Paplašinātā meklēšana

Meklējam zobiem.

Atrasts vārdos (1):

pārzobiem:1

Atrasts vārdu savienojumos (24):

Atrasts skaidrojumos (237):

allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem).
pažļebināt Ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties.
glemst Ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot.
knēgāt Ar gariem zobiem ēst.
knēgāties Ar gariem zobiem ēst.
knobāt Ar knābi vai zobiem kasīt.
knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
izkramstīt Ar purnu (zobiem) pārmeklēt.
svipšķēt Ar sakostiem zobiem (šņācoši) runāt.
izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
snoskāties Ar zobiem blusoties (par suni).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
kramptīt Ar zobiem grauzt, skrubināt.
snāt Ar zobiem kampt.
knopēties Ar zobiem kost viens otra ādā (par zirgiem).
zaņģēt Ar zobiem košļāt.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
kramsīt Ar zobiem sadalīt, drupināt.
sazaņģēt ar zobiem sakošļāt.
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
alveolodentāls Attiecīgs uz alveolām un zobiem.
dentonazāls Attiecīgs uz zobiem un degunu.
dentilabiāls Attiecīgs uz zobiem un lūpām.
dentilingvāls Attiecīgs uz zobiem un mēli.
dentomentāls Attiecīgs uz zobiem un zodu.
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
nomuļīt Bez zobiem apēst.
mujināt Bez zobiem ēst.
ņomāt Bez zobiem zelēt.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
uzšļircēt Caur zobiem uzšļākt.
uzšļircināt Caur zobiem uzšļākt.
uzšļirkt Caur zobiem uzšļākt.
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
ķepzobis Cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem.
ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
grizlis Cilvēks ar šķībiem zobiem.
pirzobis Cilvēks, kam starp zobiem ir pirzas, t. i. tukšas zobu vietas.
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem.
žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem.
zāģripa Diskveida zāģis ar ārmalā izveidotiem zobiem.
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
noēsties Ēdot nodilt (par zobiem).
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem; sakošļāt (1).
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
ņurināties Ēst ar gariem zobiem.
glezēt Ēst bez apetītes, ar gariem zobiem.
muzlāt Ēst bez zobiem; viļāt (kumosu) starp lūpām un zobiem.
muit Ēst bez zobiem.
smalgāt ēst caur zobiem, negribot.
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas.
gala frēze frēze ar zobiem uz cilindriska ķermeņa gala virsmas.
gliemežfrēze Frēze ar zobiem uz cilindriska vai koniska ķermeņa virsmas ar zobu novietojumu pa skrūves līniju.
diska frēze frēze ar zobiem uz diska cilindriskās virsmas un uz vienas vai abām diska sānu virsmām.
pirksta frēze frēze ar zobiem uz neliela diametra cilindriska ķermeņa cilindriskās un (vai) gala virsmas.
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu).
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot.
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
kņēdzgāties Izvēlīgi, ar gariem zobiem ēst.
šķietot Izvilkt aužamos šķērus caur šķieta zobiem.
kremis Kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt.
kramsts Kāds, kas kaut kotver, ķer ar zobiem, meklē kaut ko ēdamu.
ņēga Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
ņēgulis Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
ņerba Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
šņirga Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
kladzināt Klakšķināt ar mēli vai zobiem.
nomizt Kļūt jutīgam pret skābi (par zobiem).
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
atmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties.
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
miezt Kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu.
nomuzt Kļūt neasam (par zobiem).
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
kramstīties Ķerstīt ar zobiem (kā zirgs).
čāma Lempis; cilvēks bez zobiem.
samužļāt Lēnām gremot vai košļāt bez zobiem.
laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm.
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli.
odontoloģija Mācība par zobiem, to slimībām, ārstēšanu.
apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
ortodontiskās skavas metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem to izlīdzināšanai.
breketes Metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem; ortodontiskās skavas.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņagoties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
ņēckāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
nožļebināt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
zobu tiltveida protēze neizņemama protēze trūkstošā zoba aizvietošanai, kas balstīta uz diviem vai vairākiem zobiem.
tilts neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem vai implantiem.
odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem.
glemžāt Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu.
nogverzdēties No sāpēm nostenēties caur zobiem.
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
dent- Norāda uz zobiem.
denti- Norāda uz zobiem.
dento- Norāda uz zobiem.
piemizēt Notrulināties (par zobiem).
muļīt Pa muti viļāt, bez zobiem ēst.
dēkla Papildus pievienotā dzelzs daļa, kuru pieliek nodilušiem cirvja zobiem vai nodilušiem lemešiem.
diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem.
voļņš Par zobiem.
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
dēdināt Pielikt dēkli cirvja zobiem vai lemesim.
platnieks Platcirvis ar plāniem, bet ļoti platiem zobiem.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni.
karnozaurs plēsīgs dinozaurs ar spēcīgiem dunčveidīgiem zobiem; dzīvoja mezozojā.
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
atviezties Rādīties (par zobiem).
trijzobs Rīks ar 3 zobiem.
pagaļvārpa Rudzu vārpa ar vilkazobiem.
sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem).
labiodentāls Saistīts ar lūpām un zobiem.
dentāls Saistīts ar zobiem.
apkramstīt Salasīt, satvarstīt ar zobiem visapkārt.
šķiela Samērā liela atstarpe starp šķieta zobiem.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
sakost Saspiest (ko) starp zobiem.
apskramstīties Savstarpēji pieskarties ar zobiem, iekost.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
šļamstēt Skanēt, atsitoties citam pret citu (par zobiem).
dentāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēle pieskaras zobiem.
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu.
kņobīties Skrubināt, kā zirgi viens otram ar zobiem loba ādu.
zāģlente Slēgtas kontūras lentveida griezējinstruments ar zobiem vienā malā vai abās malās.
ķīlis Smags cirvis ar gariem zobiem koku tēšanai.
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem.
kost Smalcināt ar zobiem (barību).
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
ņergāties Spļaudīties, spurkšķēt caur zobiem.
pirza Sprauga starp priekšējiem zobiem.
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
ķerties Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem.
nākt Šķilties (par zobiem).
šņirkāt Šļirkstināt (šķidrumu caur zobiem).
švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt.
svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt.
ķemmveida Tāds, kam ir ķemmes (1) forma, veids; tāds, kas sakārtots līdzīgi ķemmes zobiem., piem., ķemmveida muskuļi.
gņēga Tāds, kas ar gariem zobiem ēd.
starpzobu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zobiem.
gņēda Tāds, kas ēd ar gariem zobiem.
mujaža Tāds, kas ēd bez zobiem.
odontogēns Tāds, kas radies no zobiem.
šķielāts Tāds, starp ko ir samērā lielas atstarpes (par šķieta zobiem).
ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī.
dēklis Tērauda vai dzelzs gabals, ko pieliek (uzdēj) nodilušiem cirvja zobiem vai lemesim.
sakosties Tikt cieši iekostiem (kur) - par zobiem.
kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
loka protēze trūkstošo zobu aizvietojoša protēze ar diviem vai vairākiem atbalsta zobiem.
zobus atņirdzis nāk virsū tuvojas ar draudoši atņirgtiem zobiem (parasti par suni).
jemt Tvert ar zobiem, lūpām, muti (par dzīvniekiem).
krampt Tvert, kampt ar zobiem (par dzīvniekiem).
paplašinātājurbis Urbis bez smailes un šķērsasmens, ar vairāk nekā diviem griezējzobiem, ko lieto caurumu diametra palielināšanai.
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
tvarstīt Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem; šīs dzimtas zivis.
piekost Viegli ar zobiem skart (ko).
kosīties Vienam otra skaustu (kosu) ar zobiem grūstīt (par zirgiem).
knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt.
dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
sīkāt vilkt gaisu caur sāpošiem zobiem.
irumācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar lūpām, mēli un zobiem, minets, felācija.
dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm.
galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos.
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga.
zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas.
ziloņkauls Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem).
agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa zobiem.