dievināt
Lietojuma biežums :
dievināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dievinu | dievinām | dievināju | dievinājām | dievināšu | dievināsim |
2. pers. | dievini | dievināt | dievināji | dievinājāt | dievināsi | dievināsiet, dievināsit |
3. pers. | dievina | dievināja | dievinās |
Pavēles izteiksme: dievini (vsk. 2. pers.), dieviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dievinot (tag.), dievināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dievinātu
Vajadzības izteiksme: jādievina
Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pielūgt2 intransitīvs — Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
Gradācijas jēdzienu grupa
pieciest1 — Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
turēt ļaunu prātu (uz kādu)1 — Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ] Viņa bija ļoti ziņkārīga un dievināja kāršu spēli; [...
- Pieliekamajā bija pašas skābēti gurķīši, kurus mans draugs savulaik dievināja.
- Es viņu mīlu un dievinu, un tā vienmēr būs.”
- Vīrieši dievina justies kā varoņi, un tu noteikti dabūsi prasīto.
- Abas dievina garākas pastaigas un gatavošanu saviem jau sen apprecētajiem vīriem.