izbrukt1
Lietojuma biežums :
izbrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Brūkot (vietumis) izgāzties.
2.lieto: pareti Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri