aizprecināt
Lietojuma biežums :
aizprecināt apvidvārds
Precinot (meitu) atdot svešumā.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau pārdota, Elīza sacīja, jā, jau prom gočiņa, pirms pāris dienām kā aizvesta, turklāt uz manējo, uz Daugavas pusi, būšot bezmaz man kaimiņiene, es tak droši vien zinot tādas Bangotnes, nu, nu, ceļa malā, uz turieni arī, tā teikt, izdota, aizprecināta, viņa prasījusi deviņus simtus, pircēji solījuši septiņus ar pusi, kaulējušies un stīvējušies, slavējuši un pēluši, kamēr par astoņi simti salīguši, tik labu govi par sviestmaizi grēks atdot.
- viņš ne reizi pat nebija paskatījies uz savu līgavu, nebija izrādījis ziņkāri ne par viņas bandubērnu, ne par puikas tēvu, uzrāvis galvu un skatīdamies taisni uz priekšu, viņš viņu aizveda uz baznīcu un nāca no tās, turēdams zem rokas pamuļķi sievu, bet pēc tam nadzīgi iekorķēja viņu, mazliet sakārtoja saimniecību un jau galīgi bija nospļāvies uz jums, viņš pat nenāca vairs pie Mozera bodes, itin kā tas, ka Elze aizprecinājusi viņu, viņu te jau būtu pataisījis par kādu seno iedzīvotāju.
- Gan vācu, gan dāņu zemes kundzībā šādas atkarības formas bija pašsaprotamas, tāpat kā citās Rietumeiropas zemēs, kur meitas mantojuma nodeva ( latīņu val. – mercheta mulierum) tika maksāta, ja no kunga atkarīga zemnieka meita tika aizprecināta uz cita kunga novadu.
- Jo, proti, viņu abu meita Anna, kuru aizprecināja uz Vāciju, laida pasaulē Kārli Pēteri Ulrihu – vēlāko Krievijas imperatoru Pēteri III.