčakarēt Slepus uzzināt, izdibināt, atrast (ko).
- uzšņukurēt Slepus uzzināt, izdibināt, atrast (ko).
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi.
- pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt.
- minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- ziņa Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1).
- dasaklausties Taujājot, jautājot uzzināt.
- nākt Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt.
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
- lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- ielīst sirdī uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
- klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
- prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
- klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
- paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zilējot uzzināt.
- sazīlēt Zīlējot uzzināt, noskaidrot.
uzzināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV