svētīt
Lietojuma biežums :
svētīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
svētīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri